Foto: Shutterstock
Reti kura sieviete bērnībā nav sapņojusi kļūt par princesi. Ir tik daudz pasaku par šīm būtnēm, un kāda laime bija, ja kaut reizi gadā kā karnevāla tērpu varēja uzvilkt iecienītākās pasakas varones kleitu un justies kā princese! Taču, ja pirms 20-30 gadiem šādi sapņi pieaugušajiem šķita aizraujoši, mūsdienās vecāki ir noraizējušies: bērnu sapņi kļūst par obsesīvām idejām, kas pārvēršas problēmā.

Glamūrīgi

Bērnu rotaļlietu klāsts paplašinās ar katru gadu, veikalu plauktos parādās arvien dažādākas mantas, un no šiem izgudrojumiem burtiskā nozīmē galva var sagriezties. Tomēr vecāki pamana, ka meitiņa nezin kāpēc nealkst pēc bēbīšiem, kas izgatavoti no gumijas, vai miniatūriem putekļusūcējiem, bet veikalos raugās uz elegantām princeses raksturojošām lietām – kleitām, aksesuāriem, karietēm, zirdziņiem, pilīm un smalkām automašīnām. Daudzas mammas un tēti sūdzas, ka meitas vēlas rotaļāties tikai ar konkrētu ražotāju lellēm – Bārbijām, "Bratz", un katrs gājiens uz rotaļlietu veikalu beidzas ar asarām un uzstājīgu lūgšanos nopirkt "vēl vienu tādu lellīti".

"Saprotams, ka arī agrāk meitenēm patika sev pielaikot princeses vai kādas skaistules no pasakas tēliem. Daudzas mazulītes gribēja ātrāk izaugt – vēl piecdesmitajos gados mākslinieks-ilustrators Normans Rokvels radīja tēlu – meitenīti, kura piemēra mammas drēbes. Bet bērni zināja, ka laimi un prinča mīlestību var iekarot tikai strādīga, labestīga un klusa meitene, nevis kaprīzās karaļa meitas, kuras pieradušas pavēlēt kalpiem un no rīta līdz vakaram raugās tikai spogulī," portālā "Parents" skaidro klīniskā psiholoģe, mākslas terapijas speciāliste Irina Medvedeva.

Situācija ir mainījusies, un tagad princeses vairāk izskatās pēc glamūrīgām fotomodelēm, kuru galvenais uzdevums – rādīt spilgtus tērpus, pozēt glancētiem žurnāliem un iekarot vīriešu sirdis.
Foto: Shutterstock

"Mana meita dievina "spēlēties princesēs". Pat mājās grib pucēties svētku apģērbā. Pirms pāris dienām nopirku viņai simpātisku kleitiņu, kuru meita ar sašutumu atraidīja, sakot, ka "īstas princeses staigā tikai rozā krāsas kleitā ar kristāliņiem". No kurienes viņai šādas idejas?" nesaprot četrus gadus vecas meitas mamma Elēna.

Gaumi veido ne tikai vecāki, bet arī vide, bērnu kolektīvs, kurā aug mazulis, multfilmas un to varoņu tēli, kurus tavs bērns dievina. Bērni reaģē uz visu krāsaino, tieši tāpēc mūsdienu animācijas filmu un leļļu veidotāji izceļ savus varoņus indīgi spilgtas krāsas kleitās – tā ir vienkāršāk noturēt bērna uzmanību, ieinteresēt viņu. Ļoti ātri meitenes saprot, ka "kliedzoši" tērpi ir stila etalons. Palūko, kā ir apģērbtas daudzas mūsdienu lelles: dekoltē, minisvārki rozā vai salātzaļā krāsā ar daudz spīdumiem, zeķubikses, augstspapēžu kurpes. Un uzkrītošs meikaps.

  • Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesore, psiholoģe Lūcija Rutka šajā rakstā pauž viedokli, ka rotaļlietas pilda sava veida psihoterapeita funkciju, turpat skaidrojot, kāpēc bērniem patīk rotaļlietas ar lielām galvām. Kāpēc? Jo viņiem trūkst vecāku uzmanības!

"Ja tevi uztrauc, ka meita vēlas līdzināties savām lellēm, piedāvā viņai "spēlēties dizaineros" un kopā izdomājiet, zīmējiet un šujiet jaunu, patiešām elegantu un skaistu apģērbu lellēm. Savām rokām var pagatavot arī aksesuārus: piespraudes, auskarus, kaklarotas, piemēram, izmantojot veikalos nopērkamos jau gatavos rokdarbnieku komplektiņus vai arī vecas, nevajadzīgas pērlītes no satrūkušām krellēm. Šāda nodarbe ne tikai pamodinās mākslinieka garu, bet veicinās arī fantāzijas rašanos un interesi darboties, trenēs sīko motoriku, uzmanību un palīdzēs apgūt priekšmetu dažādās formas," iesaka psiholoģe.

Līdz Bārbiju ērai...

Foto: Shutterstock

Līdz "Bārbiju ērai" lelles, pat skaistules un princeses, nebija atveidotas pieaugušas sievietes formās, bet gan līdzinājās bērnam. Tas nav nejauši: tradicionālā lelle ir bērna prototips. Rotaļu laikā meitene ieņēmusi mammas pozīciju, rūpējoties par "dēlu" vai "meitu", barojusi, likusi gulēt, vannojusi – un tā dienu no dienas apgūstot mātes lomu.

Bet daudzas mūsdienu lelles ir pieaugušas sievietes atveidojums. Tā rezultātā mazulīte, kura spēlējas tikai ar šādām lellēm, neizdzīvo mātes lomu, bet šāda pieredze meitenei ir ļoti svarīga. Ja meitene agrīnā bērnībā, kas ir no trīs līdz piecu gadu vecumam, nav iedomājusies sevi kā mammu (nevis lelli, bet tieši sevi), viņas skatījums par mātes lomu būs vienkāršots.

"Mūsdienu varones veido noteiktus stereotipus par skaistumu: pārmērīgu tievumu, neproporcionālu ķermeni. Šīm rotaļlietām bieži vien ir nesamērīgi liela galva, plati ieplestas acis, milzīgas lūpas. Tā rezultātā bērnam tiek sabojāts priekšstats par skaistumu: visus izceltos efektus bērns sāk uztvert kā skaistuma simbolus," komentē psiholoģe.

Daudzas lelles lauž tradicionālos skaistuma kanonus, veicina kompleksu rašanos bērnā, jo viņa parametri taču neatbilst šiem ideāliem. Cenšoties piemēroties "stila ikonai", meitene var sākt tievēt, nomocīt sevi ar dažādām diētām, turklāt šim šķietamajam ideālam nemaz nepietuvojoties. Tādēļ it kā no pirmā skata nevainīgā aizraušanās ar kādām rotaļlietām, ja tam nav vecāku kontroles, dažos gadījumos var bērnam radīt pat psihoemocionālas problēmas, īpaši pusaudžu vecumā. Meitene sāks domāt, ka tikai kļūstot līdzīgai šim "etalonam", viņa kļūs laimīga un mīlēta.

  • Lelles ir domātas tikai meitenēm? Nē! Arī zēni ar tām labprāt rotaļājas, tikai bieži neviens viņiem tās nepērk. Par puikām un leļļu lietām plašāk lasi te.

Pāragra seksualizācija

Foto: Shutterstock

Visos laikos gādīgi vecāki ir sapratuši, ka galvenais audzināšanas uzdevums ir bērnā ieaudzināt morālās vērtības, nostiprināt tā dēvēto iekšējo kodolu. Svarīgi ir apzināt dzīves orientierus, paskaidrot, kā rīkoties dažādās situācijās, kurp virzīties. Tad arī nākotnē bērns varēs pretoties neveiksmēm un atradīs pareizo ceļu, kā no tām izkļūt. Lai to izdarītu, vecāki centušies bērnu pasargāt no negatīvas ietekmes, sekojuši tam, kādas "barības vielas dvēselei" viņš saņem. Turklāt mūsdienās bērnu ietekmē milzum daudz patēriņa preču – multfilmas, datorspēles, žurnāli... Tā ir vesela industrija. Bet vecākiem bieži nav laika pārbaudīt, kas tā par spēli, kas nopirkta meitai, lai gan šāda nevērība var izdarīt sliktu pakalpojumu, brīdina psiholoģe.

"Nesen pie manis uz pieņemšanu atveda septiņus gadus vecu meitenīti, kurai pieder vesela kolekcija mūsdienu leļļu-skaistuļu. Viņa pati sapņo kļūt par princesi, nopirkt rozā krāsas automašīnu, apprecēties ar princi un dzīvot pilī. Varētu šķist, ka nekas jau īpašs... Tā uzskatīja arī viņas vecāki, neuztraucās, pasmējās par meitas lielo mīlestību pret greznajiem tērpiem, manikīru, bērnu diskotēkām. Kamēr meita nesāka iet skolā, kur viņai "uzplauka" mīlestība pret klasesbiedru, ar kuru viņa starpbrīžos skūpstījās. Tas noskaidrojās tikai vecāku sapulcē. Izrādās, ka viena no datorspēlēm ir veltīta skūpstiem: spēles varonei-lellei noteiktā laikā jāpagūst maksimāli daudz reižu noskūpstīt savs draugs-zēns," stāsta Medvedeva. Mazulīte esot bijusi pārliecināta, ka tieši tā ir jāuzvedas "īstai princesei".

Psihologi nepagurst atkārtot, ka līdzīga veida spēles un rotaļlietas ietekmē bērna agrīnu seksualizāciju, kā arī negatīvi atsaucas uz intelektu un psihisko attīstību. Meitene pārāk agri sāk sevi apzināties un sajust kā sievieti, bet tā arī līdz galam par tādu nekļūstot. Izskatās pieaugusi, bet sirds dziļumos paliek ievainojama, neaizsargāta, tāds vientuļais bērns, pat 30 un 40 gadu vecumā.

Saprotams, ka šāda veida spēles un lelles pašas par sevi nevar izsaukt dabisku pieaugšanu. Bet ja ģimenē pastāvīgi ir konflikti vai tētis pametis ģimeni un neinteresējas par bērnu, mamma no darba atnāk mājās tikai vēlā vakarā, bērnam ir zaudēts dvēseliskais kontakts ar vecākiem.

Tādā situācijā meitene jūtas pamesta un vientuļa, bet šādas rotaļlietas un multfilmas var kļūt par katalizatoru, lai rastos psiholoģiska rakstura grūtības.

Tieši tāpēc vecākiem ir svarīgi ar uzmanību attiekties pret rotaļlietu izvēles problēmu, lasīt vecas, labestīgas pasakas, spēlēties "mammās un meitās", attīstīt interesi pret radošumu un biežāk sarunāties, skaidrojot bērnam, ka "spīdošā Bārbijas pasaule" nepavisam nav laimes atslēga, bet tikai parodija par īsto dzīvi.

  • Cik mantu vispār bērnam ir nepieciešams? Un vai tās tiešām būtu jādala pēc dzimumiem? To uzzini šajā rakstu kokelcijā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!