Pētījumu 2019. gadā veica klīniskā psiholoģe Solvita Kuļikovska Latvijas Universitātes maģistra darba gaitā, darba vadītāja asoc. prof., Dr. psych. Anika Miltuze.
Autore skaidro, ka meklējusi sakarības starp tēvu iesaisti pirmsskolas vecuma bērnu aprūpē un audzināšanā, vecāku depresijas simptomiem un bērnu uzvedības problēmām.
Pētījumā piedalījās 110 vecāku pāri (tēvi un mātes), kuriem ir kopīgs bērns bez hroniskas saslimšanas un attīstības traucējumiem vecumā no trīs līdz pieciem gadiem, kas dzīvo kopā, un pētījuma veikšanas brīdī ir sasnieguši vismaz 21 gada vecumu. Pētījumā mātēm vidējais vecums bija 34,94 gadi un tēviem – 36,89 gadi.
Kas īsti ir tēvu iesaiste
Kas īsti domāts ar tēvu iesaisti? Tā ir tēvu iesaiste bērna aprūpē un audzināšanā, kas ietver piecus tiešus un netiešus bērna aprūpes aspektus.
- grāmatu lasīšana, nodarbošanās ar sportu, spēļu spēlēšana – dažādas pozitīvas iesaistes aktivitātes, kad tēvs ar bērnu ir intensīvā mijiedarbībā, un mērķis ir veicināt bērna attīstību;
- emocionāls siltums, atsaucība – tuvība un atsaucīgums uz bērnu, piemēram, apskaušanās, atzinības un pieķeršanās izrādīšana;
- kontrole – uzraudzīšana un lēmumu pieņemšana, piemēram, ierobežojumu noteikšana, disciplinēšana, informētība par bērna atrašanās vietu;
- netieša aprūpe, kas ietver rūpes par bērnu, bet bez tiešas mijiedarbības ar viņu, piemēram, bērnudārza izvēle, nepieciešamo lietu iegāde bērnam, satikšanos ar draugiem organizēšana;
- procesa atbildība – uzraudzīšana, lai bērna vajadzība pēc pirmajiem četriem tēva iesaistes aspektiem tiktu nodrošināta atbilstoši tēva iesaistes apjomam.
Vai mātēm ir nozīmīgāki depresijas simptomi?
Viens no secinājumiem bija – mātēm ir nozīmīgi augstāki depresijas simptomu rādītāji nekā tēviem. "Tas sasaucas ar citos pētījumos konstatēto, kā arī ar esošajiem statistikas datiem Latvijā (SPKC, 2017) un pasaulē, kur atspoguļotie dati norāda uz nozīmīgi augstākiem depresijas rādījumiem sieviešu vidū. Šos rezultātus var skaidrot ar dzimumatšķirībām depresijas simptomu tipiskajās izpausmēs sieviešu un vīriešu vidū, kur sievietes vairāk pauž iekšēju emocionālu pārdzīvojumu pazīmes, vīrieši – tā saucamo eksternalizētu uzvedību, piemēram, agresiju, riskantu uzvedību, apreibinošu vielu lietošanu. Turklāt ir noskaidrots: jo vairāk vīrietis ievēro maskulīnisma noteiktos uzvedības paradumus, jo mazāk tiks novērotas tradicionālās depresijas simptomu pazīmes," skaidro Solvita Kuļikovska. Viņa papildina, ka pētījumā izmantotajā depresijas simptomu novērtēšanas pašnovērtējuma aptaujā iekļautie apgalvojumi kopumā bija vērsti uz tradicionālām depresijas simptomu pazīmēm, taču ir noskaidrots, ka, iekļaujot diagnostikas kritērijos gan tradicionālās, gan alternatīvās depresijas pazīmes, dzimumatšķirības depresijas simptomu rādījumos mazinās.
"Ir ierasts, ka sievietes vairāk dalās savos pārdzīvojumos ar līdzcilvēkiem, kā arī biežāk vēršas pēc psiholoģiskās palīdzības, kas viņām palīdz salīdzinoši vieglāk tikt galā ar grūtībām, taču vīrieši pārsvarā "neiekļaujas" šajos stereotipiskajos problēmu risināšanas standartos – par problēmām, emocijām netiek pietiekami runāts un līdz ar to arī apkārtējie par tām neuzzina vai par vīrieša grūtībām atklāj novēloti. Tādēļ var tikt negatīvi ietekmēta, piemēram, vīrieša dzīves kvalitāte, vispārējais veselības stāvoklis, starppersonu attiecības. Tāpēc ir būtiski jau ģimenē veicināt no dzimuma neatkarīgas sarunas par sevi, savu pašsajūtu, palīdzēt bērnam sociāli pieņemamā veidā paust savas emocijas un ar savu piemēru mācīt, kā ar interesi un atbalstu būt līdzās, kad cilvēks raud, jūtas dusmīgs un tamlīdzīgi," iesaka klīniskā psiholoģe.
Tēvu iesaiste, depresija un bērnu uzvedība
Pētījumā savu iesaistīšanos bērnu aprūpē un audzināšanā novērtēja vecāki paši. Un tēvi, kuri šo iesaisti vērtēja kā augstāku, mazāk arī norādīja uz kādām problēmām bērna uzvedībā. Gan tādām, kas vairāk vērstas bērnam pret sevi, gan apkārtējiem:
- uzvedība, kas vairāk vērsta bērnam pret sevi (tā saucamās internalizētās uzvedības problēmas), piemēram, dusmu "norīšana", trauksme, nomāktība, norobežošanās no citiem, pastiprināta uzmanības pieprasīšana no pieaugušajiem, somatiskas raizes, mazvērtīguma un bezjēdzīguma izjūta, pieaugušajiem – arī atkarību izraisošu vielu lietošana.
- uzvedība, kas vairāk vērsta no bērna pret citiem (tā saucamās eksternalizētās uzvedības problēmas), piemēram, agresīva, izaicinoša, vardarbīga uzvedība, noteikumu neievērošana un nepaklausība.
Un, jo vairāk depresijas simptomu bija tēviem, jo izteiktākas bija bērnu uzvedības problēmas. Turklāt tas apstiprinājās arī sieviešu vērojumos – arī mātes, kuru dzīvesbiedriem pēc anketēšanas bija augsti depresīvie rādītāji, bija novērojušas bērna uzvedības problēmas, jo īpaši tādas, kas vērstas no bērna pret citiem.
Savukārt tiem tēviem, kuriem bija nozīmīgi depresijas simptomi un viņi neiesaistījās bērnu aprūpē, bija lielāks risks, ka bērnam būs tādas uzvedības problēmas, kas vērstas pret pašu atvasi.
Turklāt, ja tēvam ir depresijas simptomi, tad, neatkarīgi no viņa iesaistes audzināšanā, ir risks, ka bērnam var attīstīties uzvedības problēmas, kas vērstas uz āru (eksternalizētās). Un šāda bērna uzvedība var tēva depresijas simptomus pat paaugstināt. Tas nozīmē, ka pirmsskolas vecuma bērna pašregulācijas grūtības, piemēram, kad dusmās tiek izmētātas mantas, tiek izraisīti kautiņi brāļu un/vai māsu vidū, bieža īdēšana un čīkstēšana var provocēt tēva depresijas simptomu saasināšanos, tādēļ tēvs var ilgstoši kļūt viegli aizkaitināms, reaģēt neatbilstoši situācijai, piemēram, sākot kliegt, bieži uzkavēties darbā ilgāk kā nepieciešams, kā arī var pieaugt vecāku savstarpējo konfliktu biežums un intensitāte.
"Tas pierādījies arī citos pētījumos, tomēr esošie dati ir nepilnīgi, tāpēc būtu nepieciešams meklēt citus prognozējošos faktorus papildus tēvu depresijai un cēloņus bērnu uzvedības problēmām. Taču šis pētījums apstiprina faktu, ka tēvu depresijas simptomi spēlē noteicošu lomu bērnu uzvedības problēmu attīstībā.
Uzziņai
Vieni no biežāk sastopamajiem depresijas simptomiem ir pastāvīgas skumjas un nomākts garastāvoklis, interešu zudums, nogurums bez īpaša iemesla, sajūta, ka nevar saņemties paveikt lietas. Izteiktu depresijas simptomu gadījumā var zust spēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk ir sagādājuši prieku, kā arī var būt grūtības pieņemt lēmumus.
