Mans pusaudzis melo: psihologa skaidrojumi un ieteikumi vecāku rīcībai
Foto: Shutterstock

"Spurainie" pusaudžu gadi daudziem vecākiem sagādā galvassāpēs. Pēkšņi bērna attieksme un uzvedība strauji mainās un diemžēl, ne uz to labo pusi. Viena no lietām, ko bērni šajā vecumā atklāj ir melošana. Portālā "Psychologytoday" psihologs Karls Pikhards skaidro, kāpēc pusaudži bieži vien melo un kā vecākiem rīkoties šādās situācijās.

Šķiet, ka viss, ko es kā mamma vai tētis varu darīt, ir cerēt, ka bērns pret mani būs atklāts un nemelos, taču bieži vien šī naivā cerība pārvēršas pīšļos, jo pieķer savu pusaudzi lielākos vai mazāko melos. Kā portālam "Parents" atklāj psihologs Karls Pikhards, bērni, "iesoļojot" pusaudžu gados, aptuveni deviņu līdz 13 gadu vecumā, sāk apzināties savu neatkarību no vecākiem. Viņi saprot, ka, pirmkārt, vecāki nevar viņus piespiest sadarboties. Pusaudžu vecumā bērns apzinās, ka izvēle – sadarboties vai nē ir viņa rokās. Šajā brīdī vecāki var novērot, ka bērns kļūst aizvien ietiepīgāks, spītīgāks un izrāda lielāku pretošanos vecākiem nekā parasti.

Otrkārt, šajā vecumā jaunieši apzinās, ka vecāki par viņa dzīvi zinās tikai tik daudz, cik viņi paši vēlēsies stāstīt. Izvairoties no dažādu detaļu atklāšanas, pusaudzis var vecākiem par savu dzīvi radīt pozitīvu iespaidu un izvairīties no kritikas vai nosodījuma. Taču, lai to panāktu, nereti nākas kaut ko noslēpt vai pat samelot.

Psihologs skaidro, ka ir divu veidu meli – faktu turēšana noslēpumā un taisnības safabricēšana. Pirmajā gadījumā pusaudzis izvairās atklāt visu patiesību, paturot daļu noslēpumā, bet otrajā gadījumā viņš izvēlas samelot par visu notiekošo, piemēram, tā vietā, lai atklāti vecākiem pateiktu, ka dodas uz ballīti kopā ar draugiem, tīnis paziņo, ka dodas palikt pa nakti pie drauga, kur abi kopā skatīsies filmas un spēlēs videospēles, un, protams, vecāki arī būs mājās. Pikhards stāsta, ka lielākā daļa jauniešu izmanto abu veidu melus.

Taču tam, kāpēc cilvēki melo, vienmēr ir savs iemesls. Piemēram, lai dabūtu kāroto, lai izvairītos no nepatikšanām vai nosodījuma. Visiem šiem iemesliem ir viena kopīga lieta – vēlme pēc brīvības un neatkarības, kas sevišķi izpaužas pusaudžu gados. Tāpēc tieši šajā vecuma posmā vecāki var novērot bērnu vairāk melojam un visticamāk arī pieķert viņu, sakot nepatiesību.

Protams, vecākiem vajadzētu apzināties – tas, ka pieķeram savu bērnu melos, nebūt nenozīmē, ka tā ir pirmā reize, kad viņš šādi rīkojas. Visticamāk, ka jaunietis to ir darījis arī iepriekš, taču, pateicoties vecāku naivumam un vēlmei uzticēties, veiksmīgi "ticis sveikā cauri". Psihologs skaidro, ka gadījumi, kad pusaudzis netiek pieķerts melos, viņu iedrošina turpmāk rīkoties līdzīgi.

Taču, ja ievēro, ka tavs bērns regulāri melo, uztver to nopietni un aprunājies ar atvasi par viņa rīcības iemesliem un iespējamajām sekām. Pastāsti viņam, kā šāda rīcība liek tev justies: "Kad tu nestāsti man patiesību, es jūtos sāpināta un dusmīga!" Tāpat tu vari izpaust savu viedokli par negodīgumu vai pat piešķirt sodu par pusaudža rīcību. Taču pats svarīgākais vecākiem ir iedrošināt jaunieti turpmāk teikt tikai un vienīgi patiesību. To var izdarīt, piemēram, uzsverot, ka patiesības teikšana vienmēr tiek augstu vērtēta Jo, jāatzīst, jebkurš no mums ir piedzīvojis situāciju, kurā nepieciešams daudz drosmes, lai melu vietā izvēlētos teikt patiesību, kas, iespējams, varētu beigties ar attiecību pajukumu, strīdiem un nesaskaņām. Tāpēc Pikhards atklāj, ka katru reizi, kad pusaudzis tev izstāsta patiesību, kas viņam var kaitēt, iedrošini viņu, sakot ko tādu, kā "Paldies, ka biji tik drosmīgs un izstāstīji mums, ko tādu, ko tu nevēlējies teikt un mēs nevēlējāmies dzirdēt!".

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!