Meningīts – parasta vai bīstama saslimšana?
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Mana meita saslima ar meningītu. Stāstot par to paziņām, reakcijas bija dažādas – daži bija līdzjūtīgi un cerēja, ka saslimšanai nebūs seku, bet citi diagnozi neuzskatīja par kaut ko īpašu.Es esmu pieskaitāma pie tiem, kuriem meningīts liekas baisa slimība, kas gandrīz ir salīdzināma ar vēzi. Atceros, ka vecmāmiņa baidīja: "Nestaigā ziemā bez cepures, apsaldēsi galvu un dabūsi meningītu, un pēc tam būs problēmas ar atmiņu un domāšanu."

Par to, kurš priekšstats par meningītu ir pareizais, konsultē rehabilitācijas centra "Līgatne" un Rīgas rajona slimnīcas terapeite un rehabilitoloģe Ilze Bērziņa.

Kas ir meningīts

Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Pēc cēloņa un izmaiņām smadzeņu apvalkos un smadzeņu šķidrumā meningītam ir divi veidi – serozais jeb nestrutainais meningīts un strutainais meningīts.

Meningīta simptomi

Meningīta galvenie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, stipras galvassāpes (pārsvarā pieres un pakauša rajonā), kakla (sprandas) stīvums, miega traucējumi, bieži slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. Galvassāpes var pastiprināt spilgta gaisma, troksnis un citi kairinātāji. Smaga meningīta gadījumā var būt vērojami apziņas traucējumi, murgi, uzbudinājums un samaņas zudums.

Meningīta diagnosticēšana

Ja parādījušies minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības. Lai diagnosticētu šo slimību, tiek veikta lumbālā punkcija – mugurkaula kanālā tiek ievadīta adata un iegūts neliels daudzums cerebrospinālā šķidruma. Meningītu ārstē tikai slimnīcā.
Strutainais meningīts

Strutaino meningītu ierosina meningokoki, kas reizēm mīt cilvēka augšējo elpošanas ceļu gļotādā un, mazinoties organisma pretestībai, var radīt iekaisumu smadzeņu apvalkos. Inficēšanās avots var būt slims cilvēks, inficēti priekšmeti un baktēriju nēsātāji. Strutaino meningītu var ierosināt mikrobi: streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, gonokoki, zarnu nūjiņas u. c. Inficēšanās avots var būt arī iekaisums vidusausī, deguna blakusdobumos, mandelēs, zobos un citur. Strutainais meningīts var rasties arī galvas traumu, īpaši galvaskausa lūzuma, gadījumā.

Serozais jeb nestrutainais meningīts

Serozo meningītu visbiežāk ierosina vīrusi (enterovīrusi, Koksaki un ECHO, ērču un letarģiskā encefalīta, poliomielīta, gripas, herpes, epidēmiskā parotīta u. c. vīrusi). Serozo meningītu var izraisīt arī tuberkulozes, sifilisa, brucelozes un daudzu citu infekciju ierosinātāji. Serozā meningīta rašanos sekmē dažādi nelabvēlīgi faktori, piemēram, intoksikācija, traumas, hipovitaminoze, vielmaiņas traucējumi u. c.

Serozais meningīts – visbiežāk izplatītais

Visplašāk izplatīts ir enterovīrusu (jēdziens enterovīrusi ieviests 1957. gadā, lai apvienotu lielu vīrusu grupu, kam dabiskā dzīvesvieta ir cilvēku zarnu trakts; pie enterovīrusiem pieskaitāmi poliovīrusi, A un B Koksaki vīrusi un ECHO vīrusi) izraisīts meningīts. Apmēram 90 % no seroziem meningītiem izraisa enterovīrusi.

Latvijas Infektoloģijas centrs informē, ka serozo meningītu izplatībai ir raksturīgs periodiskums. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits pēdējos gados reģistrēts 2006. gadā, kad periodā no augusta līdz novembrim ar serozo meningītu saslima vairāk nekā 500 iedzīvotāji. Enterovīrusu infekcija izplatījās galvenokārt Daugavpils reģionā (vairāk nekā 250 saslimšanas gadījumi) un Rēzeknes reģionā (gandrīz 140 saslimšanas gadījumi). 2011. gadā no maija beigām līdz 6. septembrim Latgales reģionā reģistrēti 173 (visā Latvijā – 247) saslimšanas ar serozo meningītu gadījumi.

Vai serozo meningītu izraisošie vīrusi ir lipīgi?

Vīrusi, kas izraisa meningītu, ir infekciozi. Infekcijas avots ir inficētā persona – slimnieks vai persona, kurai infekcija ir bez simptomiem. Lielākajai daļai inficēto cilvēku vai nu nav slimības simptomu, vai arī ir tikai saaukstēšanās simptomi un nedaudz paaugstināta temperatūra. Parasti no 1000 inficētajām personām mazāk nekā vienai attīstās meningīts.

Enterovīrusi, kas ir visbiežākie meningīta ierosinātāji, izplatītākie ir vasaras beigās un agrā rudenī. Enterovīrusu izraisītas infekcijas inkubācijas periods ir salīdzinoši īss – no divām līdz četrpadsmit dienām (vidēji 3–5 dienas). Biežāk ar meningītu slimo mazi bērni un jaunieši, tas parasti ilgst septiņas līdz desmit dienas.

Tipiskākie serozā meningīta izplatīšanās ceļi:

no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā – runājot, klepojot un šķaudot; ar sadzīves priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām, siekalām vai elpceļu sekrētiem;
dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;
peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.

Meningīta profilakse

Svarīga ir organisma vispārēja stiprināšana, laicīgi ir jāārstē visas infekcijas un jālikvidē iekaisuma perēkļi organismā.

  • Jāievēro personīgā higiēna – vairākas reizes dienā jāmazgā rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, dzeršanas, medikamentu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kontaktlēcu ievietošanas acīs, pēc tualetes apmeklējuma vai atnākot mājās, pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem un priekšmetiem, ar ko slimniekam ir bijis kontakts.
  • Nedrīkst ēst nemazgātus augļus un dārzeņus, dzert nevārītu ūdeni un pienu.
  • Gatavo un jēlo produktu apstrādei jālieto atsevišķi trauki, naži un dēlīši.
  • Nepieļaut pagatavotā ēdiena saskari ar jēliem pārtikas produktiem, netīriem iepakojuma materiāliem, priekšmetiem un virsmām.
  • Nedrīkst dzert no koplietošanas traukiem (glāzēm, pudelēm vai tieši no ūdens krāna, pieskaroties tam ar muti).
  • Peldēties ieteicams oficiālajās peldvietās, kas tiek pārbaudītas. Peldēšanās laikā nenorīt ūdeni un nemērcēt seju. Ja peldvietā ūdenī pamaniet putas, atkritumus, naftas produktu plēvi, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanos vai ja peldvietas tuvumā ir notekūdeņi vai liels skaits ūdensputnu, tad šādu ūdenstilpi vēlams peldēm neizmantot.

Meningīta sekas

Lai neiedzīvotos hroniskā nogurumā vai galvassāpēs, pēc izslimošanas ar meningītu ārsti iesaka divus mēnešus ierobežot fizkultūras nodarbības un laiku, kas tiek pavadīts pie televizora vai datora. Galvassāpes var parādīties arī pie palielinātas emocionālās vai fiziskās slodzes, retos gadījumos iespējama dzirdes traucējumu attīstība vai kurlums.

Kā pareizi mazgāt rokas, lai nesaslimtu ar meningītu vai citām vīrusu saslimšanām:

  • zem tekoša ūdens saslapina rokas un apakšdelmus;
  • rokas pārklāj ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto
  • ziepju virsmas un ziepju traukā var saglabāties mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem);
  • ziepes ar rokām saputo;
  • vismaz desmit sekundes ieziepē abu roku virsmas;
  • no visām pusēm berž pirkstus, pirkstu starpas un plaukstas (nedrīkst aizmirst noberzt plaukstu virspuses), kā arī iztīra nagus (šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas);
  • vismaz desmit sekundes rokas noskalo zem tekoša ūdens strūklas;
  • roku mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei;
  • rokas nosusina (ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus);
  • ar papīra dvieļa palīdzību aizgriež ūdens krānu (uz ūdens krāna rokturiem var atrasties
  • infekcijas slimību izraisītāji, jo cilvēki tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas);
    papīra dvieli iemet atkritumu tvertnē, papīrgrozam nepieskaroties ar rokām.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form