Sakarības starp saskarsmes un ēdiena kvalitāti

Mājās trīs gadus vecs komandieris – pakļauties pavēlēm vai tomēr nē
Foto: Shutterstock


Trīsgadnieka vecumposms nav kāds īpašs laiks, kas izraujams no bērna kopējās attīstības secīguma. Vecāki tiešām sagaida, ka nu viņu mazulis pamazām sāks kļūt patstāvīgāks un viņi varēs vairāk veltīt laika citām nodarbēm bez bērna. Tomēr ļoti bieži tiek piedzīvota vilšanās, un attālināšanās vietā bērns jo vairāk sāk pieprasīt vecāku klātbūtni un pastāvīgu uzmanību. Tas bieži ir par iemeslu bērnu slimošanai un raudāšanai bērnudārza gaitās.

Konsultācijās nereti vecāki atklāj, ka mazulis ļoti maz saņēmis mātes pienu un savus pirmos dzīves mēnešus rātni pavadījis viens pats gultiņā ar pudelīti. Māmiņa varējusi baudīt mieru, jo mazulim veltīta uzmanība vien nomainot autiņbiksītes un iedodot kārtējo piena maisījumu. Šādās situācijās jāatzīst, ka bērna vajadzība pēc vecāku uzmanības un mīlestības apliecinājumiem ir tikai dabiska, jo viņš to nav saņēmis pietiekamā daudzumā savas dzīves pirmajā gadā. Pieaugot bērna varēšanai šo uzmanību pieprasīt, viņš cenšas kompensēt to, kas viņam dabiski ir bijis nepieciešams, bet nav saņemts.

Vecāki parasti rūpējas, lai viņu bērns nemielotos ar atkritumiem vai apšaubāmas kvalitātes produktiem, lai neņemtu kārumus no svešiem cilvēkiem utt. Tādai pat attieksmei būtu jābūt arī pret informāciju, ar ko bērns ikdienā saskaras. Vineta Preisa

Protams, šīs sakarības nevar attiecināt uz visiem gadījumiem, kad bērns nevēlas attālināties no vecākiem. Pastiprināta vajadzība un pieķeršanās kādam no vecākiem var būt saistīta arī ar dažādām pārciestām slimībām, traumām, bērna pārdzīvojumiem vai citiem faktoriem, kuri atklājas individuālās sarunās ar vecākiem.

Mazuļa trīsgadnieku krīzes posms ir laiks, kad daudzi vecāki var ieraudzīt arī sevi no malas, jo bērns lieliski atdarina pašu vecāku rīcību, saskarsmes stilu un arī to, ko uzņem sevī no apkārt esošās informācijas. Bērni neizdomā paši savus vārdu salikumus un uzrunas formas. Viņi izpauž vien to, ko saņēmuši no apkārtnes. Ne vienmēr tas ir pašu vecāku piemērs. Mūsdienās liela ietekme ir arī TV un citai informācijai, kas sasniedz bērnu pat vecākiem to nenojaušot. Izolēt bērnu no apkārtējās vides nebūtu vēlami, taču vecāku viens no pamatpienākumiem ir rūpēties par to, lai bērns augtu pozitīvā sociālā vidē un mācītos pozitīvu saskarsmi.

Saskarsmes kvalitāte būtībā ir pielīdzināma ēdiena kvalitātei. Vecāki parasti rūpējas, lai viņu bērns nemielotos ar atkritumiem vai apšaubāmas kvalitātes produktiem, lai neņemtu kārumus no svešiem cilvēkiem utt. Tādai pat attieksmei būtu jābūt arī pret informāciju, ar ko bērns ikdienā saskaras. Vecāku atbildība ir ne vien mācīt bērnam atšķirt ēdamas lietas no neēdamām, bet arī atšķirt labos vārdus no tiem, ko lietot nevajag un uzvedību, kas ir vēlama, no tādas, kas sabiedrībā un mājās ir nepieņemama. Un vislabāk to vecāki var izdarīt paši ar savu piemēru un pacietību, cienot ne vien sevi, bet arī sava mazuļa personību.

Tags

Sarakstu karuselis Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form