Dažādās publikācijās un raidījumos nereti tiek diskutēts par to, kā skolotājiem būtu jāstrādā ar jauniešiem, lai veicinātu viņu interesi par mācībām, kas rezultētos ar labākām sekmēm. Rīgas Tālmācības vidusskolas skolotāja un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks Baiba Miltoviča, balstoties uz savu 16 gadu pieredzi pedagoģijā, norāda, ka ir būtiski atrast kopīgu valodu ar jauniešiem – galvenais, lai komunikācija ar jauniešiem būtu ātra, precīza un saprotamā valodā, jo jaunieši atrodas nemitīgā informācijas plūsmā un nereti vēlas būt tuvāk tehnoloģijām, nevis cilvēkiem.
Miltoviču pedagoga un augstskolas mācībspēka profesijas saistīja jau tad, kad pati bija skolniece un vēroja savus skolotājus un vēlāk – mācībspēkus universitātē. "Daži no skolotājiem ir bijuši arī manas profesionālās dzīves virzītāji, piemēram, mudinot doties uz "Politikas un tiesību" olimpiādi vidusskolā un ar savu entuziasmu sniedzot labu paraugu," viņa atminas. Šobrīd, kad sieviete pati ir uzkrājusi pieredzi pedagoga darbā, viņa saprot, ka tas sniedz gandarījumu, taču nereti nākas saskarties arī ar izaicinājumiem.
Zemāk lasi pedagoģes viedokli par viņas pārstāvētās profesijas izaicinājumiem, "online" paaudzi, kā arī skolotāju un izglītības sistēmas nepieciešamību pielāgoties jaunajai paaudzei.
"Pedagoģija ir radoša profesija dinamiskā un nemitīgi mainīgā vidē. Skolotāja darbs liek domāt ārpus rāmjiem un meklēt radošas pieejas dažādās situācijās.Taču nevar noliegt, ka ikviens skolotājs saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – viens no tiem ir spēja nemitīgi mainīties, iet līdzi laikam un būt kustībā. Mums jāpieņem, ka tehnoloģijas ir šī brīža jaunās paaudzes nepieciešamība, tāpēc, jo ātrāk to integrēsim mācību procesā, jo labākus rezultātus sasniegsim. Nākotnē jābūt gataviem uz to, ka aizvien vairāk tiks izmantoti starptautiski mācību avoti, arī sociālās platformas u.tml. Šobrīd esmu skolotāja tālmācībā, kur tehnoloģijas ir noteicošais, lai jaunieši varētu mācīties. Diskusijas ar skolēniem notiek, nevis klasē, bet vebinārā, nākotnē plānoju sākt izmantot arī "Snapchat", kas jauniešiem ir ļoti saistoši. Iespējams, kāds man nepiekritīs, bet arī tā var strādāt ar bērniem un jauniešiem, un darīt to ļoti sekmīgi.
Oksfordas Universitātes izdevniecība 2019. gadā ir publicējusi lielisku grāmatu – "Platformu sabiedrība" (The Platform Society), kurā tiek raksturotas arī izglītībā notiekošās pārmaiņas, kuras ietekmē tiešsaistes jeb "online" paaudze, kas atrodas nepārtrauktā pieslēgumā. Sociālās tehnoloģijas ir dziļi integrētas katrā jauniešu dzīves aspektā, piemēram, dalīšanās ar mirkļiem personiskākās un tūlītējās sociālajās platformās. Jaunieši bieži izvēlas atrasties tālāk no cilvēkiem un būt tuvāk tehnoloģijām. Skolēni pēdējo piecu vai 10 gadu laikā noteikti ir mainījušies un turpinās mainīties, līdz ar to izglītības ieguves formām un metodēm jābūt skolēniem un studentiem saprotamām un atbilstošām.
Izglītības sistēmai ir jāmainās
Esmu darbojusies gan nacionālā, gan starptautiskā vidē, tāpēc lieliski izprotu ne tikai Latvijā dzīvojošu jauniešu vajadzības, bet arī ārvalstu studentu izaicinājumus pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai. Jāsaprot, ka ar šiem pašiem izaicinājumiem lielā mērā saskarsies arī tie ārvalstīs dzīvojošie latviešu jaunieši, kurus mūsu valdība kopā ar vecākiem aicina atgriezties Latvijā. No vienas puses, mēs aktīvi runājam un cenšamies panākt viņu atgriešanos, bet no otras puses ir jautājums – vai esam gatavi viņus reāli integrēt izglītības sistēmā? Bērnus, no kuriem liela daļa dzīvo jauktās ģimenēs, angļu valodu prot labāk, nekā latviešu, un ir pieraduši pie citas izglītības sistēmas.
Mēs nevaram gaidīt, kad mainīsies jaunieši – tie, kuri ir pieraduši pie tehnoloģijām vai atgriezušies no citas izglītības sistēmas, bet ir jābūt gataviem un jāsāk mainīties pašiem. Tikai tā mēs visi atradīsim kopīgu valodu, kas rezultēsies arī jauniešu sekmēs un zināšanās."
