Latvijas Peldēšanas federācijas (LDF) pētījumā secināts, ka izglītojamajiem, kuri skolā neapgūst peldētapmācību, ir zemāka peldēprasme, vājākas teorētiskās zināšanas par drošību uz ūdens un spēja atbilstoši novērtēt dažādus riska faktorus. Taču Latvijā peldētapmācību kā daļu no sporta stundu satura piedāvā vien 28 procenti izglītības iestāžu.
Noslīkušo skaits Latvijā ilgstoši ir viens no lielākajiem visā Eiropas Savienībā. Diemžēl viņu vidū ir arī bērni un jaunieši – 2017. gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 22 jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Savukārt pēdējo piecu gadu laikā šajā vecuma posmā noslīcis 81 cilvēks, tai skaitā – 29 bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, minēts LPF veiktajā pētījumā.
Peldēšanas un drošības uz ūdens mācīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt nelaimju skaitu. To kā vienu no 10 soļiem noslīkšanas novēršanai uzsver arī Pasaules Veselības organizācija un Sarkanais krusts.
Lai gan pēdējo gadu laikā peldbaseinu infrastruktūra ir strauji pieaugusi, kas nozīmē lielākas iespējas nodrošināt bērniem peldētprasmes apguvi, LPF veiktajā pētījumā par peldēšanas apmācību īstenošanu izglītības iestādēs un 5. līdz 12.klašu izglītojamo peldēptrasmēm, noskaidrots, ka iespējas apgūt šīs prasmes skolā ir iespēja tikai 29 procentiem bērnu un jauniešu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" nosaka, ka mācību priekšmetā "sports" obligātajam saturam atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam jāietver vienu no šādiem sporta veidiem – slēpošana, slidošana, peldēšana. Varētu šķist, ka tajās pašvaldībās, kurās ir pieejami publiskie peldbaseini, primāri no uzskaitītajiem sporta veidiem tiktu izvēlēta tieši peldēšana, taču pašvaldību sniegtā informācija liecina par pretējo – peldēšana kā daļa no sporta stundu satura tiek iekļauta tikai 28 procentos izglītības iestāžu.
Tāpat veiktajā pētījumā secināts, ka mācību saturā peldēšanas nodarbības izglītības iestādēs biežāk tiek īstenotas vienu līdz četrus mācību gadus: 39 procentos skolu peldētapmācība noris tikai vienu gadu (pamatā – 2. klasē), piecos procentos – divus mācību gadus, bet 11 procenti skolu to nodrošina trīs līdz četrus mācību gadus.
"Tas nozīmē, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem iekļautās prasības mācību priekšmetu apguvei, beidzot 6. klasi, ir iespējas apgūt vien 45 procentiem izglītības iestāžu izglītojamajiem, savukārt – 9. klasē peldēšanas nodarbības ir nodrošinātas vien katrā trešajā skolā, kas īsteno peldētapmācību. Šādos apstākļos nav iespējams runāt par pietiekamu zināšanu un prasmju apguvi", uzsver LPF prezidents Aivars Platonovs.
Situācija atspoguļojas arī Pētījuma centra SKDS veiktās sabiedriskās aptaujas rezultātos: starp 5.-12. klašu skolēniem vairāk kā pusei (52 procentiem) ir sliktas vai viduvējas peldētprasmes. Tas ir labāks rādītājs nekā starp pieaugušajiem, kuru vidū 64 procenti respondentu savas prasmes nav spējuši nosaukt par labām, tomēr kopumā prasmju līmenis ir vērtējams, kā zems.
60 procenti vecāku, kuru bērni apmeklē peldētapmācību, atklāj, ka viņu atvašu prasme peldēt ir laba vai ļoti laba. Savukārt šāds pats viedoklis par sava bērna peldēšanas prasmēm ir tikai 43 procentiem vecāku, kuru bērniem nav iespēja to apgūt skolā.
No visiem ūdens kompetences elementiem viszemāk ir vērtējamas tieši peldēšanas prasmes – tikai puse izglītojamo spēj vai drīzāk spēj nopeldēt vismaz 50 metrus, turot galvu gan ūdenī, gan virs tā. Tas pats attiecināms uz prasmi nopeldēt šādu distanci uz muguras vai sāniem. Vairāk nekā 30 procenti izglītojamo visticamāk nespēj zem ūdens nopeldēt pat piecus metrus. Tāpat zemu ir novērtētas pasīvās peldēšanas prasmes (spēja "gulēt uz ūdens" vai atrasties ūdenī vertikālā stāvoklī).
Ļoti zemu ir novērtētas arī jauniešu prasmes atpazīt uz ūdens nelaimē nonākušu cilvēku un atbilstoši reaģēt – tikai desmitā daļa nepieciešamības gadījumā spētu saukt palīgā pieaugušos, izsaukt glābējus vai, ja iespējams, pasniegt slīcējam piemērotus glābšanas palīglīdzekļus.
