Nevēlos strādāt nepieņemošā un neatbalstošā vidē. Latviešu vecmāte Norvēģijā

Vecmāte Linda Mātere šo profesiju apguva jau zināmā briedumā. Piecus gadus strādāja par vecmāti Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un turpina būt pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē. Kopš marta viņa ir vecmāte Norvēģijā, Trumses Klīniskajā universitātes slimnīcā. Līdzās tam iejūtīgumam un pieņemšanai, kāda Lindai ir dzemdībās, viņa ir arī skaļa patiesības paudēja. Sarunā viņa nesaudzīgi salīdzina vecmātes vidi, darba režīmu, iespējas un izglītību Latvijā un Norvēģijā, uzsverot, kā tas ietekmē pakalpojuma saņēmēju – jauno mammu, ģimeni un sabiedrību kopumā.

Par to, kā līgumdzemdības pašreizējos apstākļos kropļo dzemdību palīdzību Latvijā, kā to lielā mērā Latvijā ietekmē nauda, par vecmāšu darbu ierobežojošiem faktoriem, par darbu Covid-19 pandēmijas sākumā un Norvēģijas pieredzi sarunā stāsta Linda.

Kā tev radās ideja braukt strādāt uz ārzemēm?

Es savā darbā nonācu pie sajūtas, ka man šeit un šajos apstākļos nav īsti nekādu attīstības iespēju kā vecmātei. Bija sajūta, ka kaut kas ir jāmaina.