"Tagad es zinu, ka atzīme man kā mammai ir mana mazuļa smaids, smiekli, pastieptā rociņa, pirmais vārdiņš, slapjā bučiņa, mazās roķeles, kas apvijas man ap kaklu, mazais deguntelis, kas piespiežas man klāt, mazulis, kas knapi pamodies, acīm ciet no rīta mani meklē, lai ieraustos klēpī. Tā ir mana atzīme," savā stāstā, ko portāls Cālis. lv publicē saistībā ar Mātes dienas tuvošanos, atklāj Ilze, mamma diviem bērniem.
Sākumā gribu pateikt, ka esmu par to, ka mātes piens ir vislabākais, kas vien pastāv. Tas ir dabīgs un domāts tieši mazulim, taču dzīve nav ideāla un notiek arī citādi. Tāpēc mēs vēršamies pie speciālistiem, kas zina vislabāk to, kādi mēdz būt gadījumi.
Gaidot bērnu, mēs sevi un bērnu uzticam mediķiem. Mums nav viss pašiem jāapgūst, bet mums tomēr ir jābūt informētiem. Informācija atbrīvo no aizspriedumiem, pasargā no kļūdām un dod iespēju rīkoties atbilstoši situācijai.
Solītās rūpes par māmiņas un mazuļa labsajūtu
Izlepusī – anestēziju sagribējusi!
Vīrs aizgāja un es izmisumā raudāju. Pāris reizes vecmāte ienāca, lika apgulties, kājas plati, bez paskaidrojumiem pārbaude. Jutos šausmīgi...
Nevajag ciest? Pazemojums un nolaidība
Ārsta atzinums – bērns piecas dienas badā!
Cīņa par badā novārdzināto mazuli
Mēdz būt mammas, kas baro mēnesi, trīs, piecus, desmit, divus gadus. Nav visām piena upes. Nav!
Otra grūtniecība – pavisam cita pieredze
Zem jēdziena pieklājīga attieksme es saprotu pieklājību, ne lišķību un ucināšanu.
Sabiedrības morālie sitieni mammu virzienā
Arī ķeizara bērniņu ir iznēsājusi māte. Vai vispār tas viss ir svarīgi mātes un bērna attiecībās? Vai kādam vispār ir jālien pa vidu un jāizsaka savs vērtējums?