Agrāk tika uzskatīts, ka bērns piedzimst kā balta lapa un visas savas rakstura un temperamenta iezīmes iegūst tikai ar laiku, iespaidojoties no apkārtējās vides. Taču šobrīd aizvien vairāk runā par to, ka bērns jau piedzimst ar konkrētām temperamenta iezīmēm. Raidījumā "Viņa skaidro" psihoterapeite Gunta Andžāne atklāj, kā mammas grūtniecības laikā piedzīvotās emocijas un sajūtas atstāj iespaidu uz mazuļa temperamentu.
Andžāne stāsta, ka viena no lietām, kas iespaido un veido bērna temperamentu, ir māmiņas grūtniecības laikā piedzīvotās sajūtas un emocijas. Viņa atklāj, ka bērns sievietes vēderā aug un attīstās uz mammas emociju fona, ko viņa izjūt katru dienu. "Mēs emocijas varam pielīdzināt elektromagnētiskajam vilnim, kurš staro gan uz grūtnieci, gan, izejot cauri ādai, dzemdei, placentai un visām šūnām, sasniedz dezoksiribonukleīnskābi, veidojot cilvēka temperamentu," skaidro psihoterapeite. Tas nozīmē, ka grūtnieces piedzīvotās emocijas un sajūtas atstāj iespaidu arī uz bērniņu. Piemēram, ja mamma grūtniecības laikā daudz dusmojas vai satraucas, pastāv iespēja, ka arī bērns būs satraukts un viegli aizkaitināms. "Ir pierādījumi, ka ārējā vide, fons un emocijas, ar kādām māmiņa pati gaida, un tas, kas notiek ar viņu, ir komponentes, kas veido temperamentu, raksturu un it kā iedzimto situāciju," skaidro Andžāne. Šī iemesla dēļ psihoterapeite atgādina, ka bērna audzināšana un veidošana sākas nevis tad, kad viņš piedzimst, bet jau brīdī, kad spermatozoīds sasniedz olnīcu.
Kopumā ir deviņas temperamenta iezīmes, kuras piemīt katram no mums, atšķiras tikai tas, cik intensīvi tās izpaužas:
- Aktivitātes līmenis;
- Pielāgošanās;
- Sensorais fiziskais jutīgums;
- Regularitāte;
- Pirmā reakcija uz jauno;
- Reakcijas intensitāte;
- Noskaņojums,;
- Uzmanības noturība;
- Neatlaidība.
Šajā rakstā vari uzzināt sīkāk par katru no šīm temperamenta iezīmēm un novērtēt, cik intesīvi katra no tām izpaužas tieši tev vai tavam bērnam. To darīt tu vari, izmantojot jebkuru vērtēšanas metodi, piemēram, skalu no viens līdz pieci. Ja, piemēram, vērtē savu aktivitātes līmeni, tad "viens" būtu izteikti mierīgs, bet "pieci" – ļoti aktīvs. "Zinot bērna temperamenta iezīmes, mēs spējam viņu labāk saredzēt un ar viņu labāk sadarboties. Tāpat tas palīdz saprast, kāpēc bērns ir rīkojies tieši tā," reiz skaidroja klīniskā psiholoģe Eva Raucka-Pļaviņa.
Nereti vecāki, vēl nezinot bērna dzimumu, cenšas kultivēt savu vēlmi par to, vai viņi vēlas zēnu vai meiteni. Piemēram, tēvs jau pārliecinoši, runājot par bērnu, sauc viņu par dēlu. Šādā veidā vecāks uzliek bērnam sava veida pieprasījumu. "Balss tembrs un attieksme, kas tiek raidīta kā emocija, iespaido bērniņa attīstību un labvēlību mātes miesās," skaidro Andžāne. Šādi vecāku izteicieni pēcāk atstāj iespaidu un bērna raksturu, uzvedību un domām par sevi. Vecāki šādā veidā neapzināti nodod bērnam vēstījumu – lai mana dzīve būtu izdevusies, tev jābūt tādam, kā es gribu.
Pirms izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, psihoterapeite iesaka padomāt, kā šādus vecākus izteicienus uztver bērniņš, sevišķi tad, ja mamma gaida meitu nevis dēlu. "Jāpriecājas un jādomā par bērniņu kā par dāvanu, nevis kaut kādu savu idealizētu vēlmju pieprasījumu," viņa iedrošina.
