Foto: Shutterstock
Bērnībā veidojas dažādi nelāgi ieradumi, piemēram, nagu graušana, krekla malas likšana mutē, matu virpināšana, kauliņu krakšķināšana un deguna urbināšana. Daļa cilvēku ar konkrētiem ieradumiem cīnās vēl arī krietni pēc izaugšanas no bērna vecuma, tāpēc tiem būtu vērts pievērt uzmanību jau laikus. Turpmākajās rindās soli pa solim aprakstīts, kā palīdzēt bērnam atbrīvoties no kāda nelāga ieraduma.

Meklē problēmas sakni

"Parents Today" vēstī, ka jāsaprot, kur meklējams šo ieradumu pirmsākums. Lielākoties tie dalās divās daļās – ieradumi, kas bērnu nomierina, un tie, kurus izraisījusi diskomforta sajūta. Piemēram, bērns urbina degunu, jo jūt, ka tas nav "tīrs", tādējādi radot viņam nepatīkamu sajūtu. Taču, jo vairāk urbina degunu, jo ātrāk diskomforts ir atpakaļ, un šādā veidā tiek iegriezts ritenis, kad viena darbība seko otrai.

  • Kāpēc bērni urbina degunu un vēl jo vairāk – kādēļ tur "atrasto" liek mutē, uzzini šajā rakstā.

Vēl viens variants ir ar košanu lūpās. Iespējams, bērns to dara vien tāpēc, ka tās ir ļoti sausas. Šādā gadījumā ieradumu var likvidēt, mitrinot lūpas.

Strādā ar bērnu un nelāgo ieradumu

Lielākā daļa agri vai vēlu nelāgo ieradumu atstāj pagātnē, jo, piemēram, grib izaudzēt garus nagus vai sāk rūpīgāk domāt par savu veselību. Vislabākais brīdis, kad nākt palīgā un stāstīt, ka šis paradums nav pozitīvi vērtējams, ir tieši tajā brīdī, kad bērns pats ir motivēts kaut ko mainīt.

Taču, protams, tu vari lūgt arī ģimenes ārstam aprunāties ar bērnu un pastāstīt par infekcijas iespējām, šādi veicinot motivācijas rašanos. Svarīgi ir mācīt un skolot, nevis nosodīt. Reizēm bērni paši nemaz neapzinās, ka kož lūpā vai grauž nagus. Tas notiek "automātiski", tāpēc, lai neapkaunotu bērnu citu priekšā un neliktu justies neērti, izdomājiet kādu apslēpto signālu, piemēram, pieskaršanos degunam, tādējādi aicinot atvasi to beigt.

Ieraduma aizvietošana

Ja iepriekš minētais nelīdz, jācenšas ieradumu pamazām ierobežot. Piemēram, ja bērns virpina matus vai grauž nagus stresa situācijās, viņam vajag iedot rokās kaut ko citu, kas nodarbinās pirkstus. Tāpat tiek vēstīts, ka vecāki bērniem konkrēto ieradumu ļauj darīt tikai noteiktās vietās, piemēram, vannasistabā, šādā veidā cerot, ka bērnam apniks nemitīgā staigāšana. Tas nav sods, bet darbība sagādā bērnam piepūli, bez kuras pavisam mierīgi varētu iztikt.

Bērnu nedrīkst kaunināt vai vainot. Balss pacelšana šajās reizēs nebūs labs palīgs, jo tas situāciju var tikai pasliktināt. Dažreiz bērns šādi speciāli sev centīsies pievērst pieaugušo skatienus, jo zinās, kā būs uzmanības centrā, skaidri apzinoties, ka vecākus ieradums "uzvelk".

Šajā rakstā atradīsi vēl citus padomus, kā cīnīties ar konkrētu nelāgo ieradumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!