"Labākais profilaktiskais pasākums ir nemaz nesākt gulēt kopā," saka psiholoģe Aunīte. Tomēr, ja mamma izlemj par labu gulēšanai kopā ar zīdainīti, der ievērot dažus principus, kas vēlāk ļaus vieglāk pieradināt bērnu gulēt savā gultiņā.
Kopā, bet tomēr atsevišķi
"Tuvums, mammas roka un elpošana bērnam, īpaši pavisam mazam zīdainītim, rada drošības sajūtu. Ja gultā guļ trīs cilvēki, tad optimālais gultas platums ir divi metri. Tāpat, guļot vienā gultā, jāatceras par drošību – lai gultā nav lieku spilvenu, segu vai mantu, kas var apdraudēt mazo, lai zīdainis neizkrīt no gultas. Taču viens no labākajiem risinājumiem, kā saglabāt tuvumu miegā, ir cieši pie vecāku gultas novietota bērna gultiņa tādā attālumā, lai mamma ar savu roku varētu aizsniegt bērnu. Apmēram gada vecumā distanci starp vecāku gultu un mazuļa gultasvietu ir vērts palielināt," skaidro psiholoģe.
Ņem vērā! Sensitīvais periods, kad mazulis īpaši asi izjūt šķiršanās trauksmi un var emocionāli reaģēt uz izmaiņām ikdienas gulēšanas rituālos, ir laika posmā no sestā līdz 10. dzīves mēnesim un 18 mēnešu vecums. Tas vecākiem jāņem vērā, ja ir plāns sākt mazuli radināt gulēt atsevišķi.
Vecāku uzmanība dienā – saldāks miedziņš mazajam naktī
"Lai labi gulētu, bērnam no vecāku puses vajag ne vien ķermenisko klātbūtni, bet iespēju atslābt, ļauties miegam un spēju uzticēties. Mazais, kas pa dienu būs saņēmis pietiekami daudz nedalītas vecāku uzmanības, naktī gulēs mierīgāk un nemeklēs vecāku tuvumu viņu lielajā gultā. Ja bērnam ikdienā uzmanības pietiek, bet viņš vienalga grib gulēt ar vecākiem, iespējams, ir vērts apmeklēt speciālistu – psihologu. Nereti iemesls ir vecāku nenoteiktās robežas. Viņi piekāpjas visam, ko grib bērns," skaidro Aunīte.
Kā bērnu mācīt iemigt savā gultiņā
Līdz gada vecumam bērniņš var gulēt pie vecākiem, un iemesla uztraukties par to, ka viņš nepieradīs gulēt atsevišķi, nav. Ja līdz šim bērns ir gulējis pie vecākiem, viņu radina gulēt atsevišķi, vispirms pārceļot uz savu gultiņu, tad pamazām attālina mazo gultiņu no vecāku gultas. Lai miegs būtu labs un bērniņš naktīs nemostos, svarīgi izveidot pareizu iemigšanas rituālu, stāsta eksperte.
Pirmkārt, bērnu nevajadzētu midzināt ārpus viņa gultiņas un pēc tam aizmigušu aiznest uz gultiņu. Pamostoties naktī un saprotot, ka viņš atrodas citur, nevis tur, kur aizmidzis, bērns vairs nevarēs iemigt pats.
Otrs svarīgs mierīga bērna miega nosacījums – pamostoties redzēt kādu no vecākiem, varbūt pat iesākumā bērnam palīdzēs iespēja aizsniegt ar savu rociņu mammas roku.
Treškārt, dienas laikā veltīt pietiekamu nedalītu uzmanību bērnam.
Laiku pa laikam var ļaut bērnam pārnakšņot vecāku gultā. Piemēram, pēc ģimenes kino vakara vai kad mazais ir saslimis. Bet, ja nākšana uz vecāku gultu kļūst par regulāru ieradumu, jāpadomā, vai tas nav veids, kā bērns mēģina saņemt vecāku uzmanību, ko viņš nepietiekami saņem dienas laikā. Ap četru gadu vecumu bērns jau ir gatavs gulēt savā gultā un pat savā istabā. "Ļaujiet viņam izvēlēties gultas veļu, iekārtojiet guļvietu tā, lai bērnam tā patiktu," iesaka psiholoģe.
Vecāku vajadzības ir tikpat svarīgas kā bērna vēlmes
"Bērns, kas ilgi guļ kopā ar vecākiem, sāk ietekmēt pāra attiecības. Pirmkārt, pieaugušie nevar īsti atpūsties un pilnvērtīgi izgulēties, otrkārt, var ciest pāra seksuālā dzīve. Noguruši pieaugušie kļūst īgni un viegli aizkaitināmi. Ja mamma nav atpūtusies, viņa var neapzināti atstumt bērnu, bet bērns, kuram trūkst mammas uzmanības, vēl centīgāk mēģina atgriezties vecāku gultā. Sākas apburtais loks, no kura ģimene netiek ārā", norāda emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.
Kā iespējamo iemeslu, kāpēc citkārt mamma labprāt ļauj bērnam gulēt laulības gultā, psiholoģe min problēmas pāra attiecībās un seksuālajā dzīvē, kad bērns ir kā iegansts tās nerisināt. Vēl viens iemesls, kāpēc sieviete ļauj bērnam gulēt kopā ar viņu, ir šķiršanās ar vīru, un bērns it kā aizpilda tukšo vietu. Psiholoģe norāda, ka abi šie iegansti, kāpēc bērns tiek paturēts gultā pie mammas, nav īsti godīgs pret bērnu.
Zemāk lasi vēl virkni rakstu par to, kā kopāgulēšana var vai nevar ietekmēt miega kvalitāti, kā veiksmīgāk iemidzināt mazuli, lai miedziņš būtu ilgs un salds.
Mūžīgais jautājums – kā bērnu atradināt no gulēšanas vecāku gultā
Mūsdienās bērna psiholoģiskajai veselībai tiek pievērsta gana liela uzmanība, taču tikai nedaudzi vecāki zina, kā pareizi bērnu pieradināt gulēt savā gultiņā, nenodarot viņa psihei kādu traumu.
Zīdainis vecāku gultā: iespējamie riski un speciālistu ieteikumi
Nakts vidus un raudošs zīdainis. Scenārijs, kuru pieredzējuši teju visi vecāki. Vai šādā situācijā mammai un tētim būtu prātīgi ņemt mazuli sev blakus gultā, un kādiem riskiem, guļot vienā gultā ar vecākiem, tiek pakļauts bērns, skaidro Bērnu klīniskās universitātes speciālisti – psiholoģe Diāna Zande un Latvijas Pediatru asociācijas pārstāve Hedija Čupeca.
Cik daudz diennaktī ir jāguļ pusotru līdz divarpus gadus vecam mazulim
Mazuļa dienas grafiks, jo īpaši vasaras mēnešos, kad tik ilgi ir gaišs, mēdz būt neizdibināms. Te miedziņš piemeklē jau ap astoņiem vakarā, te vēl desmitos acis platas un no gulētiešanas ne miņas. Tomēr cik daudz diennaktī ir jāguļ mazulim vecumā no pusotra līdz divarpus gadiem, lai bērns būtu atpūties un miegā uzkrājis visus nepieciešamos spēkus?
Bērns vecāku gultā: četri izplatīti mīti, kurus vecākiem vajadzētu ignorēt
Ekspertu viedoklis par to, vai vecākiem vajadzētu gulēt vienā gultā ar bērnu, atšķiras. Vieni uzskata, ka pietiek ar to, ja mazuļa gultiņa atrodas tuvu māmiņai, bet otri bērna pirmajos dzīves mēnešos gulēšanu kopā ar bērnu uzskata par pozitīvu un pat nepieciešamu. Taču šāda gulēšana ir apvīta ar dažādiem mītiem, pret kuriem vajadzētu izturēties skeptiski.
Četri vienkārši, bet efektīvi padomi, kā palīdzēt mazulim nogulēt visu nakti
Nolikt bērnu gulēt ir bijis viens no vecāku lielākajiem izaicinājumiem visās paaudzēs. Ieteikumu, kā tikt galā ar šo problēmu, ir daudz un dažādi, taču, kas strādā vienam, nestrādā otram. Neskatoties uz to, ir pamatlietas, kuras jāzina visām mammām un tētiem, kuru mazie nespēj mierīgi nogulēt visu nakti.
Četras metodes, lai mazulis apgūtu patstāvīgas iemigšanas prasmes un gulētu ciešā miegā
Pastāv četras ļoti efektīvas metodes, kā bērnam iemācīt iemigt patstāvīgi. Ticams, ka kādu no metodēm tu varēsi pielietot arī savam mazulim. Ja vien, protams, jūsmājās pastāv šāda problēma – bērns nespēj pats iemigt vai nepieciešams ilgs laiks, lai viņu apņemtu salds miedziņš.
Laiks doties pie miera. Bērnu gulētiešanas ieradumu atšķirības dažādās pasaules valstīs
Visā pasaulē bērni ik nakti, pēc aktīvi pavadītas dienas, dodas pie miera, atšķiras tikai laiks, cikos vecāki liek viņiem to darīt, kā izskatās viņu guļamistaba un kādas metodes mamma un tētis izmanto, lai palīdzētu savai atvasei ātrāk iemigt.
Četri vienkārši padomi, kā iemācīt bērnam pašam iemigt un gulēt savā gultiņā
Daudzi vecāki izvēlas mazuli guldīt sev blakus gultā, jo tā ir ērtāk mammai, un arī mazulis šķietami tur jūtas omulīgāk. Taču tu noteikti negribēsi, lai bērns guļ ar tevi vienā gultā līdz pat pusaudžu vecumam, tāpēc agrāk vai vēlāk atvase būs jāmāca ne tikai gulēt savā gultiņā, bet arī tur iemigt. Par to, kā to labāk izdarīt, diskusijā vecākiem stāstīja piecu bērnu māmiņa, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande.
Bērnam problēmas ar iemigšanu: astoņi iespējamie traucēkļi un risinājumi to novēršanai
Ko darīt, ja bērns negrib gulēt? Pilnīgi nekādi neaizmieg! Bet ko dari tu, kad negribi vai nevari iemigt? Ir divas iespējas: vai nu tu turpini aktīvi darboties, līdz pavisam nogursti, vai arī radi īpašus apstākļus, lai varētu iemigt. Taču vispirms paanalizē situāciju: "Kas man traucē iemigt? Kā stāvokli uzlabot un mainīt? Varbūt gaiss ir smacīgs? Varbūt ir skaļš troksnis? Varbūt gulta par cietu? Varbūt ir karsts? Varbūt traucē uzmācīgas domas?"
Bez raudāšanas un jampadrača: padomu ābece mierīgai bērnu nolikšanai gulēt
Daudziem vecākiem patiesi sagādā galvassāpes mazo ķiparu nolikšana gulēt, reizēm šis brīdis pat pārvēršas par bērna monoizrādi. Lai aiztaupītu liekas galvassāpes, esam apkopojuši desmitiem dažādas pārbaudītas metodes un padomus, kā bērnu nolikt gulēt bez problēmām gan vēl zīdaiņa vecumā, gan arī jau vecākam esot.
