Normālie bērni: kad nevajag meklēt psihologa palīdzību
Foto: Shutterstock

Vienas no vecāku bailēm, kas var rasties bērnu audzināšanas procesā, – ja nu ar manu atvasi kaut kas nav kārtībā. Dažiem vecākiem ir raksturīgi saskatīt problēmas tur, kur to nav, un pārmēru kreņķēties šajā sakarā. Kāds pāršauj pār strīpu ar agrīnu bērna attīstīšanu un mēģinājumiem audzināt ģēniju, kāds pie mazākās bērna nepaklausības skrien pie psihologa… Hiperaktivitāte kļuvusi par īstu biedu starp mūsdienu vecākiem.

Kaut kādā brīdī – starp informācijas pārbagātību vai neprasmi to filtrēt, mēs sākam "likt zem jautājuma zīmes" absolūti normālas lietas. Proti, mēs esam apjukuši. Mēs sākam šaubīties speciālistu teiktajā, meklējot savām domām atbalstu internetā, forumos un profesionāļu rakstos, un, atklāti sakot, dažreiz apšaubāmās personībās. Taču nelaime ir tā, – lai meklētu sava bērna uzvedībā kādas novirzes, sākumā ir jāsaprot, kas ir norma bērna attīstībā. Un šeit pastāv problēma, uzskata bērnu psiholoģe Katerina Demina, kura "Ihappymama" skaidro, kādos gadījumos bērns nav jāved pie psihologa jeb bērni no grupas "normāli". Psiholoģe stāsta par "normāliem" bērniem, kurus vecāki arī visai bieži "stiepj" uz psihologa kabinetu, un šie vecāki, pēc Katerinas teiktā, ir neapmierināti, kad viņa nesāk mazos pacientus ārstēt, bet mudina iet ar viņiem pastaigāties pa parku.

Savukārt par to, kādā vecumā bērnu vērts vest pie psihologa, ko tur dara un kādos gadījumos jāmeklē speciālista palīdzība, stāsta psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka.

"Dīvaina" uzvedība ēšanas lietās

Normāli: ēdienkartē pieņemt sešus septiņus ēdienus un nepiekrist pagaršot kaut ko no nezināma asortimenta. Tas nav autisms. Tā nav šizofrēnija. Tā ir normāla parādība, ja bērns seko līdzi savām garšas izjūtām. Beigu beigās tas ir viens no vecākajiem evolūcijas mehānismiem, izvairīties no saindēšanās un pēcnācēju nāves. Proti, kad bērns līdz pat pusaudža vecumam ēd tikai pelmeņus, kartupeļu biezputru, viena ražotāja cīsiņus, augļus neēd (tikai ābolus, tikai mandarīnus, tikai, ja tos kāds cits nomizo), tikai kādā noteiktā veidā pagatavotu gaļu, nekādu mērču, tikai ar kečupu, bez kečupa vispār neko neēd, mājās neēd, bet pie vecmammas ēd, – tas viss pats par sevi vispār neko nenozīmē. Vienkārši nepievērs tam uzmanību.

Nenormāli: ja viņam jāvemj no jebkura ēdiena, izņemot to vienu vai divus. Ja bērns ir kārns, nepieņemas svarā vai viņam tiek novērotas ievērojamas aptaukošanās pazīmes. Ievērojamas – tas nenozīmē "divas rieviņas uz vēdera, kad viņš sēž uz podiņa", tas nozīmē "sver vairāk, nekā atbilstoši vajadzētu viņa vecumā, tas ir par 20 procentiem vairāk". Un ārsts-endokrinologs to apstiprinās. Arī šis vēl nav nekas traģisks.

Source

Cālis.lv

Tags

Sarakstu karuselis Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa attīstības posmi Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form