Skola ir vieta, kur bērniem vajadzētu ne tikai iegūt zināšanas un atklāt savus talantus, bet arī iepazīt īsto dzīvi – to, kas ir aiz klases sienām, uzskata privātās vidusskolas "Patnis" pedagogs Kaspars Fogelis. Taču, viņaprāt, skola kā sistēma ir diezgan atrauta no īstās un reālās dzīves, bieži vien ļoti izolēta no apkārtējās sabiedrības ar izveidotu mākslīgu atsevišķu sistēmu.
Kaspara darbs ar jauniešiem aizsācies jau ļoti sen – kā vadītājam vairākās nevalstiskajās organizācijās un kā dažādu izglītojošu piedzīvojumu nometņu organizatoram un vadītājam laikā, kad pats vēl bija jaunietis. Tagad viņš jau desmit gadus ir ģeogrāfijas skolotājs un, strādājot skolā, cenšas īstenot savu izpratni par ideālo skolu, kurā bērni iepazīstas ne tikai ar nepieciešamo mācību vielu, bet arī reālo dzīvi.
Tālāk lasi Kaspara viedokli par to, kā pedagogs var palīdzēt skolēnam apgūt zināšanas, kas noderēs arī ārpus skolas telpām.
"Ir dažādi veidi, kā iepazīt īsto dzīvi – to var apgūt gan klasē, gan ejot ārpus skolas, gan izmantojot mūsdienu informāciju tehnoloģijas. Protams, nevar pazaudēt arī akadēmiskās zināšanas, bet tas, galvenokārt, ir atkarīgs no katra pedagoga. Mani pašu vienmēr ir aizrāvuši skolotāji, kuri ļoti mīl savu mācību priekšmetu un uztver to kā daļu no viņu dzīves. Tāpēc pats esmu izvēlējies strādāt skolā un mācīt bērniem to, ko mīlu, kas mani sajūsmina, šķiet būtisks un liek meklēt tālāk un plašāk. Tā ir ģeogrāfija, pasaules izzināšana un ceļojumi. Tā ir teātra māksla, aktuālākās izrādes Latvijā, izstādes mākslā, dizainā Latvijā un pasaulē. Tas ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī izpratne par pasaules ilgtspējīgas attīstības ideju, īstenojot atbildīgu dzīvesveidu un dabas vērtību saudzēšanu. Darbs skolā ir vērtīgs, jo tā ir iespēja nepārtraukti mācīties, apgūt pasaules likumsakarības un aktuālākos notikumus.
Lietas jāiemāca pareizajā laikā un vietā
Katra diena skolā ir savādāka, ar jauniem izaicinājumiem un problēmsituācijām piepildīta un neparedzama. Katru rītu, verot skolas durvis, jābūt gatavam piedzīvojumiem. Ir tik daudz lietas, kuras jāiemāca pareizajā laikā un vietā, to jāspēj to sajust un realizēt, neaizmirstot, ka kādam skolēnam prasme pareizi iestādīt koku būs tik pat svarīga kā reizrēķins.
Mācību procesu organizēju, veidojot starpdisciplinārus stundu modeļus, kurās tiek iekļauti vairāki mācību priekšmeti dažādās variācijās. Mācību tēmas veidoju plašas un ilgtermiņā, dēvējot tās par projektiem. Uzskatu, ka ir svarīgi skolēniem iemācīt mācīties, parādīt ceļu ideju radīšanai problēmsituāciju risināšanā, iemācīt izvēlēties pareizo instrumentu idejas realizēšanai, ļaut saskatīt kļūdas un rast iespējamos risinājumus to labošanai. Tāpat mūsdienu sabiedrībā ir būtiski prast prezentēt savu realizēto ideju vai pierādīt sava risinājuma nozīmīgumu. Ļauju skolēniem ieraudzīt pasaules attīstības likumsakarības politiskajā jomā, izglītoju ekoloģijas jautājumos, pasaules ekonomiskās attīstības tendencēs un likumsakarībās starp dažādām pasaules norisēm.
Pilnīgāka un mērķtiecīgāka talantu atklāšana
Starppriekšmetu projekti jeb vairāku mācību priekšmetu apvienošana nojauc mākslīgās robežas starp mācību priekšmetiem. Tas ir pilnīgi citādāks mācīšanās modelis, kas tiek veidots, lai sekmētu lielāku skolēnu interesi par apgūstāmo tēmu. To veido, lai, apgūstot jauno mācību tēmu, tiktu izmantoti pēc iespējas vairāk resursi no visas apkārtējās vides. Ne tikai pierastais modelis skolotājs-skolēni, bet tiek aicināti arī vieslektori – cilvēki, kuru profesija vai hobijs ir tieši saistīts ar apgūstamo tēmu, kā arī studenti, kas to apgūst jau augstākajā mācību procesā. Tiek apmeklēti muzeji, kuros ir ļoti plašs ekskursiju un muzejpedagoģisko nodarbību piedāvājums. Skolēni iet ārā no ierastās vides, mācās un apgūst tēmas pilsētvidē, bibliotēkās, teātros, muzejos un dabā. Rezultātā iegūtās zināšanas ir pilnvērtīgas un noturīgas, jo ir apgūtas ar dabisku, nepiespiestu interesi – atklājumus ir veikuši paši skolēni un nereti viņi iesākto tēmu pēta tālāk, patstāvīgi meklējot papildus informāciju. Apvienojot vairākus mācību priekšmetus, tiek pilnīgāk un mērķtiecīgāk atklātas bērnu intereses un talanti.
Skolotājs vairs nebūs un nedrīkst būt tikai izpildītājs
Uzskatu, ka izglītības sistēmai mūsu valstī ir nepieciešama reforma, kuras gaitā tiks ieviestas jaunas metodes un izglītības saturs. Ļoti ceru un paļaujos uz pozitīvām izmaiņām izglītības procesa organizācijā visās skolās. Tas, kā mainīsies mācību process, būs atkarīgs no katra pedagoga. Skolotājs vairs nebūs un nedrīkst būt tikai izpildītājs, skolotājs būs radītājs un pilnvērtīgs savu mācību stundu satura veidotājs. Skolā apgūstamais var kļūt par dižām spēlēm, mūžsenām rotaļām un iespaidīgiem ceļojumiem zināšanās."
