Par ko liecina pusaudža klusēšana
Foto: Shutterstock

Daudziem pusaudžiem ir grūti vecākiem pateikt pat pāris frāzes. Kāpēc viņi var atteikties no komunikācijas ar vecākiem, kāda ir šādas klusēšanas būtība? Bet galvenais – kā un kad vecākiem tajā būtu jāiejaucas? Izrādās, ka klusēt saziņā ar vecākiem ir normāli, bet, ja bērns atteicies no komunikācijas ar vienaudžiem, ir laiks celt trauksmi.

Pieklusināts troksnis koridorā, mamma palūkojas no virtuves un redz, ka viņas vecākais dēls, nometis sporta kurpes, izšļūc no koridora. Sveicināties ir bezjēdzīgi: viņš jau ir aizgājis un nedzird. Klikšķis: viņa istabas durvis aizveras, un no tās sāk skanēt skaļa mūzika...

Tas viss nozīmē, ka 15 gadus vecais Antons ir atgriezies no skolas, kur pavadījis lielāko dienas daļu. Mamma nopūšas: "Un tā katru dienu. Spēlējam klusos telefonus. Gada laikā izaudzis par 15 centimetriem un pazaudējis 90 procentus vārdu, kurus kādreiz zināja! Ja dienas laikā mēs dzirdam: "Čau", "Vakariņas būs drīz? un "Pārslēdziet uz futbolu", mājās ir svētki".

Starp citu, šai mammai vēl ir paveicies: daži pusaudži ar vecākiem nekomunicē pat divas trīs nedēļas. Psiholoģe Gaļina Burmenskaja, kurai bieži nākoties dzirdēt šādus stāstus, portālā "Psychologies" pusaudžu klusēšanas tēmu aplūko plašāk.

"Pusaudži ir noslogoti ar saviem pārdzīvojumiem, straujo augšanu un pārmaiņām organismā. Koncentrējies uz sevi un savām iekšējām problēmām, bērns "atdalās" no vecākiem. Tieši tāpēc pāris jautājumu par vakariņām, televizoru vai datoru – tas nav maz, īpaši, ja viņam ir vēlme nomierināt vecākus, paziņot viņiem, ka viss ir kārtībā," uzskata speciāliste.

Kāpēc pusaudži mēdz klusēt


Sākot no 12,13 gadu vecuma, bērni pakāpeniski attālinās no vecākiem: viņi dod priekšroku komunikācijai ar vienaudžiem. Šāds uzvedības modelis parādījies salīdzinoši nesen, tieši tāpat kā izpratne "pārejas vecums" – pārejas laiks no bērnības pieaugušo dzīvē.

"Protams, paaudžu konflikts pastāvējis vienmēr, bet dzīve tomēr bija citāda, agrāk no pusaudžiem tika gaidīts vairāk pūļu: uz viņiem paļāvās saimnieciskajās lietās un arī jaunāko bērnu audzināšanā. 1960. – 1970. gados parādījās atsevišķa pusaudžu un jauniešu kultūra ar tās galveno atribūtiku – rokmūziku," akcentē psiholoģe.

"Mūzika aizstāja vārdus: jaunieši attiecību ar vecākiem vietā sāka veidot attiecības, pirmkārt, ar saviem vienaudžiem. Turklāt mājās veicamo rūpju apjoms tika būtiski atvieglots, pateicoties tehnikas ienkāšanai sadzīvē, tāpēc reālas nepieciešamības pusaudžus piesaistīt saimnieciskām lietām praktiski vairs nebija," norāda socioloģe Mišela Fīza.

Mobilais tālrunis, televizors, spēļu konsoles, dators ar internetu pusaudža istabā "paplašina grāvi, kas bērnus atdala no vecākiem". Pieaugušie neizbēgami zaudē savu autoritāti un nozīmi, toties vienaudži ar līdzīgām problēmām, jautājumiem un interesēm var saprast un dalīties pārdzīvojumos viens ar otru, akcentē Burmenskaja.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Pusaudzis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form