Sociālā projekta #Neklusē veiktās skolu aptaujas dati1 rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 59 procenti skolotāju un 46 procneti skolēnu saskārušies ar mobingu starp skolēniem skolas vidē. Taču par to, kā rīkoties šādās situācijās, kopumā zina vien katrs trešais (39 procenti) skolotājs. Savukārt katrs ceturtais (26 procenti) vecāks zina, kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga, bet katrs trešais (36 procenti), ja bērns ir pāridarītājs. Mobinga izplatība Latvijas skolās saglabājas nemainīga, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tāpēc rodas jautājums – kas jādara, lai veidotu pieņemošu un labvēlīgu skolas vidi visiem?
23 procenti aptaujāto skolotāju pēdējā gada laikā vispār nav runājuši ar skolēniem par mobingu, savukārt 43 procenti runā par to tikai tad, kad mobinga situācija jau pieredzēta. Tas rāda, ka izglītības sistēmā ir vajadzība pēc vēl plašāka risinājumu klāsta, lai gan emocionālu, gan fizisku vardarbību novērstu vēl pirms nodarītās sekas ir neatgriezeniskas.
Skolotāja profesijas zemais prestižs kā iemesls emocionālajai vardarbībai pieaugušo vidū
Izglītības sistēmā pēdējo gadu laikā vairākkārt kļuvis aktuāls jautājums par skolotāja profesijas prestižu un to, kā pārlieku lielā slodze un nepietiekamais atalgojums ietekmē skolotāju darbu. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pievērsis uzmanību tieši skolotāju labbūtības jautājumam un iepriekšējā mācību gadā sadarbībā ar Izglītības uzņēmumu "Edurio" ir veikuši pētījumu2 par Izglītības kvalitātes monitoringu iekļaujošai izglītībai. Pētījuma dati norāda, ka 31 procents skolotāju skolā izjutuši pret sevi vērstu emocionālu vardarbību. No tiem 61 procents kā savu pāridarītāju min tieši skolēnus, bet 44 procenti – arī bērnu vecākus. Bērni ir vecāku spogulis, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību tam, kā vecāki komunicē savā starpā, ar bērnu un tāpat arī ar skolotāju.
Sociālā projekta #Neklusē veiktajā aptaujā iezīmējas, ka skolas vidē augusi cita veida vardarbība jeb vardarbība starp pieaugušajiem. Cita veida vardarbību pēdējo 12 mēnešu laikā novērojuši gan skolotāji (36 procenti), gan vecāki (25 procenti), gan arī skolēni (14 procenti). Runājot par prevencijas pasākumiem, ar kuriem aktīvi varētu mazināt mobinga gadījumus skolās, sabiedrībā būtu vairāk jārunā par skolotāja fundamentālo nozīmi bērnu attīstībā, profesijas vērtību un jāpievērš lielāka uzmanība savstarpējai komunikācijai starp skolotājiem un vecākiem. Tāpat pieaugušajiem būtu jākomunicē un jāiesaista skolas aktivitātēs regulāri – nevis tikai tad, kad ir radušās problēmsituācijas.
Kādus risinājumus redz skolotāji, skolēni un vecāki?
Mobingu ir iespējams apturēt pirms tas sākas. #Neklusē veiktajā aptaujā vecāki, skolēni un skolotāji dalījās ar dažādiem ieteikumiem, kas, viņuprāt, būtu jāmaina sistēmā un kādas aktivitātes jāveic, lai vardarbība samazinātos. Liela daļa skolēnu ikdienas tiek pavadīta skolā vai mājās, tādēļ tās personas, ar kurām viņi saskaras savā dienas ritmā, var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un tāpat arī veicināt aktivitātes, kas mazina mobinga risku.
Viens no aptaujas dalībnieku populārākajiem ieteikumiem ir "sabiedrības izglītošana". Lai to īstenotu, pirmais solis ietver skolotāju izglītošanu un atbalsta nodrošināšanu skolotājiem un skolas vadībai, vecāku un skolēnu izglītošanu, kā arī zināšanas par mobinga riskiem un sekām. Prevencijas pasākumu organizēšana var palīdzēt spert šo pirmo soli. Tālāk būtu jādomā par klases kā kopuma mikrovidi. Skolotājam jāzina, kāds ir kolektīvs, kas to varētu saliedēt, un kopumā jāmēģina veidot pozitīva un motivējoša gaisotne. Šim lieliski noder klases stundas, kuras ir katrā skolā. Tās var izmantot, lai attīstītu tādas emocionālas inteliģences prasmes kā līdzjūtību, sadarbošanos un empātiju vienam pret otru. Tāpat starp ieteikumiem parādās priekšlikumi izmaiņām skolu sistēmā, piemēram, skolēnu skaita samazināšana vienā klasē un mācību programmu papildināšana ar materiāliem un lekcijām par mobingu.
Vēl viens no faktoriem, kam ir liela nozīme mobinga novēršanā, ir empātija, kuru vecākiem jācenšas bērnā attīstīt jau no mazotnes. Vecākiem jāizvērtē savstarpējā ikdienas komunikācija, gan tas, kā viņi komunicē ar citiem pieaugušajiem. Svarīgi ir arī saprast, kā tiek veidotas sarunas ar bērnu – vai viņš tiek uzklausīts un viņa domas tiek respektētas. Tāpat būtiski ir zināt, ar ko bērns draudzējas, kur pavada brīvo laiku un kādus sociālos tīklus izmanto. Aptaujātie skolēni un vecāki uzsver, ka, papildus visiem skolas un izglītošanas pasākumiem, ir nozīmīgi rūpēties par bērnu emocionālo veselību un pašapziņu, kas, atstāta novārtā, bieži vien ir iemesls vardarbībai.
Visbeidzot paši jaunieši kā prevencijas pasākumus mobingam uzskaita: vienotas platformas izveidi, kur var anonīmi ziņot par mobingu, stingrākus iekšējās kārtības noteikumus skolās, vairāk neformālu sarunu ar skolotājiem un stingrāku kontroli no skolas darbinieku puses.
Sociālā projekta #Neklusē apmācības un izglītojošos pasākumus finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Plašāka informācija par projektu pieejama mājaslapā un sociālajā tīklā "Facebook" u.c.
---
1. Sociālā projekta #Neklusē pētījums par mobingu Latvijas skolās veikts sadarbībā ar Edurio aptaujāti 2450 skolēnu no 19 skolām, 321 skolotāju no 13 skolām un 1214 vecāku no 16 skolām. Pētījums veikts 2021./2022. mācību gadā. Vairāk par pētījumu šeit.
2. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījums "Izglītības kvalitātes monitorings iekļaujošai izglītībai" veikts sadarbībā ar Izglītības uzņēmumu Edurio, aptaujāti 19000 vecāku, 24000 skolēnu un 7000 skolotāju no 16 pašvaldībām. Edurio aptauju dati no IKVD 2021./2022. mācību gada pašvērtējuma aptaujām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
