Foto: Shutterstock
"Nedrīkst, tas ir netīrs! Neaiztiec, savainosies!" Lai cik daudz nebūtu aizliegumu, zinātkārais bērns vienalga ķers visu, kas būs atrodams viņa redzeslokā. Kamēr bērni apgūst apkārtējo vidi, pieaugušajiem vajadzētu bruņoties ar pacietību.

Bērnu psiholoģe Anna Larionova portālā "Parents" sniedz padomus, kā labāk rīkoties vecākiem, kuru bērnu var raksturot "ļoti aktīvs". Viņa arī piedāvā vairākas īpašas nodarbes tieši šādiem aktīviem mazuļiem, par kuriem mēdz teikt arī "īsta ūdenszāle".

Viesistabā bērnu īpaši aizrauj grāmatas, diski… Lielveikalā viņš no plaukta rauj un met zemē visu, ko vien var aizsniegt, sēžot iepirkuma ratiņos. Kopš laika, kad bērns ir iemācījies staigāt, viņa vecāki lielu daļa laika izpilda policistu lomu. "Jānis ir absolūti nenogurdināms un vienmēr gatavs jauniem "varoņdarbiem". Es viņam sekoju ik uz soļa, lieliski saprotu, kā tas izskatās no malas, bet vienkārši nezinu, ko vēl iesākt," žēlojas kāda pusotru gadu veca zēna mamma. Un gan jau viņas teiktajam var pievienoties daudz citu vecāku, kuri audzina līdzīga vecuma mazuļus. Starp citu, pediatri šādu nemierīgu bērna uzvedību uzskata par pilnīgi dabisku, norāda psiholoģe. Turklāt šāda uzvedība ir vēstnesis, ka norit normāla bērna psihomotorā attīstība.

Ja bērns vecumā no gada līdz diviem gadiem uzvedas klusu, sēž vienā stūrī un ne par ko neinteresējas, tieši tas ir iemesls uztraukumam, nevis priekiem. Nemierīgam temperamentam un nerimstošām alkām visu laiku kaut ko darīt arī ir savs izskaidrojums. Tas palīdz domāšanas attīstībai un jūtu pamodināšanai. Polīnai, piemēram, patīk rakņāties puķu podos un kaķa tualetes kastē ne jau tāpēc, lai nokaitinātu mammu. Tādā veidā viņa saņem jaunu informāciju par pasauli. Kopš pašas dzimšanas bērna galvenās sajūtas rodas no pieskārieniem, tieši ar to palīdzību bērnam veidojas kontakts ar pasauli. Bērniem vienmēr ir interesanti pieskarties dažādu sajūtu lietām: gludām, mīkstām, siltām, mitrām, veidotām no koka, stikla… Viņi veic taktilo izlūkošanu, lai labāk izpētītu realitāti un pielāgotos tai. Nepārspējamā vēlme pieskarties itin visam apogeju sasniedz brīdī, kad viņi sāk patstāvīgi pārvietoties.

Nodarbes zinātkārajiem mazuļiem

Foto: Shutterstock

Lai kompensētu dažus aizliegumus, piedāvā bērnam spēles, kas apmierinās viņa slāpes pēc jaunatklājumiem. Lūk, daži vienkārši padomi!

Vai bērnu interesē elektrības rozetes? Uzmeistaro "caurspīdīgu kastīti", piemēram, no piena pakas. Bērns varēs parādīt savu veiklību, tajā pa "caurumiņu" iebāžot pudeļu korķīšus, papīra gabaliņus vai citus nieciņus.

Bērnam patīk parakāties pa tavu somiņu? Sameklē skapī kādu vecu somu, kuru vairs nelieto, un saliec tajā dažādus spilgtus nieciņus: atslēgu piekariņu, kabatslakatiņu, kādas mazas kārbiņas, piemēram, no kosmētikas krēmiem. Te nu izvēles iespējas ir gana plašas.

Bērnam patīk spēlēties ar kompaktdiskiem? Nu atvēli bērnam eksperimentiem kādus reklāmas diskus vai saskrāpētos, kas tāpat jau vairs nepilda savu funkciju. Nejauši tos noliec blakus "īstajiem" diskiem, un gan jau bērns "uzķersies".

Viņš pastāvīgi no skapja "izlādē" visas drēbes? Savāc dažādu audumu gabaliņus (no vilnas, kokvilnas, samta, atlasa) un saliec vienā kastītē, ko ievieto kumodē, kur stāv bērna mantas, un šai atvilktnei bērnam ir brīva pieeja.

Bērns bez prasīšanas ņem tavas grāmatas vai kādus dokumentus? Atrodi vecos žurnālus un katalogus, kurus bērns var plēst, šķirstīt – darīt savu darāmo.

Viņam patīk pasaimniekot trauku skapī? Saglabā jogurtu trauciņus un citus šāda veida iepakojumus. Lai mazais tos var likt tornīšos, vienu otrā vai no tiem pabarot savu plīša lācīti, neriskējot neko saplēst.

Bērnam patīk klapēt priekšmetu pret priekšmetu vai tos sviest uz grīdas? Tādā veidā viņš cenšas saprast saikni starp iemeslu un sekām. Lai palīdzētu bērnam, iedod viņam slēgtas, dažāda izmēra un tilpuma plastmasas pudeles, pirms tam tajās ieberot zirņus vai pupas.

Teju virpuļviesulis

Foto: Shutterstock

Daži vecāki šo vecumposmu dēvē par briesmīgu, taču šāds skatījums uz lietām tomēr nav objektīvs. Lūk, kāda "virpuļviesuļa" mammas stāstītais: "Maija jau ir sasitusi kaudzi lietu, kuras man bija ļoti dārgas. Tiklīdz viņa ar savām tuklajām roķelēm cenšas kaut ko aizsniegt, es jau esmu gatava sliktākajam. Un viņas pirkstiņiem ir nepārspējami graujošs spēks. Tas, protams, mani kaitina, bet es varu saprast meitu un tagad mājām pērku traukus, ko nav iespējams saplēst".

Pusotra gada vecumā bērni cenšas satvert visu, kas viņiem pagadās pa rokai, cenšoties iekļūt priekšmetu iekšienes dziļumos. Redze viņiem sniedz informāciju par priekšmeta krāsu, formu, lielumu, bet pieskāriens ļauj noteikt tā svaru, struktūru, materiālu, no kā tas pagatavots. Protams, ir grūti saglabāt mieru, kad redzi, ka mājoklis pārvēršas kara laukā. Un tomēr, mēģinot sviestmaizi iebāzt kādā mūzikas iekārtas rozetē, izgāžot no skapja grāmatas vai izknibinot diegus no paklāja, bērns nepavisam negrib tevi sadusmot, viņš vienkārši izrāda savu spēju apgūt jaunas lietas. Periods, kad viņam gribas visu aptaustīt, ir svarīgs etaps domāšanas attīstībā, uzsver psiholoģe.

Virtuves batālijas

Foto: Shutterstock

Visu bērnu rīcību mērķis ir pārņemt noslēpumainās pasaules atslēgas un veidot savas zinātniskās argumentācijas ķēdi. Šī zinātkāre bērnos pamodinās vēlmi mācīties lasīt un rakstīt. Kāpēc burciņai ir vāciņš? Kāpēc krūzīte no metāla ir auksta? Kāpēc lupatiņa krīt bez trokšņa? Lūk, galvenie sadzīves jautājumi, kuri aizņem mazuļa prātu, kad viņš pašaizliedzīgi spēlējas ar taviem virtuves piederumiem.

Kad bērns no galda cenšas noraut galdautu, lai nomestu uz zemes uz tā stāvošu televizora pulti, viņš noskaidro izteiciena "stāv uz…" jēgu. "šajā vecumā visi līdzekļi ir labi, lai pārbaudītu dažas hipotēzes un noteiktu cēloņsakarību attiecības starp notikumiem," akcentē speciāliste Miriama Rasa. "Jo bērniem vairāk iespēju pielietot savas spējas, jo labāk tie attīstās". Mūsu mīļie briesmonīši kļūst ne tikai daudz gudrāki, bet arī daudz veiklāki. Rotaļājoties ar jauniem priekšmetiem, viņi apgūst motorās prasmes.

Brīnumainās rociņas

Foto: Shutterstock

Edgara mamma atminas, kā priecājies viņas dēls, kad pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem viņam izdevies patstāvīgi uzlikt vāciņu lūpu krāsai. "Viņš to prasīja, tiklīdz mēs gājām uz vannas istabu. Attaisīja, centās uzlikt vāciņu… pakāpeniski žesti kļuva pārliecinātāki, un dienā, kad viņam apritēja 13 mēneši, viņa centieni vainagojās ar panākumiem. Un tas viss pie apstākļiem, ka dēlam bija desmitiem rotaļlietu, kurām it kā vajadzēja palīdzēt panākt to pašu!" stāsta mamma.

Starp sešu un desmit mēnešu vecumu bērns mācās pārlikt lietas no vienas rokas otrā, vienlaikus paņemt divus priekšmetus, pēc tam vienu aizmest, lai paņemtu trešo. Starp 12 un 18 mēnešu vecumu viņš turpina apgūt veiklību: viņu aizrauj uzdevumi uz precizitāti un spēles ar maziem priekšmetiem. Lūk, kāpēc bērnus tik ļoti interesē puteklīši un drupačiņas! Šī paša iemesla dēļ daudziem no viņiem mieru neliek elektrības rozetes. Visiem agri vai vēlu rodas vēlme to akurātajos caurumiņos kaut ko iebāzt. Tiklīdz vecāki uz minūtīti aizgriezušies, kā mazais Ints rozetē jau ielicis dakšiņu… Viņš, protams, nedaudz dabūja izjust elektrības strāvojumu, taču vēlme pēc eksperimentiem tāpat nekur nepazuda. Mūsdienās jau ir iespēja visu elektrotehniku aizsargāt tā, lai bērns nevarētu gūt nekādas traumas.

Kad zinātkārie mazuļi sāk "ķemmēt" mājokli, meklējot vietas savu eksperimentu veikšanai, vecāki bieži vien pat nespēj aizdomāties, ko vēl mazais izdomās, taču tā bērns attīsta savas fiziskās spējas. Protams, ir bīstami šūpoties uz krēsla, aizsniegties līdz kārotai lietai uz galda, taču tādā veidā bērns mācās labāk noturēt līdzsvaru. Šī riskanto eksperimentu stadija tomēr ir ļoti svarīga, jo ļauj bērniem pilnā mērā pielietot savas spējas un iegūt ticību sev. Visi vecāki piekritīs, ka ir jāatbalsta bērna panākumi un jāattīsta viņos pārliecība par sevi. Taču, kā reaģēt uz pusotra gada vecas meitas rīcību, kura plēš grāmatas un svarīgus dokumentus uz tēta galda?

Organizētā brīvība

Foto: Shutterstock

Aizliegumi par visu ierobežo bērna domāšanu, piespiež viņu noslēgties sevī vai, gluži pretēji, raisa vēlmi pārkāpt vecāku noteiktās robežas. Taču nevar arī bērnam atļaut darīt visu, kas ienāk prātā: bērniem ir nepieciešama ne tikai brīvība, svarīgi, lai vecāki noteiktu arī kādus ierobežojumus. Tie palīdz labāk iepazīt sevi un ātrāk attīstīties.

Ar ko sākt? Var ierobežot kārdinājumu skaitu, atņemot bērnam visu, ko viņam nav ļauts aiztikt (bīstamas vielas, instrumentus, svarīgus dokumentus) un nodrošināt pietiekami augstu drošības līmeni mājās. Bet var arī mājoklī ierīkot stūrīti, kur bērns var darīt visu, kas viņam ienāk prātā, nepakļaujot sevi riskam. Ja bērnam mājās būs šāds "laukumiņš", kurā viņš var darboties pēc sirds patikas, viņa sajutīs, ka vecāki ar cieņu izturas pret viņa vēlmēm un gaidām. Un tad būs arī vieglāk samierināties ar aizliegumiem, ir pārliecināta psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!