Somas gatavas; pamošanās reanimācijā

Klausot ārstiem, es zaudēju bērnu un iespēju jebkad vēl dzemdēt. Annas stāsts
Foto: Shutterstock

Esmu paklausīga. Dzemdību somas jau sen saliktas. Visas rekomendācijas izpildītas. Un – par brīnumu!, nākamajā dienā pret vakaru sāka izdalīties gļotu korķis un, jau tuvojoties naktij, sākās vieglas kontrakcijas – viss, kā stāstīja kursos un Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļā. Pēc divām stundām kontrakcijas kļuva sāpīgākas, kam it kā vajadzētu arī būt. Pamodināju vīru un mēs devāmies uz dzemdību namu. Pa ceļam uz slimnīcu kontrakciju laikā sāpes bija ļoti spēcīgas, bet pēc tam kontrakcijas beidzās, bet vēders sāpēja. Pie pašām uzņemšanas nodaļas durvīm piebraukt neļāva, vīram nācās mani no mašīnas līdz durvīm stiept. Tālāk jau viss notika ātri un kā pa miglu – stipras sāpes, kuras neatlaiž, asiņošanas nav, ne uzreiz saprata, kas ar mani, bet operatīvi uz ratiņiem aizveda uz operāciju zāli, kur man lika uzvilkt speciālo apģērbu un uzreiz veica pilnu narkozi…

Atgūstos. Guļu reanimācijā. Viss sāp. Neko nesaprotu. Pienāk ārsts un paziņo, man plīsusi dzemde, ka mani izglābuši un man jābūt priecīgai, ka paliku dzīva, bet bērnu izņēma mirušu, reanimēja, bet visticamāk, ka viņš neizdzīvos. Un, jā, man izņēmuši dzemdi un vienu olnīcu. Kas tālāk norisinājās manā galvā un sirdī – neizstāstīt…

Mani izglāba. Paldies Dzemdību nama ārstiem, īpaši ginekologam-ķirurgam dr. Markovai, bet mūsu dēls pēc divām nedēļām nomira skābekļa trūkuma izraisītu, neatgriezenisku seku dēļ.

Source

Cālis.lv

Tags

Cilvēkstāsti Grūtniecība Lasāmgabali Rīgas Dzemdību nams Dzemdības Grūtniecība Veselība un sports grūtniecības laikā
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form