Bērnam tiek dota visatļautība, bet mums, jaunajiem vecākiem, ir grūti izdibināt viņa "gribu" un "negribu". Nevēlos, lai mans puika izaug par kaprīzu cilvēku. Varbūt nav par vēlu kaut ko mainīt?" pēc padoma taujā kāda norūpējusies mamma.
Atbild psihoterapeite Žanete Sebre:
"Vēstule ir īsa, tāpēc nav viegli saprast problēmu. Bērna attīstībā nav tāda punkta, līdz kuram veidojas viņa raksturs, pēc kura tad varētu uzskatīt, ka raksturs ir izveidojies. Bērna personība veidojas visu bērnību, cauri pusaudža gadiem, un personību par nobriedušu sāk uzskatīt 18-25 gadu vecumā. Un arī tad nevar teikt, ka personības attīstība apstātos.
Liekas, ka jūs uztrauc kāda iezīme, kas šobrīd parādījusies bērna uzvedībā, ko jūs saucat par kaprīzēm. Var saprast, ka tas nozīmē to, ka bērns ir sācis skaidrāk paust, ko viņš grib un ko viņš negrib. It kā par to nebūtu jāuztraucas, drīzāk būtu jāsāk uztraukties, ja bērns četros gados nespētu pateikt, ko grib un ko nē.
Cita lieta – ko un kā iesākt ar visiem šiem "gribu-negribu". Kā runāt, kā rīkoties, lai bērns justos saprasts un mīlēts, bet vienlaicīgi saprastu, ka vecāki nevar izpildīt visas viņa vēlmes, ka visās lietās un vietās ir zināmi ierobežojumi un noteikumi? Tas, kā bērns tiks galā ar šo attīstības uzdevumu, protams, ir atkarīgs no cilvēkiem, kuri viņu audzina.
Liekas, ka jūs, kā vecāki, šobrīd esat satraukušies, kā jums labāk izpildīt savu uzdevuma daļu. Nekad nav par vēlu kaut ko mainīt savā attieksmē pret bērnu. Ja jums ir sajūta, ka esat pārāk stingri vecāki, dodiet bērnam vairāk brīvības pašam gribēt un negribēt, nevis visu izlemiet viņa vietā! Ja šādas brīvības ir par daudz un bērns ar jums manipulē, piestrādājiet pie noteikumu ieviešanas un uzturēšanas. Bērns to novērtēs!"
