Mazuļa skaļa raudāšana un kliegšana nakts laikā var liecināt par miega teroru/nakts šausmām (sleep terror/night terror), ar kuru saskaras mazuļi aptuveni no pusotra gada vecuma. Mazuļi un lielāki bērni no šādas parādības visbiežāk izaug, skaidro "Healthline". Visbiežāk raudāšana vairāk satrauc pašus vecākus, bet bērns no rīta pat neatcerēsies, ka naktī ir modies. Tāpēc vecāki ir tie, kas var palīdzēt bērniem pārciest vieglāk miega teroru un ļaut bērnam turpināt mierīgi gulēt.
Kā atpazīt mazuļa naktsmiera traucētāju – miega teroru
Pirmo reizi piedzīvojot skaļo raudāšanu, kliegšanu un to, ka mazuli pēc šādas epizodes šķietami grūti nomierināt, vecākiem var likties, ka atvase miegā murgojusi. Tomēr vērtīgi ir saprast, ka starp murgošanu un miega teroru ir atšķirība. Miega terors parasti piemeklē neilgi pēc tam, kad bērns aizmidzis un no dziļā miega pāriet vieglajā miegā, turklāt terora epizode var ilgt no pāris minūtēm līdz pat 45 minūtēm, mazulim visu laiku esot aizmigušam. Taču murgus mazulis piedzīvo tad, kad naktsmiers ilgst jau vairākas stundas un bērns murgošanas laikā var pat nepamosties, norāda "Healthline".
Pazīmes, kas var liecināt, ka nakts laikā piedzīvotais nemiers ir miega terors:
- kliedzieni;
- svīšana;
- svaidīšanās pa gultiņu;
- pavērtas, stiklainas acis;
- ātra sirds sišanās;
- strauja elpošana.
Miega terors ir viena no parasomnijām – epizodiskām un kompleksām kustībām miega laikā. Miega terors, staigāšana miegā, pēkšņa pamošanās un apjukums ir viena no biežākajām parasomnijām, kas skar bērnus, speciālisti norāda, ka no tām bērni izaug un uztraukumam nav pamata, jo ar šādu parādību bērni nereti saskaras. Neirologs dr. Mikus Dīriks reiz portālā "Cālis" norādījis, ka ir bērni, kuriem miega terors mijas ar murgiem un pat staigāšanu miegā. Par to vairāk vari lasīt šajā rakstā. Labā ziņa ir tā, ka miega terors mazuli visbiežāk piemeklē tikai vienreiz nakts laikā.
Kādi ir miega terora cēloņi
Sasniedzot mazuļa vecumu (par mazuli uzskata bērnu, kas sācis staigāt, un ir 1–3 gadus vecs), bērns arvien vairāk saskaras ar stimulējošo vidi – jaunām mantām, dienas ritma maiņu, ārpasaules notikumiem. Tas nozīmē, ka pieaugušajam tik ierastās ikdienas lietas, mazam bērnam ir kas satraucošs un elpu aizraujošs. Taču tajā pašā laikā jāapzinās, ka tas stimulē arī bērna centrālo nervu sistēmu, kas joprojām ir attīstības procesā, līdz ar to bērns var tikt arī pārstimulēts. Bet pārstimulēšana var sekmēties miega teroros naktī, kad bērns devies pie miera.
Tāpat, ja ģimenē novērots, ka kāds no tuviniekiem ir mēnessērdzīgs, tas var palielināt iespējas, ka arī bērns saskarsies ar parasomnijām. Miega terors var piemeklēt mazuli arī tad, kad tas slimo, lieto medikamentus, ir pārguris, cieš no stresa, guļ sev neierastā vidē (jauna gultiņa, nakšņošana ārpus mājām) vai miegs ir traucēts. Visbiežāk vecāki to, ka bērns naktīs pēkšņi kliedz vai ir nemierīgs, bet joprojām guļ, ievēro pēc bērna pusotra gada vecuma. Mēdz būt tā, ka no parasomnijām cieš bērndārznieki, taču tas neizslēdz iespēju, ka miega terori piemeklē pat 12 gadus vecus bērnus, kā norāda vietne "Healthline" un dr. Dīriķis jau pieminētajā rakstā par bērnu mēnessērdzību.
Ko darīt, lai bērnu nomierinātu
Pirmajā mirklī var būt sāpīgi skatīties, kā bērns satraukts kliedz vai raud, bet vecākam neizdodas savu atvasi nomierināties. Ir jāsaprot, ka bērns no rīta to var pat neatcerēties un viss, ko vecāki var darīt – censties satraukto mazuli nomierināt un nolikt atpakaļ gulēt. Tāpat jāatceras, ka bērns nav speciāli jāmodina, jo tas var bērnu samulsināt un pēc tam viņam aizmigt būs grūtāk.
Mazuli vari paglāstīt, padziedāt nomierinošu šūpuļdziesmu vai vienkārši gaidīt, kad naktsmiera terora epizode beigsies. Tāpat jāpārliecinās, ka bērna gultiņā neatrodas nekas tāds, kas bērnam var nodarīt pāri, jo īpaši tad, kad mazulis jau prot staigāt, pats izkāpt no gultiņas. Vecākiem nevajadzētu krist panikā, jo miega terors var būt lieta, kas mazuli piemeklē regulāri. Ja kliegšana pāraug histēriskā raudāšanā un skaidri redzams, ka bērns ir nomodā, tad pie vainas nebūs miega terors, bet gan kāds cits iemesls. Ja ir aizdomas, ka bērnam ir miega traucējumi, kas saistīti ar neregulāriem gulētiešanas paradumiem, bērns regulāri ir pārguris, bet tāpat ir grūtības aizmigt, tad palīdzēt var miega konsultants vai neirologs.
Lai izvairītos no miega terora epizodēm, jāparūpējas, lai bērns būtu pilnvērtīgi atpūties arī dienas laikā, tāpēc gādā, lai tavs mazulis guļ diendusu. Palīdzēt var arī pirmsmiega rituāls, kas bērnam palīdzēs noskaņoties naktsmieram, kad pirms gulētiešanas vecāki mazulim palīdz iztīrīt zobus, pārģērbt pidžamu un palasīt kādu pasaku.
