Foto: Publicitātes attēls

Vecākiem, šobrīd pavadot visu laiku mājās ar pirmsskolas vecuma bērniem, rodas jautājums: kā nodarbināt bērnu? Bērniem nav pieejamas ne attīstošās nodarbības, ne bērnudārzs. Vecāki atzīst, ka viņi nezina, kā mājās organizēt attīstošās aktivitātes. Mammām un tētiem ir jāstrādā attālināti un jārisina vairākas problēmas, kurām nepieciešama uzmanība. Vienkāršākais, ko vecāki var darīt, lai bērns būtu aizņemts, ir iedot viņam planšetdatoru vai viedtālruni, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Par draudiem bērna attīstībai un alternatīvām – par vienkāršiem un pieejamiem līdzekļiem, kurus bērns var lietot, nekaitējot veselībai, kā arī veicinot viņa attīstību, zināšanās un pieredzē dalās "Montesori studijas" vadītāja Alīna Ļebedeva.

Sīkrīku ietekme uz bērnu

"Pirmkārt, planšetdatoru, tālruni, datoru vai televizoru nevajadzētu izmantot, lai "bērns būtu ar kaut ko aizņemts". Būtībā neesmu jauno tehnoloģiju noliedzēja, es atzīstu to pozitīvo ietekmi uz izglītību un attīstību. Tomēr vēlos vērst pirmsskolas vecuma bērnu vecāku uzmanību uz ārstu un psihologu viedokļiem, kā arī dažādu pētījumu datiem.

Pārmērīga tehnoloģisko ierīču izmantošana agrīnā vecumā rada vairākas negatīvas sekas, proti:

  • samazinās melatonīna koncentrācija, kas rada miega problēmas un ātru nogurumu;
  • paaugstinās impulsivitāte (tai skaitā biežas histērijas);
  • rodas kustību koordinācijas problēmas;
  • tiek ierobežota sīkā motorika;
  • rodas redzes problēmas un attīstās tuvredzība;
  • tiek kavēta runas attīstība un valodas lietošana saziņā;
  • samazinās gribasspēks, proti, grūtības sagādā likt darboties;
  • pasliktinās atmiņa;
  • parādās atkarība no elektroniskajām ierīcēm.

Turklāt elektromagnētiskais starojums ir īpaši kaitīgs pirmsskolas vecuma bērniem un var izraisīt veselības problēmas. Kā arī pārmērīga planšetdatora un tālruņa lietošana ir saistīta ar mobilitātes trūkumu un var izraisīt nepareizu muskuļaudu veidošanos rokās un pirkstos.

Sīkrīki: no kāda vecuma un cik ilgi drīkst lietot bērns

Ārstu viedokļi par ierīču lietošanu pirmsskolas vecuma bērniem parasti neatšķiras. Amerikas Pediatru akadēmija iesaka nedot elektroniskās ierīces bērniem līdz divu gadu vecumam. Bērniem no trīs līdz piecu gadu vecumam ieteicams nepārsniegt vienu stundu dienā, bet bērniem no sešiem līdz 18 gadiem – nepārsniegt divas stundas dienā. Jevgēnijs Komarovskis (pediatrs, medicīnas zinātņu kandidāts) iebilst arī pret planšetdatoriem bērniem līdz divu gadu vecumam. Pediatrs apgalvo, ka pat vecākiem bērniem ekrāna laiks nedrīkst būt ilgāks par divām stundām dienā, ieskaitot tālruņa, datora, planšetdatora un televizora kopējo laiku.
Foto: Shutterstock
Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka pirmsskolas vecuma bērnam pie ekrāna pavadīt ne vairāk kā stundu dienā. Bērniem arī ieteicams mazāk laika pavadīt sēdus stāvoklī, vairāk iesaistīties āra spēlēs un gulēt pietiekamu stundu skaitu. Bērniem līdz viena gada vecumam Pasaules Veselības organizācija vispār neiesaka dot sīkrīkus.

Psihologi iesaka pārliecināties, ka planšetdatorā piedāvātais saturs ir piemērots bērnam un ir attīstošs. Tas nozīmē – piedāvāt bērnam tikai tās lietotnes, kas atbilst viņa vecumam un attīsta jebkādas prasmes. Ārsti iesaka neļaut bērniem skatīties multfilmas, kurās attēli ātri aizstāj viens otru. Tas negatīvi ietekmē uzmanības attīstību. "Jo jaunāks ir bērns, jo lēnāk attēliem jāmainās," saka eksperti. Mēs iesakām sarunāties ar bērniem par ekrānā redzamo.

Digitālo tehnoloģiju kompāniju vadītāju viedokļi un pieredze ir interesanti. Piemēram, ASV tehnoloģiju kompānijas "Microsoft" vadītājs Bils Geitss neļāva lietot viedtālruņus bērniem līdz 14 gadiem. Geitsa ģimenes locekļi, tai skaitā pieaugušie, neizmantoja sīkrīkus pēc noteikta laika. Arī kompānijas "Apple" dibinātājs Stīvs Džobss pasargāja bērnus no tehnoloģijām. Džobsa ģimene vakaru pavadīja sarunās un lasot grāmatas.

Iemaņas uzmanības koncentrēšanai

Tas var šķist paradoksāli. Elektroniskās ierīces piesaista bērnu uzmanību, bet nemāca koncentrēties. Sīkrīki izkliedē uzmanību, savukārt pilnīga bērna attīstība notiek brīžos, kad uzmanība tiek koncentrēta uz konkrētu nodarbību, kurai nepieciešama uzmanība un pūles, – konstruēšana, griešana ar šķērēm, grāmatu lasīšana vai to skatīšanās, ziedu laistīšana un citas mērķtiecīgas darbības ar dažādiem priekšmetiem.

Prasme koncentrēties ir galvenā, kas nepieciešama, lai apgūtu citas prasmes, ieskaitot lasīšanu un rakstīšanu, jo bērnam jāspēj koncentrēties uz šo darbību. Ja šī prasme netiks attīstīta, pat visgudrākajam un zinātkārajam bērnam būs grūti apgūt jaunu, neatkarīgi no tā, vai tā ir spēja aizpogāt pogas vai apgūt skolas matemātikas programmu.
Foto: Shutterstock
Uzmanības koncentrēšanas spēju attīstības pakāpi pierāda bērna spēja ilgstoši darīt vienu darbību, nepievēršot uzmanību ārējiem stimuliem un nepārslēdzoties uz kaut ko citu. Vislielākās koncentrācijas brīžos bērns gluži kā profesors laboratorijā veic slepenu eksperimentu, neko nepamanot apkārt. Tāpēc psihologi iesaka izslēgt tādus faktorus kā pastāvīgi strādājošs televizors vai radio, kā arī pieaugušo skaļas sarunas tuvumā.

No vienas puses, lai "nodarbinātu bērnu", neizmantojot viedtālruni, viņam jau vajadzētu būt attīstītai spējai koncentrēties. No otras puses, lai attīstītu šo spēju, viņam vajadzētu būt iespējai regulāri kaut ko darīt patstāvīgi, bez vecāku palīdzības vai ar viņu minimālu atbalstu. Šiem nolūkiem vispiemērotākā ir Montesori metodika.

Montesori metodika

Foto: Shutterstock
Montesori pedagoģija visā pasaulē ieguva slavu ne tikai ar to, ka bērni kļūst zinošāki un prasmīgāki. Viena no galvenajām metodes priekšrocībām ir tā, ka bērni kļūst patstāvīgi un pat bez pieaugušo palīdzības ilgstoši var koncentrēties darbībai ar kādu attīstošo materiālu. Šīs progresīvās pedagoģiskās sistēmas galvenais moto: "Palīdzi man to izdarīt pašam!"

Itāļu pedagoģe Marija Montesori nosauca svarīgo nosacījumu pieaugušo uzvedībai – "netraucējiet bērnu laikā, kad viņš aizrautīgi ar kaut ko nodarbojas". Montesori metodikā pieņemts vispirms parādīt bērnam, kā darboties ar attīstošo materiālu, un tad dot viņam iespēju rīkoties patstāvīgi. Marija Montesori iesaka iejaukties, parādot vēlreiz, tikai tad, ja bērns var nodarīt sev pāri vai apkārtējai videi vai darbojoties veic haotiskas darbības, kas neveicina viņa attīstību.

Lai attīstītu koncentrēšanās spējas, ir svarīgi, lai bērns darītu to, kas viņam patīk. Pieaugušā uzdevums ir ieinteresēt. Svarīgi izvēlēties tādu aktivitāti vai attīstošo spēli, kas atbilst bērna vecumam un attīstības līmenim, un interesēm. Nav jēgas likt trīs gadus vecu bērnu mācīties burtus, kamēr viņš nevar koncentrēties uz tādām vienkāršām lietām kā ūdens pārliešana vai krellīšu vēršana.

Spēja koncentrēt uzmanību tāpat kā jebkura cita prasme attīstās pakāpeniski. Daudz kas atkarīgs no "sākumpunkta" – varbūt jūsu mazulis joprojām ir par mazu, lai darbotos ar vienu spēli ilgāk par minūti, iespējams, viņš jau var mierīgi veltīt divdesmit minūtes vienai nodarbei, nekam citam nepievēršot uzmanību.

Tālāk mēs izskatīsim pamatprasības attīstošas vides iekārtošanai, kas jāņem vērā neatkarīgi no bērna vecuma un iespējām.

Pamatprasības

Es saprotu, ka tagad daudziem nav iespējas pilnībā pārveidot bērnistabu un pārliecināties, ka viss ir "pēc Montesori teiktā". Minēšu vairākus ieteikumus, kuri patstāvīgi veicinās bērna spēju attīstību. Veidojot attīstošo vidi, būs jāveic sagatavošanās darbi, lai izgatavotu materiālus, iekārtotu telpu un iepazīstinātu ar to bērnu. Paveiktais simtkārtīgi atmaksāsies.

Attīstošo materiālu izvēle un to daudzveidība ir viena no svarīgākajām lietām. Neviens bērns nevar un negrib darboties vairākas stundas nepārtraukti ar vienu un to pašu. Tāpēc mēs iesakām piedāvāt bērnam 10–15 nodarbības, kas atbildīs šādiem kritērijiem:

  • Bērns ar to var kaut ko darīt. Piemēram, tā nav tikai mīkstā rotaļlieta vai tikai spēļu mašīna, bet piramīda, kuru viņš var salikt, vai attēli, kurus viņš var izgriezt un salīmēt.
  • Aktivitāte ir piemērota bērna vecumam un spējām. Nevajadzētu būt pieejamam kaut kam tādam, ar ko bērns nevar darboties patstāvīgi. Šādas lietas labāk nolikt augšējos plauktos un izmantot tikai kopīgām rotaļām ar vecākiem vai vecākiem brāļiem vai māsām.
  • Lai bērns spētu ilgstoši koncentrēties, jārada iespēja izvēlēties lietas, kas viņu interesē. Jānoliek projām lietas, kas bērnu šobrīd neinteresē. Pēc tam tās var atkārtoti parādīt bērnam – ja rodas interese, novietojiet tās brīvi pieejamā vietā.
  • Visiem materiāliem jābūt funkcionāliem. Salūzušas lietas vai spēles ar trūkstošām detaļām noliek malā. Pret bērna attīstošo vidi jāizturas uzmanīgi un ar cieņu. Salabojam salauzto, meklējam trūkstošo un izmetam to, ko salabot nav iespējams.

Papildus bērnam interesantu izglītojošu materiālu izvēlei un izveidošanai ir svarīgi arī iekārtot viņa vidi. Ja bērnam ir sava istaba – lieliski. Ja nē, tad ļaujiet tai būt telpas daļai, kas paredzēta tieši viņa pašreizējām vajadzībām.

Lai attīstības vide "darbotos", tas ir, pildītu savu funkciju, ir svarīgi ievērot šādus trīs noteikumus:

1. Visi materiāli ir brīvi pieejami – tur, kur bērns tos var brīvi atrast, paņemt un pēc tam novietot atpakaļ vietā. Tam vispiemērotākie ir zemi atvērtie plaukti. Kā alternatīvu var izmantot zemu palodzi, galdu un citas virsmas.

2. Katrai lietai sava vieta. Tā bērnam būs daudz vieglāk orientēties. Un tas viņam arī palīdzēs apgūt prasmes uzturēt kārtību. Sākumā būs nepieciešama neliela pieaugušā palīdzība un uzmanība.

3. Ikviens materiāls, it īpaši, ja tas sastāv no vairākām daļām, atrodas grozā vai uz paplātes. Varat arī izmantot kastītes, kuras vēlams atstāt atvērtas. Ir svarīgi, lai visas sastāvdaļas atrastos vienkopus, kā arī lai bērns to viegli ieraudzītu un attiecīgi bērnam rastos interese par šo spēli.

Savām rokām

Tātad jūs esat izvēlējušies, kur novietosiet izglītojošos materiālus, nolikuši malā visu lieko un atstājuši tikai tās spēles un aktivitātes, kas bērnam ir piemērotas, izraisa interesi un veicina tā attīstību. Pieņemsim, ka jums ir palikušas tikai piecas vai astoņas lietas. Tagad mēs saskaramies ar vēl vienu svarīgu uzdevumu – papildināt vidi. Ideālā gadījumā būtu nepieciešamas 10–15 pilnvērtīgas un interesantas bērna attīstību veicinošas aktivitātes. Kā piemēru minēšu vairākus izglītojošus materiālus un spēles, ko var izgatavot no pieejamiem materiāliem.

Mēs iepazīsim:

  • spēles pašiem mazākajiem,
  • sensorās (sajūtu) kastītes,
  • radošās aktivitātes,
  • aktivitātes ar ūdeni,
  • pārliešanu un pārbēršanu,
  • materiālus sīkās motorikas attīstīšanai.

Šie materiāli ir piemēroti pirmsskolas vecuma bērniem, palīdzot viņiem kļūt patstāvīgiem un veicinot to vispusīgu attīstību.

Materiāli bērniem vecumā līdz 3 gadiem

Materiāli šī vecuma bērniem ir ārkārtīgi vienkārši un saprotami. Tie liek mazulim veikt vienkāršas darbības. Tās var būt iegādātas veikalā, piemēram, piramīdas, spēles ar āmuru, šķirošana (piemēram, pēc krāsas), bumbiņas vai citu priekšmetu mešana kastē vai burkā, spēles ar auklas vēršanu ar koka adatu, dažādu priekšmetu uzspraušana uz stieņa un citas.

Papildus veikalā iegādājamiem materiāliem daudz ko iespējams izgatavot arī savām rokām. Lūk, četras idejas materiāliem, kas maziem bērniem patiešām patīk!

Gredzenu mešana. Nepieciešams vertikāls papīra dvieļu turētājs no koka un gredzeni, piemēram, aizkariem paredzētie. Bērns, metot riņķus uz turētāja, iemācīsies koncentrēties, kā arī trenēs kustību koordināciju. Uzdevumu iespējams sarežģīt, gredzenu vietā piedāvājot stingras elastīgās matu gumijas – līdzīgas telefona vadam (spirālveida).

Foto: Publicitātes attēls
Bumbu vai žetonu mešana burkā. Piemērota būs kafijas bundža ar apaļu plastmasas vāku. Bundžā izveidojam griezumu, pa kuru iemetīsim (bumbiņas vai žetoni). Patiesībā var izmantot dažādus sīkumus. Mīkstās bumbiņas tiek pārdotas amatniecības veikalos un grāmatnīcās. Žetonu vietā var izmantot plakanas apaļas formas korķīšus vai monētas.
Foto: Publicitātes attēls
Salmiņu salikšana traukā. Šis ir sarežģīts vingrinājums, jo prasa lielu uzmanību un kustību precizitāti. Nepieciešama "Pringles" čipsu kārbiņa, to izmazgā, nosusina un, ja vēlas, izrotā – aplīmē vai skaisti iesaiņo. Nepieciešami arī kokteiļu salmiņi, kurus var saīsināt, lai mazulim būtu ērtāk. Kārbas vākā izgriež vai caururbj pāris mazu apaļu caurumu, pa kuriem bērns var kārbā salikt salmiņus.
Foto: Publicitātes attēls
Virteņu ievietošana pudelē. Piemēram, paņemiet puslitra vai litra caurspīdīgu pudeli. Svarīgi, lai pudeles kakls būtu plats. Nepieciešamas arī virtenes, kuras parasti izmanto Jaungadā dekorācijām. Ārpus svētku laika tādas var iegādāties veikalos, kas specializējas ziedu un dāvanu iesaiņošanā. Sagrieziet virtenes dažādā garumā (dažādas grūtības pakāpes) un parādiet mazulim, kā pa vienai tās ievietot pudelē.
Foto: Publicitātes attēls

Sensorās (sajūtu) kastes

Foto: Montessori studija


Sākot no brīža, kad bērns pārtrauc likt priekšmetus mutē un izmētāt tos sev apkārt, bērnam var piedāvāt sensorās kastes. Pareizi veidotas sensorās kastes pievērš bērna uzmanību tāpat kā planšetdators, un tām ir daudz vairāk priekšrocību nekā parastām bērnu rotaļlietām.
Sensorās kastes izveidošanai nepieciešams:

  • jebkura vairāk vai mazāk liela kaste vai trauks;
  • pildviela – ar ko piepilda kasti, aptuveni vienu trešdaļu. Tās var būt pupiņas, kinētiskās smiltis, manna, griķi, hidrogela bumbiņas un daudz kas cits;
  • dažādi piederumi – karotes, pincetes, piltuves, bļodiņas, kārbiņas. Tie ir tie paši "darbarīki", ar kuriem bērns ielies, pārbērs un izsijās pildvielu;
  • dažādi dabiskie materiāli, dzīvnieku figūras vai transportlīdzekļi.


Jo jaunāks ir bērns, jo lielāka izmēra priekšmeti nepieciešami – gan kaste, gan karotes un bļodiņas. Vecākiem bērniem var izveidot tematiskas kastes, piemēram, par meža dzīvniekiem vai jūras dzīvi.

Tā kā šī materiāla izveidei nav konkrētu nosacījumu, jāļauj bērnam eksperimentēt un laiku pa laikam mainīt kastes saturu. Iespējams vienlaikus izveidot vairākas sensorās kastes, ļaujot mazulim izvēlēties.

Radošās darbības

Foto: Shutterstock


Dažādas radošās aktivitātes labvēlīgi ietekmē uzmanības koncentrēšanos, kā arī attīsta kustību koordināciju, sīko motoriku un telpisko uztveri. Radošajās nodarbēs bērns iegūst jaunas zināšanas par pasauli, piemēram, ka zivis dzīvo jūrā un lidmašīnas lido debesīs.
Minēšu dažus mākslas nodarbību piemērus pirmsskolas vecuma bērniem.

  • Vismazākajiem piemērota būs plastilīna punktiņu pielipināšana. Interneta meklētājā ievadot "Do a dot", atradīsiet attēlus šādai aktivitātei. Papildus būs nepieciešams mīksts plastilīns, piemēram, "Jovi" plastilīns.
  • Kolāžas un aplikācijas. Nepieciešama līme – atkarībā no bērna vecuma vai nu līmes zīmulis, vai baltā līme un ota. Virsmai var izmantot biezu papīru vai kartonu. Lieliski der arī papīra šķīvis. Kā līmējamo materiālu bērnam var piedāvāt sagrieztus krāsainā papīra gabalus, izgriezumus no žurnāliem vai katalogiem, salvešu gabalus un citus spilgtus un skaistus materiālus. Vecāki bērni var izgriezt paši.
  • Krāsošana. Lūdzu, nedodiet bērnam flomāsterus! Viņš iemācīsies zīmēt ar nepareizu piespiedienu, un vēlāk to būs ļoti grūti izmainīt. Sākumā vislabāk izmantot krītiņus un tikai pēc tam dot zīmuļus.
  • Mazākiem bērniem piemērota ir darbošanās ar kinētiskajām smiltīm. No tām var veidot figūras, kā arī izdomāt citas attīstošās darbības. Izmantojot maza izmēra mīklas rullīti un cepumu formiņas, var veidot piparkūkas. Smiltīs var aprakt "dārgumus" – piemēram, skaistus dekoratīvus akmentiņus – un tad tos arī izrakt. Šī nodarbe stimulē sīko motoriku un ir ļoti izklaidējoša aptuveni 3 gadus vecam bērnam.


Kā radošu materiālu var izmantot arī mozaīkas, zīmēšanas planšetes (nedrīkst sajaukt ar elektronisku planšetdatoru), trafaretus figūru apvilkšanai un citus materiālus, ar kuru palīdzību iespējams iegūt attēlu vai zīmējumu.

Netīrākam darbam varat izmantot plastikāta plēvi vai vaskadrānu, kuru bērns pēc tam pats var nomazgāt. Visi minētie materiāli var būt brīvi pieejami. Piemēram, uz atsevišķas paplātes var salikt kartona loksnes, līmi un kastītes ar dažādām lietošanai paredzētām lietām.

Nodarbības ar ūdeni

Foto: Publicitātes attēls


Nodarbības ar ūdeni ne tikai māca koncentrēties, bet arī nomierina bērnu. Tās arī attīsta telpisko intelektu, koordināciju un sīko motoriku. Šie materiāli ir piemēroti bērniem no trīs līdz trīsarpus gadiem. Jaunākiem bērniem būs nepieciešama pieaugušā klātbūtne.
Montesori ūdens pārliešanas materiāli parasti ir plastmasas paplāte un dažāda veida trauki. Ir dažādas pārliešanas iespējas:

  • Divas plastmasas bļodas un neliels klizmas baloniņš. Bērnam parāda, kā vispirms izspiež klizmas baloniņu ūdenī, pagaida, līdz tas piepildās un kļūst apaļš, un pēc tam ielej saturu citā bļodā.
  • Bļodiņa, veidne ledus gabaliņu sasaldēšanai un pipete. Ir svarīgi, lai bļodiņā esošais ūdens daudzums aptuveni atbilstu daudzumam, cik nepieciešams ledus sasaldēšanas trauciņiem.
  • Divas bļodiņas un šļirce bez adatas. Šļirce nedrīkst būt pārāk liela vai pārāk stingra.
  • Divas bļodiņas un sūklis. Ūdeni pārlej, vispirms iemērcot sūkli vienā bļodiņā un izspiežot to virs otrās bļodiņas.
  • Divas mazas pudeles un piltuve. Šis uzdevums prasa īpašu piesardzību un labu koordināciju.


Bērnam ir jāspēj patstāvīgi saslaucīt izlijušo ūdeni. Šim nolūkam iekārtojiet atsevišķu grozu ar mazām lupatiņām tajā. Arī šeit tāpat kā ar citiem materiāliem ir svarīgi parādīt bērnam ne tikai pareizu un uzmanīgu pārliešanas iespēju, bet arī saslaucīt izlijušo ūdeni un nolikt materiālu savā vietā. Nepietiek ar to, ka bērns paklausa aicinājumam sakārtot. Viņam ir svarīgi redzēt, kā to dara.

Pārlikšana un pārbēršana

Foto: Publicitātes attēls

Aprakstītās pārlikšanas un pārbēršanas darbības piemērotas arī bērniem no trīs līdz trīsarpus gadiem. Montesori vidē tā ir viena no pirmajām aktivitātēm, ar ko iepazīstas trīs gadus vecs bērns.
Foto: Publicitātes attēls
Darbs ar pincetēm. Darbošanās ar pincetēm ir ļoti svarīga, gatavojot roku rakstīšanai. Uzdevums ir ar pinceti pārlikt no viena trauka otrā mīkstās bumbiņas, sūkļa gabaliņus vai ozolzīles. Pēdējo veikt ir sarežģīti. Otrā trauka vietā var izmantot veidnes ledus gabaliņu sasaldēšanai. Svarīgi, lai priekšmetu, piemēram, bumbiņu, skaits atbilstu padziļinājumu skaitam.

Ir vairāki pārbēršanas veidi. Katrai pārbēršanas nodarbei ir nepieciešama sava paplāte un trauki. Kā materiālu var izmantot pupiņas, lēcas vai kaut ko citu. Galvenās pārbēršanas iespējas:

  • Pārbēršana no krūzes krūzē. Nepieciešamas divas mazas krūzes ar rokturiem un "snīpi". Svarīgi parādīt bērnam, kā pareizi turēt krūzi, kā lēnām un uzmanīgi to pārbērt un kā savākt nobirušās pupiņas.
  • Pārbēršana ar karoti no viena trauka otrā. Šādi darbojoties, bērns arī iemācās pareizi turēt karoti. Šī prasme viņam ir noderīga pie galda. Bērns var arī ēst pats, kā arī ievietot ēdienu savā šķīvī no cita trauka.
  • Bēršana caur piltuvi. Papildus piltuvei nepieciešamas divas pudeles, noteikts daudzums mannas un karote.

Uzdevumu iespējams sarežģīt, uzdodot pārbērt no lielā tilpuma trauka vairākos mazāka tilpuma traukos. Tādā veidā bērnam jāuzmana, lai traukā neiebērtu vairāk, nekā tas iespējams. Tam nepieciešama papildu uzmanība, un tas sniegs bērnam priekšstatu par vielas daudzumu.

Sijāšanas spēle. Tai nepieciešama liela paplāte, trīs bļodiņas (viena lielāka un divas mazākas), karote, sietiņš un birstīte. Kā arī manna un skaisti akmentiņi vai citi priekšmeti, kuri pēc sijāšanas paliks sietā. Vispirms mannu sajauc ar akmentiņiem un saber lielajā bļodā. Tad bērns maisījumu ber nelielās porcijās sietiņā un izsijā virs vienas no mazajām bļodiņām. Sietiņā palikušos akmentiņus ieber otrajā mazajā bļodiņā. Kad darbs ir pabeigts un akmentiņi no mannas ir atdalīti, ar birstīti paplāti notīra un saber visu atpakaļ.

Citi materiāli sīkās motorikas attīstībai


Viss, kas stimulē sīko motoriku, prasa no bērna koncentrēšanos, tāpēc attīsta koncentrēšanās spējas. Turklāt sīkās motorikas attīstība ir tieši saistīta ar runas attīstību.
Ir daudz spēļu variantu un dažādu materiālu, kas stimulē sīko motoriku. Minēšu dažus vienkāršu materiālu piemērus, kurus mēs bieži izmantojam savā praksē.

  • Pogāšanai paredzētie materiāli. Atkarībā no sarežģītības pakāpes šādi materiāli ir piemēroti bērniem no trīs līdz četriem gadiem.
  • "Geoboard" — koka dēlis ar maziem stienīšiem, aiz kuriem stiprina elastīgas gumijas. Bērniem no četru gadu vecuma var izsniegt kartītes ar dažādu zīmējumiem paraugiem.
  • Pērlīšu krelles. Pērlīšu vēršana lieliski koordinē abu roku kustību. Tas var būt vienkāršāks vai sarežģītāks atkarībā no pērlīšu lieluma, pērlīšu caurumu lieluma un auklas resnuma.
  • Šņorēšana. Tā lieliski attīsta koordināciju. Turklāt dažos šņorēšanas materiālos bērns var būt radošs un radīt savu zīmējumu vai rakstu.
  • Dažāda veida mozaīkas. Dažādas mozaīkas, ieskaitot 3D mozaīkas, ar kurām var izveidot trīsdimensiju ainavas.

Svarīgākais

Planšetdators vai viedtālrunis nav labākais veids, kā piesaistīt bērna uzmanību. Elektroniskās ierīces kaitē bērna veselībai un attīstībai. Tās var viegli aizstāt ar produktīvākām darbībām.

Pieaugušo uzdevums: iekārtot vidi, lai bērns varētu atrast pietiekami daudz interesantu un attīstošu lietu. Pieaugušā uzdevums ir tieši parādīt, nevis teikt instrukcijas. Bērniem ir jāparāda viss, sākot no brīža, kad mēs paņemam materiālu no plaukta, nesam to un noliekam uz galda, un visbeidzot ar sakārtošanu. Bērnam materiāls jāparāda ar prieku. Tā ir kā reklāma. Iepazīšanās ar materiālu ir paredzēta, lai bērns vēlētos ar to darboties.

Sākotnēji bērnam būs nepieciešama pieaugušā klātbūtne, taču ar katru dienu šī uzmanība viņam būs mazāk nepieciešama. Tad pieaugušā galvenais uzdevums būs paiet malā un netraucēt bērna attīstībai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!