Zīšanas reflekss ir iedzimts katram bērnam, tāpēc nereti viņi sāk likt rociņu vai pirkstus mutē, vēl esot mātes vēderā. Arī pēcāk viņi to turpina darīt, jo īkšķa zīšana viņus nomierina un liek justies droši. Tieši tāpēc, ka šī darbība sniedz viņiem patīkamas sajūtas, mazuļi var turpināt to piekopt tik ilgi, kamēr tas pārtop par ieradumu.
Portālā "Mayo Clinic" minēts, ka ir divi iespējamie vecumi, kad bērns pārtrauc sūkāt īkšķi – no sešu līdz septiņu mēnešu vecumam vai laika posmā no diviem līdz četriem gadiem. Taču, kaut mazais šķietami jau ilgāku laiku ir atradinājies no šī ieraduma, viņš vienmēr var pie tā atgriezties.
Visbiežāk bērni, kas pēc ilgāka laika atkal atsākt sūkāt īkšķi, ir pakļauti stresam vai lielām pārmaiņām, kas rada viņos nemieru. Īkšķa sūkāšana palīdz ķipariem tikt galā ar šīm sajūtām.
Pirms bērnam nav sākuši augt zobi, par īkšķa zīšanu nevajadzētu satraukties, taču pēcāk gan tas var izraisīt dažādas mutes veselības, tai skaitā zobu problēmas. Jo ilgāk un intensīvāk pēc zobu izaugšanas mazais sūkās īkšķi, jo lielāka iespēja ir saskarties ar mutes veselības problēmām.
Portālā "Bundoo" pediatre Kristija Riversa atklāj, kādi efektīvi paņēmieni palīdzēs atradināt bērnu no īkšķa sūkāšanas.
Atpazīsti kairinātāju
Viena no pirmajām lietām, ko tu kā vecāks vari darīt, lai palīdzētu atvasei atradināties no īkšķa sūkāšanas, ir ievērot, kurās situācijās bērnam ir tieksme likt to mutē. Ja tas notiek stresa situācijās, atrodi citu veidu, kā palīdzēt bērnam ar to tikt galā, piemēram, sniedz viņam apskāvienu vai saki nomierinošus vārdus. Tāpat īkšķi var centies aizvietot ar spilvenu vai kādu mīksto rotaļlietu, ko stresa situācijās mazais var samīļot.
Tāpat var gadīties, ka bērns sūkā īkšķi aiz garlaicības. Neatkarīgi no tā, kāds ir iemesls šādai ķipara rīcībai, tev jāspēj atpazīt situācija, kurā viņam ir tieksme sūkāt īkšķi un jāatrod alternatīva.
Atklāti runā par to ar bērnu
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā tikt vaļā no ieraduma, ir atklāti par to runāt. Pediatre iesaka vecākiem stāstīt atvasei, ka mazais jau ir pietiekami liels, lai beigtu sūkāt īkšķi. Jo vairāk tu pievērsīsi viņa uzmanību šim paradumam, jo lielāka iespēja, ka ar laiku viņš pats gribēs no tā atbrīvoties.
Atalgo bērnu
Nāc klajā ar dažādām mazām balviņām, ko bērns var saņemt, ja ilgāku laiku nesūkās īkšķi. Piemēram, vakaros pirms gulētiešanas vienas pasaciņas vietā izlasīsi divas vai kopīgi dosieties uz atvases mīļāko spēļu laukumu.
"Mayo Clinic" ierosina izmantot arī kalendāru. Katru dienu, kad bērns nav sūkājis pirkstu, ielīmē kalendārā uzlīmi. Tas palīdzēs ne tikai mazulim, bet arī tev sekot līdzi progresam cīņā ar nevēlamo ieradumu.
Vērsies pie zobārsta
Ja visi striķi ir plīsuši un nekas no izmēģinātā nelīdz, pēc palīdzības var vērsties pie zobārsta. Dažkārt saruna ar ārstu bērnam palīdzēs apzināties ieraduma nopietnību un ātrāk pārstāt sūkāt īkšķi.
Taču pediatre atgādina, ka, gluži kā atbrīvošanās no jebkura cita ieraduma, tas nav vienkārši un prasa laiku. Tāpēc bruņojies ar pacietību un nemet plinti krūmos, ja viss neizdodas kā plānots. Centies saglabāt mieru un neizdarīt pārāk lielu spiedienu ne uz sevi, ne bērnu.
