Foto: Shutterstock

Klāt ilgi gaidītais skolas brīvlaiks – brīdis, kad vairums skolēnu sociālajos tīklos un internetā mēdz pavadīt krietni vairāk laika, nekā ikdienā ierasts. Šoreiz gadu mijā vairākumam vecāku brīvlaikā darbadienu ir visai maz, tāpēc ģimenes aicinātas izmantot brīvdienas pilnvērtīgi un pavadīt maksimāli daudz laika ar bērniem – tā, lai neatliek laika datoram un viedtālrunim.

Taču vēl lieliskāk būtu atvēlēt nedaudz laika, lai pārrunātu ar atvasēm piecus drošas interneta lietošanas pamatlikumus. Tas prasīs apmēram stundu, taču, iespējams, aiztaupīs stresa pilnus brīžus jaunajā gadā, norāda Maija Katkovska, "Drossinternets.lv" vadītāja. Lūk, viņas sagatavotie drošības padomi!

Uzstādīt privātuma iestatījumus bērnu kontiem

"Aicinu ikvienu vecāku parūpēties par atbilstošiem privātuma iestatījumiem bērnu profiliem sociālajos tīklos un foto/video platformās – ieraksti, kas domāti ģimenei un draugiem, nav jāredz svešām personām. Pieaugušo pienākums ir pastāstīt atvasēm par to, kāpēc privātums internetā ir svarīgs, kā arī palīdzēt izvēlēties atbilstošos iestatījumus bērnu kontiem un ierakstiem sociālajos tīklos. Noteikti pēcāk ir vērts pārliecināties, vai tas ir izdarīts, un ikdienā sekot līdzi, ar ko un kā globālajā tīmeklī sazinās bērns.

Ievērot vecuma ierobežojumus sociālo mediju platformās

Vai zināji, ka "Instagram", "Snapchat", "Facebook", "YouTube", "Google", "TikTok" un citās bērnu vidū populārās platformās nedrīkst reģistrēties bērni, kas jaunāki par 13 gadiem? Vecuma ierobežojumi ir arī citiem interneta medijiem. Ja sociālos tīklus izmanto jaunāki bērni, samelojot par savu vecumu, viņiem ir redzamas reklāmas vai tāds saturs, kas nav piemērots vai pat ir kaitīgs bērniem. Vecāku atbildība ir pārrunāt ar bērnu riskus sociālajos tīklos un to lietošanas noteikumus, kā arī izskaidrot, kā būtu jārīkojas problēmu gadījumā.

Izvairīties publicēt fotogrāfijas un video, kas vēlāk var likt kaunēties

Bērnam ir jāpastāsta, ka viss, kas tiek ievietots internetā vai kādam nosūtīts, ļoti iespējams, bez mūsu ziņas klejos tīmeklī un no ierīces uz ierīci un būs pieejams daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā mēs vēlētos. Arī pēc daudziem gadiem, nevietā filmēti video vai uzņemti fotoattēli var sagādāt nepatikšanas. Turklāt kāds šos foto vai video var izmantot ļaunprātīgi. Piemēram, šantažējot vai izspiežot naudu. Tāpēc ir jāiemāca bērniem nelikt internetā un nesūtīt citiem fotogrāfijas un video, kas vēlāk var likt kaunēties, pat ja tajā brīdī tā šķiet laba doma.

Nesazināties ar svešiem cilvēkiem

Bērnam jāpastāsta, ka ne visi profili internetā ir īsti, tāpēc, tiklīdz kāds svešinieks sāk izrādīt pastiprinātu interesi par bērnu, ir nekavējoties jāpārtrauc saziņa. Nav svarīgi – vai tas ir cits bērns vai pieaugušais. Un nekādā gadījumā nevienam nedrīkst izpaust jebkādu privātu informāciju – adresi, skolu, vecāku vārdus. Gadījumos, ja sarakste ar internetā iepazītu "draugu" bērnu mulsina vai ir nepatīkama, tā noteikti jāparāda vecākiem.

Neapjukt problēmsituācijās

Lai kāda arī būtu problēmsituācija, bērniem ir jāpiekodina, ka jāvēršas pie vecākiem vai jebkura cita pieaugušā, kuram viņš uzticas. Tāpat gan bērnus, gan pieaugušos aicinām konsultēties ar "Drossinternets.lv", zvanot pa bezmaksas uzticības tālruni 116111, rakstot uz zinojumi@drossinternets.lv vai lejupielādējot un izmantojot mobilo lietotni "Drošs internets."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!