Nelāgais ieradums: kā vīrusa laikā mudināt bērnu neaiztikt seju  (1)

Viens no priekšnoteikumiem, kuru varam ievērot paši un uzsvērti mācīt un ik dienas atgādināt bērniem – ar rokām nevajag aiztikt seju, berzēt acis, degunu un muti. Ieradumu laušana gan ir liels izaicinājums, it īpaši mazu bērnu vecākiem, taču to ir iespējams izdarīt. Iedvesmojoties no vietnes "Huffpost", apkopojām kognitīvi biheiviorālo speciālistu ieteikumus, kā bērniem iemācīt neaiztikt seju un pasargāt savu veselību.

Praksē bieži vien ir pierādījies, ka bērni slikti reaģē uz kritizēšanu un nemitīgu viņu izlabošanu, piemēram, ar frāzēm "nedari tā" un "dari, kā es lieku". Arī tad, ja desmitiem reižu dienā nākas bērnam atgādināt, lai pārstāj aiztikt savu sejiņu, izmanto pozitīvās disciplinēšanas taktiku. "Vecākiem ir jāslavē bērns, kad viņš to nedara [neaiztiek seju], kas ir daudz svarīgāk, nekā pārtraukt viņus," vietnē "Huffpost" skaidro klīniskais psihologs un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists Pols Depompo.

Tāpēc mudini un slavē bērnu sakot: "Malacis, ka neaiztiec savu sejiņu!" Mazākiem bērniem vecāki var izmantot radošākas pozitīvās iedrošināšanas metodes, piemēram, veikt uzskaiti ar uzlīmītēm, papildu pusminūti pieskaitīt multfilmu skatīšanās laikam u.tml. Verbāls apstiprinājums palīdz ieviest labu uzvedību, tāpēc izmanto to. Bērnam atkal un atkal apstiprinot, ka vecāks priecājas par viņa labajiem ieradumiem, nostiprināsies sapratne par to, ko nevajag darīt.

Lai gan pozitīvā iedrošināšana ir ieraduma izskaušanas panākumu atslēga, lietderīgi ir bērnam norādīt, ja viņš aiztiek savu seju. "Būs ļoti grūti panākt, ka bērni pārstāj aiztikt seju pavisam, bet tie paši piemēri, kas strādā pieaugušajiem, būs efektīvi arī bērniem," norāda psiholoģe Sanama Hafīza. Katru reizi, kad bērns knibina vai aiztiek seju, atgādinot, ka tā nevajag, tas kļūs par noteikumu, un bērns to agri vai vēlu apjautīs, tāpēc arī nelāgais ieradums pakāpeniski mazināsies, līdz izzudīs pavisam. Zinot, ka bērni ņem piemēru no vecākiem, tas ir jārāda. Izrunājiet ģimenē, ko darīsiet, lai izvairītos no sejas aiztikšanas, un kā sevi atalgosiet par labo darbiņu.

Jo vairāk bērnam būs brīvas rokas, jo vairāk viņš meklēs, kur tās likt lietā, kas noved pie sejas aiztikšanas. "Es ieteiktu bērniem dot rokās priekšmetus, kurus var turēt vai ar tiem niekoties, jo tas ir nesaderīgi ar sejas aiztikšanu," iesaka kognitīvā pētniece Denīza Kaminsa. Pētniece arī norāda, ka vienmēr ir labāk aizvietot problemātisku uzvedību ar cita veida nodarbi, nekā nepārtraukti, aicināt bērnus kaut ko nedarīt. Kaminsa arī skaidro, ka zinātniski, lai cilvēks spētu nomākt kādu darbību, tam vajag pilnībā funkcionējošu prefrontālo smadzeņu garozu, bet tā cilvēkam nav pilnībā attīstījusies līdz 25 gadu vecumam. Tāpēc no bērna prasīt striktu uzvedības maiņu vai ieraduma izskaušanu ir grūti.

Vēl viens veids, kā pieaugušie var mudināt bērnus neaiztikt savu seju – padarīt to par neērtu darbību. Piemēram, uzvilkt bērniem pirkstaiņus ar nogrieztām pirkstu daļām, kurus nav visai ērti nēsāt. Tāpat var piemeklēt speciālas bērnu nagu lakas, lai pirkstus negribētos bāzt mutē. Tas skan pēc papildu pūliņiem, taču ir tā vērts.

Mazākam bērnam būs grūti ieskaidrot, kāpēc nevajag knibināt degunu, muti vai vaidziņus. Taču sākot jau no trīs gadu vecuma tu savam bērndārzniekam vari skaidrot, kas ir mikrobi un kāpēc sejas aiztikšana var novest pie dažādām slimībām. Gluži kā mediķu un epidemiologu ieteikums šķaudīt nevis plaukstās, bet muti un degunu piesedzot ar elkoni.

Lai atbildētu uz bērna jautājumiem, izmanto Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sagatavoto materiālu bērniem "Tava personīgā higiēna". Tā bērnam pamatosi savu lūgumu neaiztikt seju, kas informēs arī par ar aci neredzamajiem procesiem.

Galu galā jāatceras, ka bērni ir un paliek bērni – vienu mirkli viņi vecākiem pie rokas pastaigājas pa nomaļu dabas taku, citu – paņēmuši rokās izmētātas drazas, pēc tam pakasot degunu. Tu kā vecāks nevari nemitīgi satraukties par to, ka bērns nespēj noturēt mazās roķeles mierā katru diennakts mirkli. Maziem bērniem piedien visu aiztikt, čamdīt savu sejiņu un bāzt mazos pirkstus mutē.

Tas, ko varam darīt – atkal un atkal rūpēties par to, lai bērna rokas būtu tīras. Šādu veselīgu ieradumu būs daudz vieglāk ieviest ikdienas dzīvē, nekā izskaust vecos. Tā vietā atgādini bērnam, ka rokas ir jāmazgā regulāri, ne tikai pirms vai pēc ēšanas, bet arī rotaļājoties, ienākot mājās no pastaigas, pirms miedziņa utt. Roku mazgāšanas praksi vajag ieviest ne tikai vīrusu laikā, bet ik dienas, lai tas veidotos par ierastu lietu.