Foto: Shutterstock

Sagatavošanās skolai ir daudzpusīgs process, kas sastāv no vairākiem uzdevumiem. Viens no galvenajiem ir iemācīšanās lasīt. Spēja lasīt nerodas no nekā, tā prasa ilgu un rūpīgu sagatavošanās procesu. Lai gan bērni ir ļoti dažādi un mācās katrs savā tempā, viņiem visiem noderēs paņēmieni, par kuriem "Delfi" pastāstīja bērnu attīstības centra "Montessori studija" vadītāja Alīna Ļebedeva.

Lasīšanai ir izšķiroša nozīme, jo izglītība balstās rakstu runā. Jau no pirmās klases skolēniem jālasa un jāsaprot vairāku mācību priekšmetu saturs, jāsaprot rakstiskās norādes. Bērniem, kuri uzsāk mācības pirmajā klasē, šī spēja ir attīstīta dažādi, jo atšķiras bērnu dotības un pieredze. Turpinājumā Montesori pedagoģes Alīnas Ļebedevas ieteikumi.

Kad ir jāmācās lasīt

"Bieži vien spēju lasīt sāk forsēt pēdējā gadā pirms skolas, kas rada stresu un negatīvas emocijas. To var nepieļaut, sākot mācīties lasīt savlaicīgi.

Saskaņā ar Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma IEA PIRLS datiem optimāls vecums, kad ir jāsāk mācīties lasīt, ir četri gadi. Tiem bērniem, kuri sākuši mācīties lasīt tikai piecu gadu vecumā, sākumskolā ir zemāki sasniegumi mācībās. Vēl zemāki sasniegumi ir tiem, kuri sākuši mācīties lasīt sešu vai septiņu gadu vecumā.

PIRLS pētījums tiek rīkots 50 pasaules valstīs, un tas pēta ceturtās klases skolēnu spēju lasīt, kā arī faktorus, kas ietekmē bērna panākumus lasīšanā. Pētījums pierāda: visaugstākie rezultāti ir bērniem, kuru vecāki pirmsskolas vecumā ir veicinājuši bērna lasīšanas prasmes, nevis atbildību atstājuši bērnudārza ziņā.

Kā vecāki var palīdzēt bērnam

Foto: Shutterstock

Lasīšanas iemaņu attīstībai ir svarīga ģimenes gaisotne, laiks, ko vecāks pavada kopā ar bērnu, un pavadītā laika kvalitāte. Īpaša uzmanība būtu jāvelta šādām nodarbēm:

  • sarunas ar bērnu par dažādām tēmām;
  • spēles;
  • pasaku lasīšana;
  • dzejoļu un dziesmiņu mācīšanās un daudz kas cits.

Rakstā par vārdu krājuma paplašināšanu es iekļāvu sarakstu ar dažādiem nodarbošanās veidiem, kas veicina runas un intelekta attīstību. Šīs nodarbes arī veicina turpmākus sasniegumus lasīšanā.

Svarīga loma ir arī vārdu krājuma paplašināšanai, kas rūpīgi ir aprakstīts šeit. Jo vairāk vārdu bērns pazīst, jo vairāk viņš sapratīs lasīto tekstu un jo interesantāk viņam būs lasīt.

Ir arī jāsaprot, ka lasīšana, it īpaši sākuma posmā, ir ļoti darbietilpīgs process, kas prasa no bērna labi attīstītas spējas koncentrēt uzmanību. Kad bērna uzmanība ir nepastāvīga un nemitīgi pāriet no viena objekta uz otro, grūtības lasīšanā ir nenovēršamas. Tāpēc ir svarīgi attīstīt uzmanības noturēšanas spējas no pašas mazotnes. Detalizēti par koncentrēšanas spēju attīstību var izlasīt šeit, kur atradīsiet vairāk nekā divdesmit nodarbošanās veidus (links), kas attīsta uzmanību un ir saistoši pirmsskolas vecuma bērniem.

Pamatu pamats – burti

Foto: Shutterstock

Svarīgākais posms ceļā uz lasītprasmi ir burtu apguve. Speciālistu vidū nav vienotas nostājas – sākt ar mazajiem vai lielajiem burtiem. Pirmsskolas izglītības iestāžu pieredze arī atšķiras. Montesori pedagoģijā parasti vispirms māca mazos rakstītos burtus, jo tie ir grūtāki. Turklāt bērnam būs jāprot tie ne tikai rakstīt, bet arī jāsaprot rakstītais rokrakstā. "Skola 2030" kontekstā arī skan idejas par to, ka sākumā jāapgūst rakstītie burti. Lai arī kādu stratēģiju jūs izvēlētos, pieturieties pie tās.

Kā var saprast, vai bērns pazīst burtus? Ļoti vienkārši: skatoties uz burta attēlu, bērns var nedomājot to nosaukt. Lai ātri iemācītos burtus, var izmantot trīspakāpju lekcijas metodi, kuru es detalizēti aprakstīju rakstā par vārdu krājuma paplašināšanu.

Ir jāpanāk, lai bērns varētu nekļūdoties un nedomājot nosaukt jebkuru alfabēta burtu. Šis process prasa laiku un pacietību.

Divi svarīgi sagatavošanās posmi

Foto: Shutterstock

Vairākums vecāku, kā arī daļa pirmsskolas skolotāju pāriet pie lasīšanas uzreiz, tiklīdz bērns pazīst burtus. Tas šķiet loģiski. Bet šajā gadījumā lasīšana rada lielas grūtības. Starp burtu apguvi un lasīšanu būtu jāiekļauj vēl divi posmi:

  1. mācīšanās atšķirt skaņas vārdos;
  2. vārdu salikšana no burtiem.

Tas palīdzēs bērnam vairāk sagatavoties lasīšanai, kā arī sagatavos viņu rakstīšanai.

Ja gatavošanās notiek atbilstošā veidā, bieži vien bērns sāk lasīt pats, bez jebkādiem īpašiem centieniem un bez pieaugušā palīdzības.

Mācāmies saklausīt skaņas

Foto: Privātais arhīvs

Tā saucamā fonemātiskā dzirde ir spēja saklausīt skaņas vārdos. Piemēram, bērns dzird, ka pirmais burts vārdā "cūka" ir "c", kuram pēc kārtas seko "ū", "k" un " a". Tādā gadījumā bērns būs spējīgs uzrakstīt šo vārdu, to dzirdot. Atzīmēšu, ka lielākai daļai bērnu, kuri sāk mācības pirmajā klasē, spēja atšķirt skaņas vārdos nav pietiekami attīstīta un tāpēc viņiem ir grūtības ar rakstisku uzdevumu pildīšanu.

Kā iemācīt bērnam atšķirt skaņas? Padalīšos ar vienu iedarbīgu metodi. Mums vajadzēs daudz mazu figūriņu, kuru nosaukumi sākas ar dažādiem burtiem. Ja nav figūriņu, var izmantot kartītes ar attēliem.

  1. Fonemātiskās dzirdes attīstīšana iekļauj dažus posmus, katru no tiem var un vajag atkārtot līdz brīdim, kamēr bērnam izdodas viegli un pārliecināti sniegt pareizās atbildes.
  2. Paņemam trīs attēlus, kuru nosaukumi sākas ar dažādam skaņām. Pajautājam, piemēram: "Parādi man, kas sākas ar skaņu "a"!"
  3. Ņemam trīs attēlus, kuru nosaukumi sākas ar vienādu skaņu. Nosaucam visus trīs pēc kārtas un lūdzam bērnu nosaukt pirmo skaņu.
  4. Ņemam trīs attēlus, kuru nosaukumi beidzas ar vienu skaņu un lūdzam bērnu to nosaukt.
  5. Ņemam trīs attēlus un lūdzam bērnu parādīt to, kurā ir iekļauta noteikta skaņa. Šajā posmā bērns jau mācās saklausīt skaņas vārda vidū.

Sākumā bērniem ir grūtības ar šo uzdevumu. Mēs varam atvieglot bērnam darbu, izceļot (padarot skaļāku un izteiksmīgāku) skaņu, kura viņam jāsaklausa.

Lai nostiprinātu šo iemaņu, vajadzēs vairākkārt atkārtot. Tāpēc pieaugušā galvenais uzdevums ir būt pacietīgam. Rīkojiet šādas skaņu spēles paralēli burtu apguvei. Kad abas prasmes ir attīstītas, laiks pāriet pie nākamā posma.

Saliekam vārdus no burtiem

Foto: Privātais arhīvs

Tātad bērns atpazīst burtus un skaidri saklausa skaņas vārdos. Mēs ņemam kartītes ar burtu attēliem. Varam izgatavot tās paši, izdrukājot un ielaminējot, vai iegādāties gatavas. Svarīgi, lai ir vairāki eksemplāri ar katru burtu, jo vienā vārdā var būt, piemēram, trīs burti "e".

Turpmākais process sastāv no šādiem soļiem:

  • Izdomājam, kādu vārdu saliksim.
  • Skaidri izrunājam šo vārdu un lūdzam bērnu nosaukt pirmo skaņu.
  • Meklējam šai skaņai atbilstošu burtu un liekam viņu tur, kur rakstīsim mūsu vārdu.

To pašu atkārtojam ar pārējām skaņām vārdā.

Kad šādā veidā ir salikti vairāki vārdi, var pamēģināt tos izlasīt. Salikt vārdus bērnam ir daudz vieglāk nekā lasīt, un tas gatavo viņu lasīšanai – procesam, kurā viņš cita cilvēka rakstītā tekstā izprot jēgu. Kad bērns vairākus mēnešus trenējas likt vārdus no burtiem, lasīšana viņam kļūst viegla un saprotama.

Lasīšana: pirmie soļi

Foto: Privātais arhīvs

Kad bērns jau prasmīgi liek vārdus un pat varbūt spēj izlasīt tos, jūs varat pāriet pie lasīšanas, kurā bērnam jālasa vārdi, kurus uzrakstījis kāds cits. Sāciet uzreiz ar vārdiem, nevis zilbēm. Bērns, kurš būs gatavojies lasīšanai, būs gatavs tos izlasīt.

Ir jāsāk ar vieglākiem vārdiem – ar tādiem, kuros ir divas zilbes un trīs vai četri burti. Kad bērns ietrenējies, pārejiet pie garākiem un grūtākiem vārdiem. Ja kaut kas nesanāk, ejiet soli atpakaļ – tas ir, vai nu lasiet vieglākus vārdus, vai turpiniet likt vārdus no burtiem.

Pievērsiet uzmanību tam, ka vārdi nozīmē tieši atsevišķus vārdus, nevis vārdus teikumos. Nav nepieciešams bērnam uzreiz dot grāmatu, kā bieži vien dara vecāki. Redzot lielu simbolu daudzumu, bērns var justies bezspēcīgs un zaudēt interesi.

Lai padarītu lasīšanas procesu aizraujošāku, pārvērtiet to par spēli. Jums būs vajadzīgas kartītes, uz kurām ir uzrakstīti (uzdrukāti) vārdi un kartītes ar atbilstošu attēlu. Var izmantot arī mazas figūriņas. Izgatavojiet dažus komplektus ar 5–10 attēliem un vārdiem un uzdodiet bērnam uzdevumu savienot izlasīto vārdu ar atbilstošo attēlu. Tādā veidā jūs piešķirat lasīšanai jēgu un iesaistāt bērnu procesā. Un galvenais – mēs liekam pamatu apzinātai (ne mehāniskai) lasīšanai, kā rezultātā bērns saprot izlasītā jēgu. Tieši šis lasīšanas veids ir svarīgs aspekts kvalitatīvai turpmākai izglītībai."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!