Foto: Shutterstock
Būt iesprostotiem četrās sienās – tas ir liels izaicinājums visai ģimenei, taču jo īpaši bērniem, kas ikdienā nav raduši diendienā atrasties līdzās ik mirkli. Nereti ierobežotās izklaides iespējas un laika pavadīšana pašizolējoties noved pie tā, ka bērni aizvien vairāk sāk kašķēties. Bērnu noskaņojumu kašķēties vari novirzīt citur – ar spēles palīdzību liekot saprast, kas māsā vai brālī ir labs. Klīniskā psiholoģe un mamma Robina Koslovica vietnē "Psychology Today" iesaka pārbaudītu laipnības spēli, kas palīdzēs bērniem apvaldīt ķīvēšanās dzinuli un novērtēt vienam otrā labās īpašības, izsakot pateicību.

Māsu un brāļu ķīviņi nav nekas neparasts, tomēr daudziem vecākiem tas sagādā problēmas. Taču, pareizi vadīti, bērni savstarpējās attiecībās var iemācīties problēmu risināšanu, taisnīgu dalīšanos un citu atbalstīšanu. Un strīdēšanās ir viens no bruģakmeņiem kopējā māsu un brāļu attiecību taciņā.

Savstarpējie kašķi parasti noslēdzas, kad bērnu uzmanību novērš ar ko citu, aizraujošāku, norāda klīniskā psiholoģe Robina Koslovica. Piemēram, bērni dodas uz mācību iestādēm un atkal satiekas vien vakarā, aizmirstas sev mīļās aktivitātēs, un iepriekš māju rībinošie kariņi par to, kuram kārta skatīties multfilmas, norimst. Tomēr, atrodoties ārkārtējās situācijas apstākļos, kad nav iespējas aizbēgt pavisam un noslēgties citā vidē, bērni var kļūt daudz vieglāk aizkaitināmi.

Tāpēc, ja arī tavās mājās šobrīd valda ķīviņi, izmanto iespēju, lai bērniem iemācītu, kā domāšanas veids var izmainīt izturēšanos. Nav jāķeras klāt lietām, ko šobrīd nevaram izmainīt, taču varam pielāgoties jaunajiem apstākļiem, lai ikviens ģimenē būtu mazāk nervozs.

'Laipnības spēle'

"Laipnības spēle" darbojas pavisam vienkārši – katrs no ģimenes bērniem viens otram dod laipnības punktus, pastāstot vienam vai otram vecākam, kādu laipnību bērnam devuši māsa vai brālis. Piemēram, laipnības punktus var dalīt par šādām lietām:

  • Māsa/brālis iedeva savus krītiņus;
  • Vispirms atļāva pie datora attālināti mācīties man;
  • Māsa/brālis palīdzēja izpildīt mājasdarbu;
  • Kopīgi spēlējāmies;
  • Kopīgi sakārtojām rotaļlietas, lai mammai un tētim prieks.

Spēles galvenais mērķis ir meklēt labās īpašības brāļos un māsās, lai viens otram dotu iespēju būt labiem. Tā vietā, lai krītiņu vai zīmuļu nesadalīšana kļūtu par strīdu iemeslu, bērni iemācās ar tiem dalīties, lai būtu laipni un izdarītu ko labu. "Šāda pieeja maina domāšanas virzienu uz "Kā es varu būt labs šodien? Kuram vajag laipnību un kā es varu palīdzēt?". Tā vietā, lai bērni karotu, bērni aktīvi mēģinās viens pret otru būt labi," skaidro klīniskā psiholoģe.

Laipnības spēles spēlēšanas stimuls var būt kāda balva – laiks divatā ar mammu vai tēti, kamēr māsa vai brālis netraucē, kopīga ģimenes aktivitāte, jauna rotaļlieta u.tml., ko bērns gribēs nopelnīt. Viens no svarīgākajiem spēles nosacījumiem gan ir tas, ka neviens nevar atņemt laipnības punktus. "Ja mēs ļausim bērniem atņem laipnības punktus cits citam, viņi spēli vienkārši izmantos tam, lai atkal ķīvētos, un tev kā vecākam nāksies būt tiesnesim visas dienas garumā," skaidro Koslovica.

Atceries, ka spēles mērķis ir iemācīt bērnam domāšanas virziena maiņas prasmes, lai neiesaistītos provokācijās. Un svarīgi ir tas, lai bērni iemācītos sevi kontrolēt, nevis vecāki to darītu viņu vietā. "Fokusēšanās uz laipnību iemāca bērniem intersubjektivitātes prasmes. Intersubjektivitāte ir spēja "lasīt prātu" jeb intuitīvi izprast otra cilvēka prāta stāvokli, to paredzēt," norāda klīniskā psiholoģe. Bērniem šī prasme ir nozīmīga, jo viņi šādi spēs iejusties citu vietā un pielāgot savu reakciju, lai būtu empātiski, ar labi attīstītām sociālajām prasmēm.

Kāpēc esam kašķīgi un negatīvi

Klīniskā psiholoģe skaidro, ka cilvēkiem ir tendence būt negatīvi noskaņotiem. Cilvēka smadzenes atradīs negatīvo, par ko domāt, jo tās mūs var iznīcināt. Šobrīd to pastiprina arī lielais negatīvās informācijas pieplūdums, kas tiek atšķaidīts vien ar nelielu daļu pozitīvo ziņu. Līdz ar to vienīgais veids, kā pret negatīvismu cīnīties, ir, mainot domāšanas virzienu.

Ja bērni dienas aizvada mājās un viņu prāts ir nodarbināts vien ar to, ka jāmeklē problēmas – viņi šīs problēmas atradīs! To vēl jo vairāk pastiprina tas, ja māju teritorija jādala ar māsu vai brāli, kas tā vien aicina sākt kariņus. Lai ķīvēšanos aktīvi novērstu, vecāks var būt vidutājs un mudināt bērnu prātus fokusēties uz pozitīvo. Tāpēc, ja mājās izmantosiet "laipnības spēli" un skaitīsiet laipno darbiņu punktus, bērniem būs vieglāk parādīt, cik ļoti var mainīties domāšana un savstarpējās attiecības, ja koncentrējamies uz labo.

Padari laipnību 'lipīgu'

Jaunais koronavīruss var būt lipīgs, taču nevajag aizmirst, ka arī laipnība un labie darbi ir lipīgi. Ja laipnība izplatīsies jūsu ģimenē, sadzīve kļūs krietni patīkamāka visiem ģimenes locekļiem. "Bērni var neapzināties, ka ir tik vareni, līdz viņiem to nenorādi," norāda Koslovica. Izmanto iespēju un runā ar bērniem par to, ka laipnība jānes uz āru un jāparāda arī citiem. Tas noderēs arī turpmākā ikdienā, kad sociālā saskarsme notiek ar vienaudžiem skolā, skolotājiem, ikvienu līdzcilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!