Otrais stāsts: Ar ēšanu mums nav nekādu problēmu!

Nav nekādu problēmu ar bērnu? Dažreiz tā ir pati lielākā problēma
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Bērns ēd visu un vēl paprasa papildporciju!" Vecmāmiņas prieks un acuraugs ar lielisku apetīti priecē arī mammu un tēti. Vismaz nav problēmas ar ņergāšanos ap ēdienu. Laba apetīte taču ir veselības pazīme. Der iegaumēt, ka apetīte var mainīties atkarībā no augšanas ātruma, bērna vecuma un pat gadalaika un laika apstākļiem. Visiem nav vienāda ēstgriba un tas būtu jārespektē.

Tad kāpēc uztraukties? Iemesls – gan ļoti labai, gan ļoti slikta apetīte var būt veselības problēmu izpausme. Ja mazulis ēd vairāk nekā parasti, tas var nozīmēt arī psiholoģiskas problēmas. Tāpat kā pieaugušie "apēd" nervozitāti, garlaicību un skumjas, arī bērni var rīkoties tāpat. Īpaši, ja vecāki ir iemācījuši, ka tad, kad skumji, jāapēd kaut kas garšīgs sevis iepriecināšanai.

Neveselīgu apetīti rosina arī ēšana pie televizora vai spēlējoties, lasot grāmatu, skatoties datora ekrānā. Tas viss novērš uzmanību no paša ēšanas procesa un smadzenes nespēj laicīgi dot ziņu, ka nu jau pietiek.

Vēl apetīti ietekmē vecāku sajūsma vai uztraukumi par to, cik daudz vai maz ēd bērns. Ēšana kļūst par manipulācijas līdzekli, kā pievērst sev uzmanību. Un protams, liekā svara problēma pašlaik ārstus satrauc daudz vairāk nekā tie bērni, kas ir aktīvi, mazāk ēd un ir tievi. Gluži var ribas var saskaitīt!

Kā rīkoties, lai ēšana būtu emocionāli veselīga? Izslēgt jebkurus mēģinājumus pabarot pret paša ēdāja gribu. Apetīte nenozīmē tikai to, ka gribas ēst, bet gan visa organisma gatavību uzņemt un pārstrādāt ēdienu. Ja pusdienas tiek iemānītas ar viltu un varu, tad daļa ēdiena vispār nepārstrādājas un neuzsūcas.

Tags

Sarakstu karuselis Mazuļa audzināšana Mazulis

Comment Form