Pieci ikdienišķi ieradumi, kuri bērnam palīdzēs kļūt laimīgākam
Foto: Shutterstock

Kas ir nepieciešams bērniem, lai tiktu galā ar grūtībām un neskaidrībām pieaugušo dzīvē? Fiziska aktivitāte, veselīgs miegs, prasme priecāties par dzīvi… Bet ne tikai tas. Lūk, piecas prasmes un ieradumi, kuri palīdzēs bērnam kļūt laimīgākam!

Tos portālam "Psychologies" atklāj psiholoģe Ilona Bonivela.

Dzīvot apzināti

Grūti mūsdienās atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par terminu "apzinātība". Šī tehnika – pilnīga klātbūtne pašreizējam brīdim – ieguvusi atzinību kā viena no visefektīgākajām laimīgas dzīves receptēm. Parasti ir nepareizs priekšstats, ka to var apgūt tikai speciālos kursos. Bet, ja runājam pavisam vienkārši, apzinātība ir pilnīga izpratne par pasauli sev apkārt un par savām personīgajām jūtām.

Tādas nodarbes kā televizora skatīšanās vai sērfošana internetā, protams, nederēs. Bet, lūk, pastaigāties vai mazgāt traukus apzinātības stāvoklī gan ir iespējams. Un tieši tas ir bērniem jāmāca. Vienkāršākais veids – pastaigāties. "Es runāju tieši par pastaigām bez noteikta mērķa, kad tu vari apstāties, lai baudītu kādu skaistu ziedu, vienlaikus apzināti veltot uzmanību visiem jutekļiem," skaidro psiholoģe.

Bērnus pēc noteikta vecuma jau var būt par vēlu pieradināt pie šādām pastaigām. "Piemēram, mans četrus gadus vecais dēls vienmēr pret šādiem priekšlikumiem izturas ar entuziasmu, bet pusaudži parasti atbild: "Nē, paldies!". Interesanti, ka pastāv tieša saikne starp to, cik daudz bērns ir pastaigājies agrīnā vecumā, un starp to, cik daudz viņš to mīl darīt pusaudžu vecumā.

Mācīties

Svarīga laimīga cilvēka iezīme ir spēja mācīties kaut ko jaunu. Mācīšanās atsvaidzina dzīvi un apmierina pamata psiholoģiskās vajadzības. "Mēs esam pārliecināti, ka mūsu bērni tā arī mācās – lielāko daļu laika viņi taču pavada skolā. Tomēr, ja viņi mācās pasīvi un bez intereses, tad diezin vai saņem no šī procesa psiholoģisku labumu," secina psiholoģe.

Ko viņiem ir paticis mācīties pēdējā laikā? Varbūt, ka tā ir bijusi kāda mūzikas instrumenta spēle? Vai arī viņi kaut ko jaunu ir uzzinājuši no interesantas grāmatas, televīzijas programmas, saspringtas diskusijas? Bet, vai mēs varam mācīties kopā ar viņiem? Var pamēģināt darīt kaut ko jaunu vai iepazīstināt bērnus ar saviem sen aizmirstiem hobijiem. Izdomā sev uzdevumu, kuru varat pildīt kopā ar bērniem. Uzzinot kaut ko jaunu, tu ne tikai stiprini ģimeniskās saites, bet arī parādi bērniem, ka mācīties var jebkurā vietā, jebkurā laikā un jebkurā vecumā.

Izmantot savas stiprās puses

Tikai tad, kad mēs darām to, kas mums labi padodas, mēs varam pa īstam sajust, ko nozīmē būt pašam. Zinot savas spējas un talantus, mēs atveram īsāko ceļu personīgajai un profesionālajai pašrealizācijai. Ik dienas, iesaistot savas stiprās puses un talantus, mēs tuvojamies laimei un cīnāmies ar depresijas simptomiem.

Lai izzinātu savas stiprās puses, veic speciālu testu. Izveido ģimenes koku, iepazīstot katra ģimenes locekļa stiprās puses. To var izdarīt ar zīmējumu, kolāžu, kartīšu palīdzību. Obligāti centies pamanīt bērna talantu izpausmes ikdienas dzīvē. "Kad es redzu, kā mans dēls izpilda trakus trikus ar savu BMX riteni, tad saku: "Redzu, tu esi atradis labu veidu savas piedzīvojumu kāres apmierināšanai"," pieredzē dalās psiholoģe.

  • Šajā rakstā atradīsi astroloģes skatījumu par to, kādu talantu zvaigznes ielikušas šūpulī, ja raugās pēc horoskopa zīmēm.

Skatīties no dažādiem skatpunktiem

Tu dod priekšroku domāt, ka glāze ir pa pusei tukša vai pa pusei pilna? Meklē itin visā plusus vai visur redzi trūkumus? Reti kad mēdz gadīties, ka viss ir tikai slikts vai labs, bet tā kā daudz labāk ir koncentrēties uz labo, nevis slikto, katru reizi, kad atgadījies kaut kas nepatīkams, ir vērts sev pavaicāt: "Bet, vai šajā visā ir arī kaut kas labs?" un "Ko tas mums māca?". Novērojot šādu konstruktīvu vecāku domāšanu, bērni iemācīsies skatīties uz notiekošo no dažādām pusēm – bet tā, savukārt, ir svarīga prasme depresijas profilaksei nākotnē.

  • Kā bērnu audzināt par optimistu jeb saredzēt glāzi pa pusei pilnu, nevis pa pusei tukšu, lasi šeit.

Dalīties

"Nekad neesmu satikusi vecākus, kuri vēlētos, lai viņu bērni izaugtu par egoistiem. Labestība un dāsnums tiek augstu vērtēts vienmēr un visur. Tomēr frāze šādā stilā: "Esi labs" ir nepietiekama, lai tavs bērns, īpaši pusaudzis, izaugtu tieši tāds. Dāsnumu var mācīt un mācīties, un, kā vienmēr, daudz labāk to ir iemācīt praksē, nekā teorijā," uzsver psiholoģe.

Sarunā ar bērniem un izdari patīkamu pārsteigumu kādam ģimenes draugam vai pat svešiniekam. Kopā nodarbojaties ar labdarību. Pētījumi ir parādījuši, ka altruistiska uzvedība aktivizē tās galvas smadzeņu daļas, kuras atbild par labsajūtas gūšanu – acīmredzot, ka daba tā mūs ir ieprogrammējusi, ka gūstam gandarījumu no tā, ka otram palīdzam. Abpusēja izdevība ir acīmredzama – palīdzot citiem, mēs jūtamies labāk.

Vēl vairākus portāla "Cālis" arhīva rakstus par to, kā bērnus censties audzināt tā, lai viņi būtu laimīgi gan šodien, gan nākotnē – pieaugušo dzīvē, atradīsi zemāk.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!