Kož, sit un skrāpē: kāpēc bērndārznieks uzvedas kā mazs briesmonēns
Foto: Shutterstock

Bērni nemitīgi meklē jaunus veidus, kā komunicēt ar apkārtējo pasauli. Dažkārt viņi mēdz pielietot arī neatļautas metodes, piemēram, sišanu, košanu un skrāpēšanu. Tas var būt ne tikai bīstami citiem bērniem, bet arī apkaunojoši vecākiem. Kāpēc bērns tā dara un kā cīnīties ar mazo briesmonēnu?

Portālā "Bundoo" psiholoģe Eva Benmela min divus iespējamos iemeslus, kāpēc tavs mazais ķipars uzvedas kā velnēns.

Tavs bērns cenšas tev kaut ko pateikt, taču tu viņu nedzirdi. Agresīva rīcība, piemēram, sišana un košana, ir viens no veidiem, kā bērns cenšas pievērst vecāku vai kāda cita pieaugušā uzmanību. Un, ja arī tavs bērns izmanto šādu metodi, tad tu labāk par visiem zini, ka tas strādā lieliski, un arí tavs mazais to saprot.

Pavēro savu bērnu, kad viņš visbiežāk sāk sist, kost un skrāpēt. Vai tas ir ap pusdienlaiku vai tieši pirms vai pēc ēšanas? Kā zināms, kad bērndārznieki ir izsmēluši visus spēka resursus, viņi savu nogurumu neslēpj. Daži bērni kļūst niķīgi, bet citi – agresīvi.

Lai kāds būtu iemesls, kāpēc tavs bērns šādi uzvedas, skaidrs ir viens – tas nav pieņemami. Šādas uzvedības problēmas var sagādāt nepatīkamus brīžus gan spēļu laukumā, gan bērnu ballītēs un pēcāk arī skolā, tāpēc vecākiem šādu bērna uzvedību nevajadzētu atstāt novārtā. Bet kā šo problēmu novērst?

Svarīgākais ir skaidri un gaiši pateikt bērnam, ka šādi rīkoties nedrīkst. Tāpat piedāvā viņam alternatīvās, kā izrādīt savas emocijas. Piemēram, atgādini, ka labākais komunikācijas rīks ir valoda un iedrošini viņam savas sajūtas izteikt vārdos, nevis izrādīt ar košanu un sišanu.

Taču nekādā gadījumā nenosodi ķiparu. Izvairies no tādām frāzēm kā "Tu esi slikta meitene/puisis". Kāpēc? Jo tavs uzvedums ir kritizēt uzvedību, nevis pašu bērnu. Tāpēc nākamreiz, kad redzi bērnu sitam, kožam, skāpējam vai piedzīvo to pats uz savas ādas, centies noskaidrot, kāpēc viņš ir izlēmis savas emocijas izpaust šādi. Iespējams, viņš vienkārši ir noguris. Piedāvā bērnam doties pagulēt diendusu.

Lūk, vēl daži ieteikumi, kas var palīdzēt mainīt bērna uzvedību!

Bērni mācās no citiem. Šajā vecumā viņi ir kā sūklītis, kas uzsūc visu informāciju sev apkārt. Iespējams, tavs ķipars ir iemācījies agresiju no kādas televīzijas pārraides vai filmas, video spēlēm, vienaudžiem vai māsām un brāļiem. Ja novēro, ka bērns košanu un sišanu ir iemācījies no kādas filmas, uz laiku liedz viņam to skatīties.

Esi labs piemērs. Kā jau iepriekš tika minēts – bērni mācās no cilvēkiem sev apkārt. Ja tu mēdz mazo pērt vai citādi agresīvi reaģē uz kādu viņa darbību, nevajadzētu brīnīties, ka arī bērns rīkojas līdzīgi. Tā vietā, lai pārmācītu atvasi ar fiziskām metodēm, izmanto vārdus. Ja nepieciešams –iemāci viņam dusmu brīžos uz laiku paiet maliņā, apsēsties un ļaut emocijām norimt.

Nenovērs no viņa ne aci. Vēro, kā tavs bērnudārznieks rotaļu laukā spēlējas ar citiem bērniem. Ja redzi viņu kādu papaijājam vai noglāstām, nevis sitam un kožam, paslavē atvases uzvedību. Tas var palīdzēt mazajam saprast, kas ir labs, bet kas – slikts.

Atceries, kas ilgi nāk, tas labi nāk. Problēmas atrisināšana var aizņemt laiku, tāpēc apbruņojies ar pacietību. Tāpat ņem vērā, ka viss ir pārejoši. Kad tavs bērns iemācīsies apvaldīt emocijas un fiziskas rīcības vietā vairāk izmantot vārdus, sišana un košana samazināsies.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Bērni Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form