Ko mācīt bērnam no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam. Sensitīvie attīstības periodi  (1)

Kā nepalaist garām svarīgus attīstības posmus un tajā pašā laikā nepārslogot bērnu? To saprast palīdz "Montesori studijas" vadītāja, sertificēta Montesori pedagoģe Alīna Ļebedeva.

"Bērna dzīvē ir periodi, kad viņš kļūst īpaši jūtīgs pret noteiktiem stimuliem. Paaugstinātas jūtības rezultātā bērns īsā laikā var daudz iemācīties bez lielām pūlēm. Slavenā itāļu skolotāja Marija Montesori šos periodus nosauca par sensitīvajām attīstības fāzēm.

Ir svarīgi zināt par sensitīvajām fāzēm, jo tām ir noteikts laika posms. Pēc sensitīvā perioda beigām bērnam būs ļoti grūti apgūt atbilstošās prasmes – vai tā būtu runas attīstības vai kārtības uzturēšanas prasme. Bērnam būs jāiegulda vairāk pūļu, un mācīšanās nesniegs viņam prieku. Tāpēc, mācot pirmsskolas vecuma bērnus, ir svarīgi laikus piedāvāt visu noteiktā laikā.

Ir vairāki sensitīvie periodi, kas seko cits citam – turklāt daudzi no tiem, un rezultātā bērns atrodas vairāku sensitīvo fāžu ietekmē vienlaikus.

Marija Montesori identificēja šādus sensitīvos (jūtīgos) attīstības periodus bērniem no dzimšanas līdz sešiem gadiem:

Tas ir garākais attīstības periods, kas ilgst no dzimšanas līdz sešiem gadiem. Tas nenozīmē, ka runas attīstība apstājas sešu gadu vecumā, bet to, ka vislielākā zināšanu un prasmju bāze dzimtās valodas lietošanā veidojas tieši pirmajos sešos bērna dzīves gados.

Šajā posmā valodas apguve notiek neapzināti un prasa no bērna minimālas pūles. Bērns, atrodoties valodnieciskā vidē ģimenē un bērnudārzā, kā sūklis uzņem vārdu krājumu, valodas gramatiskās struktūras un valodas izmantošanu. Visbiežāk bērns sešu gadu vecumā prasmīgi lieto valodu, kuru viņš līdz tam mērķtiecīgi nav mācījies. Nevienu vēlāk iemācīto valodu cilvēks neizmanto tik viegli, kā to, kuru apguvis kā dzimto.

Sensitīvais valodas periods un bērna spēja iemācīties daudzas lietas bez piepūles nenozīmē, ka pieaugušajiem nekādā veidā nevajadzētu palīdzēt bērnam. Gluži pretēji – lai maksimāli izmantotu jūtīgo periodu, bērnam jāpiedāvā nodarbības, kuru mērķis ir attīstīt runu. Vairāk par to, kā to izdarīt, mēs rakstījām šajā rakstā.

Bērns, kas jaunāks par trim gadiem, var viegli iemācīties sakārtot rotaļlietas. Tieši šajā periodā ir svarīgi sākt mācīt mazulim nolikt lietas savās vietās. Ja tas nav izdarīts laikus, būs grūti iemācīt bērnam ievērot kārtību. Ir svarīgi, lai vecāki paši uzturētu kārtību mājās. Bērns nevēlēsies darīt to, ko nedara viņa vecāki.

Šajā vecumā bērnam svarīgs arī ikdienas režīms. Bērns jūtas labāk, ja katru dienu pirms un pēc miega viņu sagaida vienādi pazīstami rituāli. Piemēram, pirms gulētiešanas mamma vienmēr lasa pasaku, no rīta pirms brokastīm viņš vienmēr iet mazgāties ar tēti.

Kārtība ir svarīga arī attiecībās ar bērnu. Ja ģimene nolemj nedot bērnam saldumus pirms ēšanas, šis noteikums vienmēr jāievēro neatkarīgi no vecāku noskaņojuma, kā arī no tā, ar kuru pieaugušo bērns ir kopā.

Tāpēc laika posmā no dzimšanas līdz piecarpus gadiem ir svarīgi dot bērnam iespēju iepazīt pasauli ar visām piecām maņām. Rādīt viņam jaunas lietas, ļaut pieskarties, sajust garšu un smaržu, klausīties dažādas skaņas. Svarīgi ir arī palīdzēt bērnam precizēt savas sajūtas, sistematizēt un nosaukt apkārtējās pasaules objektus. Šim nolūkam ir piemērotas tādas aktivitātes kā šķirošana pēc krāsas vai formas, priekšmetu sakārtošana pēc lieluma, dažādu skaņu, smaržu un garšu atšķiršana.

Šajā sensorajā periodā jādod bērnam iespēja rīkoties ar maziem priekšmetiem, tādējādi trenējot uzmanību, roku koordināciju un sīko motoriku. Tas viņam palīdzēs sagatavot roku rakstīšanai un zīmēšanai, kā arī veicinās runas attīstību. Par sīkās motorikas un runas prasmes attīstības saistību rakstījām šajā rakstā.

Tāpēc, ja iespējams, ieteicams bērnu istabu aprīkot tā, lai vide veicinātu fiziskās aktivitātes, kā arī, ja iespējams, doties pastaigās un spēlēt kustību spēles mājās un ārpus tām.

Saskarsmē ar cilvēkiem bērns veido paštēlu, kā arī tās pasaules tēlu, kurā viņš dzīvo, – cilvēku pasaules tēlu. Tāpēc šajā vecumā ir svarīgi dot bērnam iespēju sazināties un veidot attiecības gan ar pieaugušajiem, gan citiem bērniem, kā arī sniegt viņam pozitīvu atgriezenisko saiti. Attiecību kvalitāte visā viņa turpmākajā dzīvē būs atkarīga no attiecību kvalitātes bērnībā.

Ir svarīgi saprast, ka bērns apgūst sociālās prasmes, ņemot citus par piemēru, nevis izmantojot norādījumus un instrukcijas. Ir bezjēdzīgi pateikt bērnam, ka melot ir slikti, ja paši vecāki nav godīgi. Vienmēr ir vērts paturēt prātā, ka bērns pilnīgi atdarinās jebkādu nozīmīgu pieaugušo, galvenokārt vecāku, sociālo izturēšanos.

Šajā vecumā bērnam svarīga ir arī saziņa ar vienaudžiem. Viņam vajadzētu būt iespējai komunicēt un spēlēties ar citiem bērniem, jo šādi tiek likts pamats attiecību veidošanai.

Pirmsskolas vecuma Montesori grupās bērni līdz sešu gadu vecumam (tieši tik ilgs ir šis periods) apgūst skaitīšanas darbības ar četrciparu skaitļiem un veic to viegli un ar lielu interesi. Zinot par sensitīvo matemātikas periodu, Marija Montesori izveidoja unikālu matemātisko materiālu sistēmu, kas ļauj bērniem mācīties visdabiskākajā veidā – no konkrētā līdz abstraktam.

Šajā vecumā bērns jāmāca darboties ar rakstīšanas priekšmetu. Pašā sākumā var izmantot krāsošanu ar mīkstiem krītiņiem, pēc tam, gatavojoties rakstīšanai, pāriet pie citiem vingrinājumiem – priekšmetu apvilkšanai un svītriņu vilkšanai ar zīmuli.

Pareizi organizēts sagatavošanās lasīšanai un lasīšanas mācīšanās process ļaus bērnam līdz sešu gadu vecumam iemācīties ne tikai mehāniski lasīt tekstu, bet arī izprast lasītā saturu. Bērns varēs lasīto fragmentu pārstāstīt saviem vārdiem, atbildēt uz jautājumiem par tekstu un arī veidot secīgu stāstījumu no atsevišķiem fragmentiem. Šāds lasītprasmes līmenis ir būtisks, lai veiksmīgi apgūtu skolas mācību programmu.

Piemēram, bērns, kurš noteiktā vecumā būs iemācījies uzturēt kārtībā rotaļlietas, arī vēlāk uzturēs kārtību, savukārt bērnam, kurš agrīnā vecumā ir sācis gatavoties lasīšanai un rakstīšanai, neradīs grūtības šīs prasmes attīstīt tālāk."