Situācijā, kad sieviete trīs gadu laikā dzemdē bērniņus vienu pēc otra, var rasties neskaidrības par to, kā notiks maternitātes un vecāku pabalstu aprēķins. Kā aprēķina pabalstu apjomus un kāda ir specifika, ja personai starp bērna kopšanas atvaļinājumiem nav bijusi iespēja strādāt, skaidrots "Latvijas Vēstneša" portāla "E-konsultāciju" sadaļā.
Māmiņa Kristīne jautā: "01.07.2017. man piedzima bērns (līdz tam esmu strādājusi), kopš tā laika esmu dekrēta atvaļinājumā, jo 21.10.2018. piedzima otrs bērniņš. Tagad 23.06.2020. man jāatgriežas darbā, bet apmēram 03.08.2020. man atkal sāksies dekrēta atvaļinājums, jo esmu stāvoklī. Vai man ir vērts nostrādāt tos 1,5–2 mēnešus (vai paņemt atvaļinājumu bez atalgojuma), un kā tas var ietekmēt manu maternitātes pabalstu (ja es vispār varu uz to pretendēt)?"
Atbildi uz jautājumu sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga: "Ja jūs būsiet darba attiecībās un jums būs piešķirts grūtniecības atvaļinājums, tad jums būs tiesības uz maternitātes pabalstu.
Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka vidējo iemaksu algu pabalstiem aprēķina no ienākumiem 12 kalendāro mēnešu periodā, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums."
Konkrētajā piemērā, kad nākamajam grūtniecības atvaļinājumam jāsākas 2020. gada augustā, vidējo algu aprēķinās no ienākumiem par 12 mēnešu periodu no 2019. gada jūnija līdz 2020. gada maijam. Tā kā darbā būtu jāatgriežas jūnijā, bet grūtniecības atvaļinājums sākas augustā, šie divi mēneši maternitātes pabalsta aprēķinā netiek ņemti vērā.
VSAA eksperte vienlaikus norāda, ka pieminētie divi mēneši tiks ņemti vērā, aprēķinot vecāku pabalstu. "Likuma 31. panta otrās daļas 2. punktā ir noteikts, ka vidējo iemaksu algu maternitātes (vecāku, slimības) pabalstam par citu 12 kalendāro mēnešu periodu var aprēķināt tikai tādā gadījumā, ja visā šajā periodā persona ir atradusies bērna kopšanas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumos vai tai bijusi pārejoša darba nespēja," skaidro Jakseboga.
Ja sieviete visā 32 mēnešu periodā, kad pasaulē nākuši divi pirmie bērni, bijusi atvaļinājumos, tad VSAA pēc tiesu prakses piemēra aprēķina vidējo iemaksu algu maternitātes, vecāku un slimības pabalstiem no ienākumiem, kurus sieviete guvusi pirms visiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu.
2018. gada nogalē Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments pieņēma, ka turpmāk gadījumos, kad sieviete nepārtraukti atrodas ar bērna dzimšanu saistītajos atvaļinājumos ilgāk par 32 vai 39 mēnešiem pēc kārtas, vidējo iemaksu algu slimības, maternitātes un vecāku pabalstam jāaprēķina, neievērojot likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteiktos ierobežojumus.
"Tātad tiesa savā atzinumā iestājās par to, ka šādās situācijās vidējā alga nevar tikt noteikta 40 procentu (70 procentu) apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās algas, bet gan tā ir aprēķināma no personas ienākumiem, kurus tā guvusi pirms visiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna dzimšanu un kopšanu.
Savukārt, ja vidējās iemaksu algas aprēķināšanai noteiktajā 12 kalendāro mēnešu perioda daļā personai ir reģistrēti darba ienākumi un daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, tad vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta no darba ienākumiem, neieskaitot kalendāro dienu skaitā bērna kopšanas atvaļinājuma kalendārās dienas," skaidro VSAA pārstāve.
Ja 12 mēnešu periodā, par kuru personai aprēķina vidējās iemaksu algas, sievietei ir bijis bērna kopšanas atvaļinājums, bet daļā bezalgas atvaļinājums, tad vidējā iemaksu alga par bezalgas atvaļinājuma laiku vecāku pabalstam noteiks 40 procentu apmērā, neieskaitot šo dienu skaitā bērna kopšanas atvaļinājuma dienas.
Likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteikts, ka, ja sievietei, kurai, aprūpējot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, nākamais vecāku pabalsts nedrīkst būt mazāks nekā tas, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu.
