Foto: Shutterstock
Neviens precīzi nezina, kādām spējām būtu jāpiemīt bērnam, lai viņš labi veidotu savu nākotni, taču visi par to izsaka savas domas. Pašu vecāki un partnera vecāki, draugi, māsas un brāļi, darba kolēģi. Arī pašiem dažreiz ienāk prātā: kas man līdz šim ir labi izdevies? Ko es pēdējā laikā esmu izlasījis? Ko es gribētu darīt pavisam citādāk, nekā darīja mani vecāki?

Bērnu audzināšanā daudzi cilvēki un padomdevēji, šķiet, saskata iespēju pierādīt sev un citiem, ka viņiem tomēr ir taisnība. Vai tad tu pazīsti kādu, kurš labprāt padodas, pat ja ir gadījies kļūdīties? Arī darba dzīvē labumu iegūst taču pārsvarā tie, kuri prot labi noslēpt savas kļūdas vai arī, kur vien iespējams, novelt vainu uz kādu citu, vai ne...?

Bērni tiek galā ar savām "kļūdām" pavisam citādi. Mazuļiem kļūdas ir nepārtrauktā mācīšanās procesa normāla daļa. Jo lielāks kļūst bērns, jo vairāk viņš tiecas kļūt patstāvīgs. Viņš pats grib prast atvērt durvis, pats ēst ar karoti. Turklāt bērnam ir pavisam normāli kādreiz dabūt zilumu vai daļu ēdiena izgāzt uz grīdas. Par meistaru vēl neviens nav piedzimis. Un viņi atkārto lietas 37 reizes tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka viņi tās tiešām prot, uzsver jomas speciālisti Labklājības ministrijas sagatavotajā materiālā "Vēstules vecākiem".

Bez dusmām par bērna neveiksmēm

Foto: Shutterstock

Vienāds audzināšanas stils un pašapziņas virsotnes

Uzmanies ar materiālām uzslavām!

Un robežas?

Foto: Shutterstock
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!