Piespiest vai mudināt? Kā bērnā raisīt veselīgu motivāciju
Foto: Shutterstock

Mūsdienās bieži var dzirdēt: "Bērnus ir pareizi jāmotivē!" Taču ir nepieciešami papildu stimuli, ja īstas intereses nepastāv. Un šis, savukārt, jau ir iemesls aizdomāties, kā rīkojies tieši tu: bērnu piespied vai tikai virzi vēlamajā virzienā?

Par to, kā bērnā veidot veselīgu motivāciju, portālam "Parents" stāsta bērnu psiholoģe Natālija Šalajeva, uzreiz akcentējot, ka agrāk ģimenēs pastāvēja spēcīga tā dēvētā vertikālā hierarhija. Bērni izpildīja vecāku prasības, un vairumā gadījumu tas notika bez lieku jautājumu uzdošanas. Jo pastāvēja taču formula: "Pieaugušais ir tas, kurš vada. Es esmu tas, kurš pakļaujas".

Mūsdienu bērns pret šādu sistēmu attiecas kritiski. Mammas un tēta domas, vēl jo vairāk – pedagoga viedoklis jau vairs nav pēdējās instances patiesība. Bērni nolasa arī mūsu jaunās noskaņojuma nianses, un ietekmēt viņus kļūst arvien sarežģītāk.

Stiprie un visuvarenie

Kopš tā brīža arī kļūst aktuāls jautājums par motivāciju: kā bērnā pamodināt interesi un pēcāk to noturēt? Uzdevums ir sarežģīts. No vienas puses – tikai nodarbošanās, kas patīk, cilvēku dara laimīgu. No otras puses – mūsu bērniem droši vien vajadzēs gan izvēlēties profesiju, gan nopelnīt naudu. Arī atzīmes skolā būs, bet pēc tam eksāmeni. Beigu beigās, pastāv tāds vārds, kā "vajag". Lūk, un mēs nezinām, kā rīkoties! Ja nepiespiest, ja nu pēkšņi meita nolemj labprātīgi kļūt par apkopēju? Tad, kā – sanāk, ka ir jākontrolē katrs solis? Bet tad taču nāksies spēlēt visuvarenā dieva lomu, jo būs jāuzņemas pilnīga atbildība par otra cilvēka likteni. Protams, daudzus vecākus šāda vienpusīga varas uzņemšanās līdz pat šim brīdim stipri iedvesmo, bet, vai bērni par to teiks paldies, ka viņi savā ziņā ir nodoti verdzībai, tas ir liels jautājums.

Divi vienā

Patiesībā, nepieciešamība radīt motivāciju parādās vien tad, kad pulciņu izvēlās mamma ar tēti, nevis bērns. Grūti noticēt, bet tā ir patiesība. Iebildums – "Mēs taču arī nebūt ne vienmēr darām to, kas mums patīk" – netiek pieņemts. Par šo prasmi jau atbild personīgās atbildības un parāda sajūta. Viņi tiek audzināti pavisam citādākos veidos. Lai saprastu, kādi stimuli rosina mūs rīkoties, psihologi norāda divus motivācijas veidus: iekšējo un ārējo. Pirmajā gadījumā runa ir par mūsu patiesajām vēlmēm. Mēs esam pieraduši tās dēvēt par aizraušanām. Viens bērns ar prieku lasa Šekspīru, cits gatavo spageti, trešais liek kopā robotus. Bez piespiešanas, saskaņā ar personīgo gribu, ar nenogurstošu interesi un prieku. Ārējo motivāciju var raksturot ar vienu frāzi: "Dari, kā tev saka, un dabūsi apsolīto". Sākumā bērns ar entuziasmu iekļaujas šāda veida spēlē, bet jo tālāk, jo mazāk viņš pielieto savu fantāziju un radošo potenciālu.

Piespiest vai mudināt? Kā bērnā raisīt veselīgu motivāciju
Foto: Shutterstock

Kļūst svarīgs nevis pats process, bet rezultāts. Stimula virzīties uz priekšu nav. Vēlāk bērns sāk mācīties tikai un vienīgi apbalvojumu dēļ, nevis tāpēc, lai gūtu jaunas zināšanas. Un notici, viņš piedzīvo dziļu riebumu pret to, ko viņam nākas darīt, lai mamma un tētis būtu gandarīti. Secinājums ir acīmredzams: ārējā motivācija lieliski strādās tikai pārī ar iekšējo.

Ieteikums: materiālās balvas vietā labāk bērnu aizved piknikā, uz teātri vai zoodārzu. Arī ar saldumiem nevajadzētu atzīmēt bērna sasniegumus.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!