Taurēšana. Bērns noguļas uz muguras vai vēdera un iedomājas ķermenī vietu, kas būs signāltaure. Vecāki (arī vecākie brāļi un māsas) maigi uzspiež ar pirkstu galiem uz dažādām bērna ķermeņa vietām tik ilgi, kamēr taure ir atrasta – par to signālu dod bērns ar skaļu signāltaures pūtienu.
Padoms: izdari vieglu spiedienu ar pirkstiem, radot masāžas sajūtu. Tādējādi atslābs muskuļi un bērns vieglāk nomierināsies.
Burtu zīmēšana. Bērns guļ uz vēdera vai muguras. Tu ar pirkstiem uzzīmē uz tās burtu, simbolu vai uzraksti vārdu. Bērnam jāuzmin, ko tu uzzīmēji. Vēdera un muguras viegla masēšana izraisa atslābumu un miegainību.
Padoms: pieskārienu rotaļu laikā pieduries bērna ķermenim maigi un nekutini. Glāstu funkcija ir nomierināt, nevis vairot mundrumu. Atnākt miedziņam palīdz arī zema, mierīga balss un klusa fona mūzika, savā grāmatā "Bērnu audzināšanas noteikumi" raksta tās autore Linda Freitele.
Par parastiem un nedaudz neparastākiem miega rituāliem portālā "Parents" runā arī psiholoģe, personīgās izaugsmes trenere darbā ar vecākiem un bērniem Natālija Naimana.
Iemigšanas rituāli – tā ir zināmu darbību secība, kas signalizē par to, ka ir laiks doties gulēt. Šie rituāli bērnu noskaņo uz mierīgām darbībām, klusumu un relaksāciju, kas nepieciešams, ja vien vēlies, lai bērns ātrāk iemigtu. Turklāt rituāli jāizpilda katru dienu un vienā un tajā pašā laikā. Tādēļ, ņem vērā, ka arī pieaugušajiem būs jāpielāgojas kaut kādiem ģimenē izstrādātiem noteikumiem. Variantu šādiem rituāliem ir daudz, un tikai tu vari izvēlēties sev vispiemērotāko.
Kad bērns jau ir gultā, vistradicionālākais rituāls ir palasīt grāmatiņu vai nodziedāt šūpuļdziesmu. Bet šim vienkāršajam algoritmam var piedot vēl lielāku nozīmi. Piemēram, vienmēr piedāvā bērnam pašam izvēlēties grāmatu, kuru kāds no vecākiem lasīs pirms miega. Tas viņam liks justies kā īstam notikumu dalībniekam. Cits variants – izvēlies īpašu, garu "nakts" grāmatiņu, kurai ir vairākas nodaļas, un katru vakaru tu izlasīsi kādu noteiktu skaitu nodaļu.
Tuvojoties gulētiešanai, vari noorganizēt tējas dzeršanas rituālu. Piemēram, savlaicīgi samazinot istabā apgaismojumu – vai nu ieslēdzot kādu mazu lampiņu vai aizdedzinot svecītes, lai bērns jau saprastu, ka drīz jādodas uz dusu. Pēc vēlēšanās par arī paspilgtināt rituāla efektu. Pamēģini piemeklēt bērnam īpašu krūzīti, uz kuras attēlots gulošs zvēriņš vai pasūti speciālu krūzīti ar bērna fotogrāfiju, kurā attēlots viņa saldais miedziņš.
Vēl par rituālu var tikt ieviestas spēles ar ūdeni, kas labvēlīgi ietekmē bērna emocionālo stāvokli un noskaņos saldam miedziņam. Bērns pats var sēdēt vannā, bet var arī piedāvāt viņam vienkārši parotaļāties pie kādas bļodas. Piemēram, ļaujot laistīt ūdeni no viena trauka otrā, vai ar lejkanniņu saliet ūdeni mazākos trauciņos.
Ja bērns jau ir paaudzies, var pamēģināt šādu pieeju: nolikt viņu gultā, izslēgt gaismu, ieslēgt nakstslampiņu (ja vien tādu izmanto), apsēsties uz grīdas vai krēsla blakus gultai un pārrunāt aizgājušās dienas laikā gūtos iespaidus. Pirms miega akcents jāvērš uz īpaši jaukajām lietām, kas notikušas pa dienu. Pastāsti, kas ar tevi šodien interesants atgadījies un palūdz ar saviem priekiem padalīties arī bērnu.
Lai kas arī nenotiktu, pieaugušajiem nevajadzētu piekāpties kāda ikdienas rituāla neievērošanā. Ja kaut vienu reizi pieļausi atkāpi, bērns tūliņ pat pieņems šo izņēmumu kā noteikumu un tev nāksies visu sākt no gala.
Ja bērns ir pārāk uzbudinājies, pasaki viņam pirms miega īsu frāzi: "Laiks gulēt!". Iespējams, tev nāksies to atkārtot vēl pāris reizes, bet vienmēr šos vārdus saki mierīgā, nevis pavēlošā tonī, iesaka psiholoģe Naimana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
