Nesalauz potenciālo līderi: kā audzināt spītīgu bērnu
Foto: Shutterstock

Lūdzu, divas vēstis tev: vecākiem noteikti ir grūtāk audzināt bērnu – nemiera cēlāju, nekā paklausīgu mazuli, toties tāds bērns solās izaugt par stipru un mērķtiecīgu cilvēku. Ja vien, protams, pieaugušie izrādīs gudrību un tiks galā ar bērnu, kurš nemitīgi ietiepjas un dažreiz pat kaitē.

Diezin vai nāksies kļūdīties, ja sacīsim, ka īpašs talants izrādīt nemiernieka garu ir tieši zēniem: bērns spītējas un cenšas kaut kādā veidā kaitēt vecākiem, un ko darīt? "Negribu ēst putru, nopērc mašīnīti, nevilkšu šo cepuri, es pats pāriešu pāri ielai, negribu gulēt, neiešu uz bērnudārzu..." Dienas laikā vien bērnu protestu skaits ir ļoti liels, bet iespējami vēl arī "bonusi" – skaļi koncerti ar kliegšanu, činkstēšanu, krišanu uz zemes sabiedriskā vietā, kur, kā par spīti, ir sastapti pazīstami cilvēki. Starp citu, arī meitenes visai bieži itin nemaz neatpaliek.

Tādos apstākļos, kā portālā "Parents" norāda ģimenes psiholoģe Tatjana Pavlova, izdzīvo tikai tās mammas un tēti, kuriem ir dzelžaina nervu sistēma un kuri nestrādā, kuriem mājās nav nekādas rūpes, kuriem nav vēl jaunāku bērnu – citiem vārdiem sakot, tie, kuri neko īpašu nedara un nekur nesteidzas. Bet ko darīt visiem pārējiem, kā audzināt pašpārliecinātu atvasi? To pastāstīs Pavlova, kura pati ir divu bērnu mamma.

Spītība ir termins, ko izdomājuši pieaugušie, tā no viņu skatpunkta šķiet, ka mazulis speciāli grib kaitēt. Savukārt pēc bērna domām, viņš tikai aizstāv savas vēlmes. Taču tā kā bērnam ir ierobežota dzīves pieredze, viņš neapzinās savas rīcības sekas, neredz briesmas, viņš vienkārši visiem spēkiem uzstāj uz savu interešu un zināšanu vajadzību apmierināšanu.

Parasti spītība spilgtāk izpaužas bērna dzīves krīzes periodos – trīs, septiņu gadu vecumā, kā arī pusaudža gados – arī tas ir jāņem vērā, kā arī dzīves konteksts. Ja esi pamanījis, ka agrāk vēl varēja kaut kā sarunāt ar kategoriski noskaņoto dēlu vai meitu, bet tagad tas ir visai bezjēdzīgi, tad paanalizē notikumu sekas, garastāvokli, iespējams, konfliktējot ar vecākiem, bērns cenšas pievērst sev uzmanību, atbrīvojoties no saviem negatīvajiem, trauksmainajiem pārdzīvojumiem. Un viņam ir jāpalīdz, jāatbalsta, lai gūtu psiholoģisko mieru.

Ģimenē, kurā ir autoritāra audzināšanas sistēma, stingra disciplīna, arī iespējami konflikti ar vecākiem kā protesta forma pret noteiktajiem ierobežojumiem.

Tags

Bērna audzināšana Bērni Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form