Pētījums: kāds ir vidējais vecums, kad jaunietis izvācas no vecāku mitekļa
Foto: Shutterstock

Brīdis, kad mazais putnēns pamet ģimenes ligzdu, ir viens no emocionālākajiem mirkļiem vecāku dzīvēs. Lielākā daļa mammu un tētu atzīst, ka tas nav viegli. Taču aizvien vairāk jauniešu Eiropā izvēlas ilgāk dzīvot kopā ar vecākiem. Iemesli tam var būt dažādi. Kamēr vieni to dara finansiālu apstākļu spiesti, citiem dzīvošana kopā ar vecākiem pieder pie kultūras vai ģimenes tradīcijām. "Eurostat" apkopojis datus, kuros redzams, kāds ir vidējais vecums jauniešiem Eiropas valstīs, kad viņi uzsāk dzīvi ārpus vecāku mitekļa.

Palaist bērnus lielajā pasaulē vecākiem ir īsts izaicinājums, to ir atzinušas arī Latvijā pazīstamas māmiņas. Kā to uztvērusi bērnu apģērbu zīmola "Leny Tomy Factory" dibinātāja Liene Andersone, lasi te. Savukārt šeit noskaties video, kurā māksliniece un trīs bērnu māmiņa Ieva Bondare atklāj, cik grūti bija "pārgriezt nabassaiti" un ļaut bērniem doties savā dzīvē.

Taču ir jaunieši, kas izvēlas dzīvot pie vecākiem līdz pat 31 gada vecumam. "Eurostat" ir apkopojis datus, kuros redzams, ka visilgāk pie vecākiem dzīvo vīrieši – 35,3 procenti. Tādās valstīs kā Horvātija, jaunieši pamet ģimenes ligzdiņu aptuveni 31 gada vecumā. Tāpat topa augšgalā ir arī Malta, Itālija, Bulgārija, Spānija, Grieķija un Portugāle, kur bērni dzīvo kopā ar vecākiem vidēji līdz 29 gadu vecumam.

Savukārt to valstu sarakstā, kur bērni visātrāk pārvācas uz dzīvi citviet, ierindojas Zviedrija (18 gadu vecumā) , Luksemburga (20 gadu vecumā), Dānija (21 gada vecumā) un Somija, kur jaunieši dodas savā dzīves ceļā, sasniedzot 22 gadu vecumu.

"Eurostat" ir apkopojis datus arī par situāciju Latvijā. Mūsu valstī bērni nolemj pamest ģimenes māju vidēji 26 gadu vecumā, kamēr citās Baltijas valstīs šāds lēmums tiek pieņemts ātrāk – Igaunijā 22 gadu vecumā, savukārt Lietuvā – 24.

Portāls "Cālis" aprunājās ar jauniešiem, kas jau ilgāku laiku nedzīvo kopā ar vecākiem. Katrīna (24 gadi) savu dzīvi ārpus vecāku mājām uzsāka 22 gadu vecumā, kad kopā ar draugu pārvācās uz dzīvi ārpus Latvijas. Arī Aivars (24 gadi) pārvācās citviet krietni pirms 26 gadu vecuma. Viņam tolaik bija vien 21 gads. Turpretim Vita (26 gadi) uzsāka dzīvi atsevišķi 19 gadu vecumā, kad pārcelās uz dzīvi pilsētā un uzsāka skolas gaitas.

Portāla uzrunātie jaunieši uzskata, ka daudzi vienaudži izvēlas turpināt dzīvot ar vecākiem trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, jo viņi paši vēl nav spējīgi finansiāli sevi uzturēt, un, otrkārt – viņi baidās uzsākt patstāvīgu dzīvi. "Pie vecākiem ir forši – viņi uztaisa ēst, iztīra māju un izmazgā veļu, bet, kad tu dzīvo atsevišķi, tas viss jādara pašam," piebilst Aivars. Treškārt, vecāki nevēlas palaist bērnus un nemudina viņus dzīvot atsevišķi. "Vecāki priecājas, ka bērni dzīvo kopā ar viņiem, ja kaut nedaudz finansiāli atbalsta, piemēram, nopērk maizi vai nomaksā komunālos," uzskata Katrīna.

Dažkārt dzīve pie vecākiem nu jau pieaugušajam bērnam liekas tik ērta, ka viņš to izmanto uz pilnu klapi – guļ līdz pusdienlaikam, nemācās un ir pārāk slinks, lai atrastu darbu. Ja arī tu savā ģimenē saskaries ar šādu situāciju, izlasi šo rakstu, kur psihologs, psiholoģijas doktors un vairāku grāmatu autors Džefrijs Bernšteins iesaka, kā motivēt savu atvasi. Savukārt šajā rakstā lasi, kādu vecāku kļūdu dēļ pieaugušie bērni "uzsēžas viņiem uz kakla".

Source

Cālis.lv

Tags

Eurostat Jaunietis Vecāku atbildība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form