Iemesli, kādēļ bērns piedzimst mazs savam gestācijas vecumam, ir dažādi un komplicēti, jo attīstības procesu ietekmē iedzimtība, mātes vecums, uzturs un slimības grūtniecības laikā, medikamentu lietošana, apreibinošu vielu lietošana, smēķēšana un citi apstākļi.
Šī diagnoze – mazs gestācijas vecumam – pasaulē ik gadu tiek diagnosticēta 3-10 procentiem jaundzimušo. Papildus tam ik gadu šī diagnoze tiek konstatēta arī vecākiem bērniem, kuru ārsti pamanījuši bērna svara un auguma neatbilstību vecumam, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti pašu veidotajā portālā "Esaugu.lv".
Labā ziņa ir tā, ka deviņi no 10 bērniem, kuri piedzimstot bijuši mazi savam gestācijas vecumam, panāk savus vienaudžus attīstībā un līdz trīs gadu vecumam piedzīvo augšanas lēcienu. Bērniem, kuri augšanas lēcienu nepiedzīvo, var palīdzēt izaugt, uzsākot augšanas hormona terapiju.
Iespējamie simptomi
Auglim jau grūtniecības laikā var attīstīties augšanas aizture un/vai svara deficīts. To veicina barības vielu un skābekļa trūkums, kas nodara kaitējumu audu un orgānu attīstībai. Lielākā daļa bērnu līdz trīs gadu vecumam piedzīvo augšanas lēcienu. Ja pēc trīs gadu vecuma sasniegšanas pozitīvas izmaiņas bērna augšanā netiek novērotas, nepieciešama bērnu endokrinologa nozīmēta izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai nepieciešama ārstēšana ar augšanas hormonu.
Iezīmes, kas novērojamas gandrīz katram bērnam ar diagnozi mazs gestācijas vecumam:
- mazs svars piedzimstot;
- lēns augšanas temps līdz trīs gadu vecumam, kas turpinās arī vēlāk
- svara neatbilstība auguma proporcijām;
- maza muskuļu masa jeb muskuļu tonuss.
Iezīmes, kas sastopamas retāk:
- pazemināta apetīte;
- pazemināts cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā);
- zarnu trakta darbības traucējumi - atvilnis barības vadā (ilgi var noritēt bez pamanāmām pazīmēm),apgrūtināta vēdera izeja (aizkavēta kuņģa iztukšošanās), aizcietējumi;
- vēlu aizaug lielais avotiņš (iedobe zīdaiņa galvas augšpusē);
- bieži vidusauss iekaisumi;
- iedzimts otro piena zobu trūkums;
- kavēta runas attīstība;
- aizkavēta kaulu attīstība agrā bērnība, bet vēlāk – straujš kaulu masas pieaugums;
- agri sāk augt kaunuma apmatojums;
- agri iestājas pubertāte;
- augšanas hormona deficīts
- uzmanības deficīta sindroms.
Kā atklāt jeb diagnosticēt
Augļa attīstību ietekmē mātes organisma darbība grūtniecības laikā. To, vai bērnam ir risks piedzimt ar diagnozi mazs gestācijas vecumam, var noteikt jau grūtniecības laikā, kad ārsts informē vecākus par bērna attīstību.
Diagnostikas veidi grūtniecības laikā:
- Ultrasonogrāfija ir izmeklēšanas metode ar aparātu, izmantojot skaņas viļņus, lai radītu augļa attēlu dzemdē. Tiek mērīta augļa galviņa un vēders, rezultāti tiek salīdzināti ar augšanas attīstības skalu atbilstoši konkrētajai grūtniecības nedēļai.
- Doplerogrāfija ir izmeklēšanas metode ar aparātu, izmantojot skaņas viļņus, kas palīdz noteikt asins plūsmu un cirkulāciju. Ir iespējams noteikt asins daudzumu un plūsmu noteiktā laika posmā caur augļa smadzenēm, kas palīdz noskaidrot, vai bērns saņem pietiekami daudz skābekļa normālai attīstībai.
- Mātes svara pieaugums – mazs mātes svara pieaugums grūtniecības laikā var ietekmēt bērna svaru, un viņš var piedzimt mazs gestācijas vecumam.
- Jaundzimušā novērtēšana – bērnam piedzimstot, viņš pirmās stundas laikā tiek nosvērts un nomērīts. Šie rezultāti tiek salīdzināti ar zīdaiņu vidējo svaru un augumu noteiktajā gestācijas vecumā.
Diagnostika pēc bērna piedzimšanas:
Diagnostiku pēc bērna dzimšanas uzsāk, apzinot esošos un iespējamos vides un iedzimtības faktorus. Ārstam svarīgi zināt bērna dzimšanas svaru un augumu, kā arī grūtniecības laiku, kad notikušas dzemdības. Kad šī informācija ir zināma, ārsts var uzdot papildu jautājumus par grūtniecības laikā piedzīvoto, kas, iespējams, atstājis ietekmi uz bērna attīstību.
Kādi ir iemesli
Grūtniecības laikā bērna attīstību var kavēt:
Faktori, kas saistīti ar mātes uzvedību un pašsajūtu:
- augsts asinsspiediens;
- hroniska nieru saslimšana;
- cukura diabēts;
- sirds un elpceļu slimības;
- nepietiekams uzturs;
- anēmija jeb mazasinība;
- akūtas slimības (masaliņas, herpes vīruss u.c.);
- infekcijas;
- grūtniecības priekšlaicīgas pārtraukšanās draudi;
- darbs kaitīgos apstākļos;
- intoksikācija jeb organisma saindēšanās (alkohols, narkotikas);
- smēķēšana.
Faktori, kas saistīti ar dzemdi un placentu:
- nepietiekami tiek apasiņota dzemde un placenta, kā rezultātā auglim pietrūkst skābekļa;
- placentas priekšlaicīga atdalīšanās no dzemdes;
- placenta piestiprinājusies dzemdē pārāk zemu;
- augļa inficēšanās.
Faktori, kas saistīti ar augļa attīstību:
- daudzaugļu grūtniecība (piemēram, dvīņi, trīnīši);
- infekcijas;
- dzemdību traumas, iedzimti defekti;
- skābekļa trūkums;
- hromosomu anomālijas.
Ir novērots, ka līdz trīs gadu vecumam lielākā daļa no bērniem, kuri dzimuši mazi gestācijas vecumam, piedzīvo augšanas lēcienu un panāk vienaudžus savā attīstībā. Bērni, kuri ir vecāki par trīs gadiem un kuru augums un/vai svars joprojām ir mazāks nekā vienaudžiem, visdrīzāk nepiedzīvos augšanas lēcienu. Šajā posmā vecākiem jāvēršas pie speciālista – bērnu endokrinologa. Ja bērnam tiks konstatēti traucējumi endokrīnajā sistēmā (nepietiekami izdalās augšanas hormons), ārsts nozīmēs augšanas hormona terapiju atbilstoši bērna augšanas hormona deficītam organismā.
Kā noris ārstēšana
Augšanas hormons ir ķīmiska viela, kuras galvenā loma ir nodrošināt bērna augšanu un pareizu vielu maiņu. Ārstēšanā izmantotais augšanas hormons ir pilnīgi identisks dabiskajam augšanas hormonam, kas veidojas bērna organismā. Terapiju vēlams uzsāk, kad bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, jo tas ir laiks, kad organisms uz augšanas hormonu reaģē visefektīvāk un tiek novērota strauja bērna attīstība. Prakse rāda, ka vecāki diemžēl mēdz bērna ārstēšanu uzsākt krietni vēlāk, proti, laikā, kad bērns sasniedzis 9-10 gadu vecumu. Šajā vecumposmā terapijas efektivitāte ir mazāka un auguma izmaiņas nav tik strauji novērojamas.
Ārsta uzdevums ir informēt vecākus par papildu riskiem, kas pastāv pie diagnozes mazs gestācijas vecumam. Var tikt novērotas problēmas socializēties un/vai uzvedības problēmas, var būt arī citas veselības problēmas.
Vairāki pētījumi atklāj, ka bērniem, kuri piedzimuši mazi savam gestācijas vecumam, ir lielāka varbūtība saslimt ar šādām slimībām:
- nejūtība pret insulīnu, kā rezultātā attīstās 2. tipa cukura diabēts;
- sirds un asinsvadu slimības;
- hipertonija jeb paaugstināts asinsspiediens;
- aptaukošanās.
Kā rīkoties vecākiem, ja bērnam ir diagnoze mazs gestācijas vecumam:
- pārliecināties, ka bērns ir nomērīts un nosvērts precīzi;
- konsultēties ar endokrinologu par ārstēšanas iespējām pēc trīs gadu vecuma;
- sekot ārsta sniegtajiem norādījumiem par augšanas hormona lietošanu (injekcijām) ikdienā;
- pārliecināties, ka bērns uzņem visas nepieciešamās barības vielas, lai viņa organisms varētu pilnvērtīgi attīstīties;
- bērnam veltīt īpašu uzmanību naktī un laikā, kad bērns ir slims, kad tiek novērotas ēšanas problēmas, kā arī, kad ir pārlieku liela aktivitāte vai stress bērna uzvedībā dienas laikā.
