Foto: Shutterstock
Vēl tikai dažas nedēļas un sāksies vasaras brīvlaiks skolās. Un vēl nedaudz vēlāk beigsies sesijas koledžu un augstskolu studentiem. Tas nozīmē, ka mājās atgriezīsies arī nu jau šķietami pieaugušie bērni. Lai vasaras brīvlaiks nepārvērstos par katastrofu un strīdiem pilnu laiku, ir svarīgi tam garīgi sagatavoties jau iepriekš.

Pat, ja bērns ir ciemojies pie vecākiem brīvdienās un, iespējams, biežāk nekā reizi mēnesī atrādījies vecāku ligzdiņā, pavadīt kopā vairākus mēnešus var būt sarežģīti. Atceries, ka tas bērns, kas pirms deviņiem mēnešiem uzsāka studijas prom no mājām un lielāko daļu mācību gada ir nakšņojis pie radiem vai universitātes kopmītnēs, nebūt nav tas pats cilvēks, kas atgriezīsies jūnijā. Arī tavs ikdienas ritējums ir mainījies un noteikti nāksies pielāgoties. Lai šo pielāgošanās laiku padarītu vieglāku, piedāvājam iepazīties ar psiholoģes Sjūzenas Ņūmenas ieteikumiem, kas izklāstīti "Psychology Today".

Izturies iejūtīgi pret spēcīgajam un reizēm par šķietami pārspīlētajām emocijām, ko jūt un izrāda tavs bērns. Mācību uzsākšana prom no vecāku ligzdas nereti ir saistīta ar strauju stresa trauksmes sajūtas pieaugumu. Arī depresija studentu vidū nav nekas neierasts. Iespējams, arī tavs bērns piedzīvo iepriekš neizjustu emociju gammu un jūtas nomākts. Ja bērna studijas tuvojas noslēgumam, viņu var mākt satraukums, ko iesākt ar savu dzīvi. Jebkurā gadījumā viņam ir nepieciešams kāds, kas viņu atbalsta un kam viņš var uzticēties. Vecāki šim darbam ir ļoti piemēroti, tāpēc centies uzklausīt un izprast savu studentu, nevis liec viņam savaldīt savas emocijas.

Pieņem faktu, ka bērns kļūst par savas dzīves noteicēju. Centies nenorādīt un nepavēlēt pat tad, ja tevi vada tikai labākie nodomi. Sarežģītos jautājumus sniedz padomus un rūpes, bet neliec bērnam sekot taviem norādījumiem. Norādi, ka vēlies izteikt savu viedokli un sniegt padomu, lai bērns pats var pieņemt lēmumu. Vienmēr atceries, ka tu vari sniegt ieteikumus, nevis noteikt bērna dzīves likumus.

Foto: Shutterstock
Pieņem jauno realitāti – tavs bērns ir jauns, neatkarīgs pieaugušais. Noteikumi, kas darbojās tad, kad viņš bija bērns, tagad vienkārši vairs nav spēkā. Pārskati, kas tev ir vissvarīgākais un kas vispār ir reāls, piemēram pieprasīt ikvakara zvanu no studenta, kas ir projām gadu, var nebūt reāli, bet, kad viņš dzīvo pie tevis, tu vari lūgt, lai viņš brīdina par to, ka neieradīsies uz vakariņām. Tu vari prasīt, lai viņš tev izrāda tikpat daudz cieņas kā saviem draugiem, bet nevari kontrolēt viņa dzīvi.

Pārstāj uzbāzties un manipulēt. Nepārtraukta vaicāšana bērnam par darba iespējām un nākotnes plāniem, pat, ja labi domāta, var tikt tulkota, kā nevēlams apgrūtinājums. Tavs dēls vai meita ar tevi dalīsies vairāk, ja tu mazāk uzspiedīsi. Nevienam pieaugušajam nepatīk, ja viņiem stāsta, kas viņiem jādara. Atceries, ka tavs bērns tagad ir pieaugušais.

Gatavojies tam, ka daži tava bērna ieradumi joprojām var tevi nokaitināt. Cik vien tas ir iespējams, centies koncentrēties uz to, ko tu savā dēlā vai meitā mīli. Kopā dzīvošana ir iespēja iepazīt savu atvasi kā pieaugušo un izbaudīt laiku kopā. Iespējams, ka tavam bērnam ir jaunas intereses un aizraušanās. Palīdzi viņam tās attīstīt vai vismaz apjaust.

Pieņem, ka tavs bērns atradīs pats savu ceļu un virzienu. Virziens vai ietekme, ko centīsies uzspiests, ilgtermiņā netiks ņemts vērā. Atceries, ka mēģinājumi kaut ko uzspiest rada vēlmi pretoties.

Foto: Shutterstock
Atceries, ka neviens nespēj lasīt otra prātu. Lūdz palīdzību bērnam, ja tev rodas iespaids, ka tu vadi internātskolu, kurā viņš dzīvo. Paskaidro, kādus pienākumus vēlies, lai viņš uzņemas, bet, ko darīsi tu. Ja tu nelūgsi, bērns, ļoti iespējams, pats neiedomāsies, ka viņam ir kaut kas jādara, kamēr viņš dzīvo pie tevis.

Neatsakies no savas dzīves un hobijiem, lai visu laiku veltītu savam pieaugušajam bērnam. Tāpat tev nav obligāti jābūt mājās, lai gatavotu vakariņas un parūpētos, ka viņš vienmēr ir paēdis. Viņš izdzīvoja studiju laikā, esot prom no mājām, viņš to var arī tagad.

Rēķinies ar to, ka būs nepieciešams pielāgošanās periods. Šis laiks aizritēs mierīgāk, ja kopā izrunāsiet to, ka kopā dzīvošana pašreizējā situācijā ir pieņemamākais un loģiskākais variants pašlaik. Pieņem domu, ka šis laiks, lai izveidotu skaistu un spēcīgu draudzību starp tevi un tavu pieaugušo bērnu, ko uzturēsit arī tad, kad viņš dzīvos citur.

Galu galā – izbaudi šo laiku kopā ar savu bērnu. Cik bieži gan pieaugušie bērni pavada laiku kopā ar saviem vecākiem? Šī ir tava iespēja pavadīt laiku ar bērnu, pirms viņš uzsāk neatkarīgu pieauguša cilvēka dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!