Maldīgi priekšstati par bērna agrīno attīstību; psihologa redzējums  (1)

Bērnu psiholoģe Kristīna Kisiļenko portālā "Detimail" skaidro, kā patiesībā bērnam var kaitēt šī pēdējos gados tik populārā agrīnā bērna attīstība.

Galvenā pirmsskolas vecuma bērnu darbošanās ir spēle – brīva, emocionāla, radoša. Tieši ar spēļu palīdzību bērns mācās fantazēt, izdarīt izvēli un vadīt savu uzvedību. "Upurēt" laiku attīstošo spēļu nodarbēm nekādā gadījumā nedrīkst, taču arī pavisam atteikties no šāda veida mācīšanās nevajadzētu.

Bērnu neiropsiholoģijas un pedagoģijas speciālisti runā par to, ka šādas metodes bērnā neveicina attīstību šī vārda izpratnē. Te vairāk tiek runāts par bērna "staipīšanu" konkrētu darbību izpildei un lai šos bērna panākumus varētu demonstrēt apkārtējiem.

Labākajā gadījumā bērns vienkārši "norīs" savam vecumam neaktuālo informāciju. Piemēram pirmsskolas vecuma bērns pilnīgi mierīgi spēj atcerēties dažu desmitu valstu karogus. Cita lieta, cik ļoti šādas zināšanas patiesībā attīsta viņa intelektu? Visticamāk, tas ir visai nekaitīgs veids, kā apmierināt vecāku patmīlību.

Pastāv arī diezgan bīstamas sekas šādai agrīnai apmācībai, kas neatbilst konkrētā vecumposma iespējām. Liela intelektuālā slodze noved pie bērna nervu sistēmas enerģētiskās un informatīvās apzagšanas.

Veidus, kā jau zīdaini audzināt par īstu intelektuāli, atradīsi šeit.

Piemēram, vecumā no gada līdz trīs gadu vecumam tā ir kustību koordinācija (lielā motorika), vides apzināšana, valodas attīstība. Sanāk, ka vecāki, pirms laika apmācot bērnu lasīšanā, ko viņš apgūs tāpat, tikai vēlāk, kavē to prasmju attīstību, kurām jāveidojas tieši šajā laikā. Un aizpildīt šo robu vēlāk būs pietiekami sarežģīti.

Pēc dzimšanas mazuļa smadzenes attīstās ļoti strauji un pirmo divu gadu laikā tās palielinās trīskārši. Šis ir ļoti dinamisks, kā arī kritisks laika periods, kurā vide ietekmēs nepieciešamo smadzeņu nervu attīstību, lai izprastu un reaģētu uz ārējiem signāliem. Mazuļa smadzenēm nepieciešama adekvāta stimulācija, lai attiecīgās smadzeņu šūnas attīstītos un funkcionētu. Vide ir tā, kas nosaka smadzeņu attīstību, funkcionalitāti, piemēram, valodas pareizu attīstību, tās prasmes, tā uzsver pediatrs Egils Zālītis, bet plašāk par to lasi šajā rakstā.

Kā vecākiem izvairīties no šādām kļūdām? Pirmkārt, tā vietā, lai mācītu kādu konkrētu prasmi, labāk likt akcentu uz psihisko funkciju attīstību, uz galveno, uz kā pamata arī šīs prasmes veidojas.

Tā vietā, lai agrīni mācītu lasīt, rēķināt, rakstīt – labāk izmantot spēles un vingrinājumus, kas virzīti uz uzmanības, atmiņas, iztēles un domāšanas attīstīšanu.

Ir svarīgi bērnam sniegt ne tikai zināšanas, bet gan iemācīt, ar kādu rīku palīdzību viņš patstāvīgi var iegūt informāciju, glabāt un izmantot to.

Atrast universālo attīstības metodiku, kura sasniegtu visus mērķus, ir neiespējami. Tomēr ir pieejams milzum daudz dažādu spēļu, kas virzītas tieši uz izzināšanas procesu attīstīšanu. Starp tām – populārās, kas ir teju ikvienas ģimenes mājās, – loto, atmiņu kartītes, puzles u.c., un ir ari mazāk zināmās, kuras savā darbā izmanto logopēdi, psihologi un pedagogi.