Pēc pāris dienām Lieldienas, bet patiesībā jau olas mēs ēdam ne tikai šajos svētkos. Tādēļ, aktualizējot tematu, piedāvājam uzzināt, no kāda vecuma bērna ēdienkartē var ieviest olu, cik daudz un kādā veidā to vislabāk bērnam piedāvāt. Un galu galā - kas vērtīgs olās atrodams. Par to stāsta Gita Ignace, sertificēta uztura speciāliste.
Olas ēdienkartē var sāk iekļaut aptuveni ap viena gada vecumu. Ja bērniņš vai viņa vecāki ir alerģiski, tad nedaudz vēlāk, ap pusotra gada vecumu. Sākam ar olas dzeltenumu, jo tas nav tik alerģisks. Sākumā dodam nelielu gabaliņu, tad ar divu dienu pārtraukumu, atkal mazu gabaliņu. Novērojam, vai bērnam neparādās izsitumi, nieze, tūska, čūlas mutītē, vēdersāpes, caureja, aizcietējumi, utml. Ja neko aizdomīgu nenovēro, tad pakāpeniski palielina devu, bet sākumā nevajadzētu lietot vairāk kā vienu olu nedēļā, rekomendē Ignace.
Olas uztura piramīdā ierindojas pie olbaltumvielu produktiem (gaļa, zivis, pākšaugi, olas, rieksti). Vecumā no gada līdz septiņu gadu vecumam bērnam olbaltumvielas jāuzņem 1,2 g uz katru kilogramu. Ja, piemēram, bērns sver 20 kilogramus, tad viņam dienā jāuzņem 24 g olbaltumvielu. Olbaltumvielu produktus līdz septiņu gadu vecumam iesaka ēst aptuveni divas porcijas dienā, viena porcija ir bērna plaukstas lielumā. Jo lielāka paliek bērna plaukstiņa, jo lielāka porcija. Tātad, olbaltumvielu produkti jāēd ar mēru.
Olas ir vērts iekļaut uzturā, jo tās satur daudz minerālvielas, piemēram, dzelzi, cinku, selēnu, varu, kā arī taukos šķīstošos vitamīnus (A, D, E, K), B grupas vitamīnus, polinepiesātinās tauksskābes (omega 3), un ļoti vērtīgas aminoskābes (neaizstājamās aminoskābes).
Arī holesterīna ziņā olas izkonkurē citus produktus, ar vienu olu mēs pat varam apēst visu ieteicamo dienas holesterīna devu, bet situāciju glābj olās esošais lecitīns un polinepiesātinātās tauksskābes, kas šo holesterīnu ''neitralizē''. Bieži vien mēs olas vērtību sabojājam ar piedevām, ko ēdam klāt, piemēram majonēzi, sāli. Labāk olas bērnam dot vārītas, ne ceptas. Noteikti vajag ievērot derīguma termiņus un nelietot uzturā aizdomīgas, jēlas olas, uzsver Ignace.
Holesterīns pats pēc savas būtības nemaz tāds ļaundaris nav. Holesterīns vajadzīgs bioloģiski svarīgu vielu veidošanā, piemēram, hormonu, tas nepieciešams šūnu membrānas veselīgai funkcionēšanai, bērna attīstībai utt. Organisms lielāko daļu holesterīna sintezē pats, mums ar uzturu jāuzņem neliela daļa. Ja bērns jau no mazotnes tiek radināts pie neveselīga un pārlieku daudz uztura, kas paaugstina holesterīna līmeni, tad vēlākos gados var attīstīties sirds asinsvadu sistēmas slimības, kas šobrīd jau novērojamas arvien jaunākiem cilvēkiem. Daudzi domā, ka holesterīna līmeni asinīs paceļ tikai produkti, kas paši satur lielu holesterīna daudzumu (sviests, olas, trekna gaļa), bet nē, īstenībā holesterīna līmeni ļoti paceļ arī cepumi, saldumi un citi produkti, kuros ir daudz transtauksskābes, skaidro uztura speciāliste.
Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs bērniem iemācām veselīgus ēšanas paradumus. Iemācām ēst dārzeņus, ogas, augļus, pilngraudu produktus, pākšaugus, veselīgas taukvielas, zivis, tad par holesterīna līmeņiem dzīves laikā nebūs jāsatraucas.
