Ja bērns tiešām ar īkšķi un rādītājpirkstu spēj pareizi kaut ko noturēt, tas ir būtisks lēciens mazuļa attīstībā. Eksperti to sauc par "pincetes satvērienu." Lietas, kas pieaugušajiem šķiet tik vienkāršas, bērnam ir liels sasniegums. Neaizmirsti, ka piedzimstot tavs bērns nespēja noturēt pat savu galviņu.
Pēc tam viņš mācās pagriezties, stāvēt, iet un sēdēt jau guļus. Šos it kā "neīstos" vingrinājumus viņš veic, lai nostiprinātu muskuļus un lēnām, bet droši, vienmēr būtu gatavs aizvien lielākiem piedzīvojumiem. Par to, kāpēc ir svarīgi ļaut bērnam vingrināties un ko nevajadzētu darīt vecākiem, "Vēstulēs vecākiem" stāsta Labklājības ministrijas speciālisti.
Bērna kustību attīstība ir process, kas notiek pats no sevis. Visi bērni iemācās pazīt un kustināt savu ķermeni vienā un tajā pašā secībā – viņiem tikai ir nepieciešams atšķirīgs laika daudzums. Sniedz bērnam atbilstošu telpu, lai netraucētu viņa tieksmei kustēties. Un katru dienu aizvien no jauna brīnies, cik kārtīgi bērns kaut ko papildu iemācās.
Mazulim ir ļoti būtiska kustībām draudzīga vide. Pamēģini pats izrāpot dzīvokli un novāc visas detaļas, kas varētu būt bīstamas bērnam.
Dzīvoklis būtu jāiekārto tā, lai mazulis – kad viņš spēlējas – būtu pēc iespējas mazāk ierobežots savā izziņas procesā un nejustos pamests. Visdrošāk bērns jūtas tavā tuvumā. Un bieži vien tik vienkāršas lietas, kā pūkains paklājs un līdzenas grīdas bērnam ir labākais trenažieris.
Ieteikumi vecākiem
- Ļauj mazulim pietiekami bieži, kad viņš vēlas, kustēties uz grīdas vai citas līdzenas virsmas.
- Nespied mazuli veikt kustības, kuras viņš vēl neprot. Tu kaitē bērnam, ja, piemēram, sēdini viņu, atstutējot ar spilveniem, lai gan viņš pats vēl nemāk sēdēt.
- Pavēro, kādās kustību spēlēs un kad mazulim ir visvairāk prieka, un spēlējies kopā ar viņu. Mazuļiem patīk dažādas kustību spēles, piemēram, rāpo ar viņu kopā, it kā sacenšoties, kurš pirmais.
- Nekādā gadījumā neļaujies ietekmēties, salīdzinot viņu ar citiem bērniem. Tavs bērns nekļūs par izcilu sportistu tikai tāpēc, ka viņš ir sācis mācīties staigāt trīs nedēļas ātrāk par citiem bērniem. Izšķiroša nozīme ir tam, cik labi viņš mācās visas kustības.
- Tiklīdz mazulis grib izzināt dzīvokli, nodrošini pietiekamu drošību!
- Atsakies no staigulīšiem un citām palīgierīcēm, jo ar tām bērns nevar tik labi attīstīt savu līdzsvara sajūtu, pastāv lielāks negadījumu risks, kā arī tiek ierobežota viņa kustību brīvība.
- Autosēdeklīši ir paredzēti, lai bērns būtu drošībā, braucot automobilī, taču tie nav piemēroti kā bērna krēsls. Pārāk bieži nevajadzētu arī šūpot viņu autosēdeklītī.
- Ja bērna kustību attīstībā kaut kas šķiet aizdomīgs, pārrunā to ar bērnu ārstu.
Vai bērnam ir nepieciešama sētiņa
Kad bērns sāk velties un gultiņa pa dienu kļūst pārāk maza, sētiņa mazulim var kļūt par drošu vietu, ja, piemēram, tev kādreiz jāiziet no istabas. Sētiņa var pasargāt arī no vecākiem brāļiem vai māsām. Taču pēc tam, kad bērns sāk līst uz vēdera vai rāpot, lai kustētos, viņam ir nepieciešama lielāka telpa. Tātad laikposms, kurā var izmantot sētiņu, nav ļoti garš. Ja tomēr tādu lietosi, ņem vērā, ka tai jābūt vismaz 1,20x1,20 m lielai. Un mietiņiem vienam no otra jāatrodas maksimāli septiņu centimetru attālumā. Vienmēr novieto sētiņu telpā, kurā ir kāds pieaugušais.
Vai zināji, ka…
- Jaundzimušais ar vecāku palīdzību īslaicīgi spēj nostāvēt? Tās ir "paliekas" no kustībām grūtniecības laikā.
- Bērns spēj iet apzināti tikai tad, kad šis reflekss ir atjaunojies.
- Vecumā no trim līdz septiņiem mēnešiem mazuļi sāk velties, laikā no septītā līdz desmitajam mēnesim viņi sāk līst uz priekšu uz vēdera un vecumā no devītā līdz 15 mēnešiem – slieties augšā, lai pēc tam sāktu staigāt un skriet.
- Tikai otrajā dzīves gadā bērns sāk pareizi staigāt.
- Sākot staigāt, uz kādu laiku bērnam var aizkavēties attīstība citās jomās, piemēram, valodas apguve. Ar pieredzi – "Urā, es protu staigāt!" – palielinās bērna pašapziņa, un mācīties runāt kļūst daudz vieglāk.
- 13 procentu mazuļu nemaz nelien uz vēdera vai nerāpo, un daudzi slienas augšā vai pat uzreiz stāv no pozas, guļot uz vēdera. Daži bērni rāpo mēnešiem ilgi un sāk brīvi staigāt tikai 18 līdz 20 mēnešu vecumā.
Par mazā čāpotāja pēdiņām
Gandrīz visi cilvēki piedzimst ar veselām pēdām, taču tikai 40 procentiem ir veselas pēdas, kad viņi ir pieauguši. Kas tev jāņem vērā, lai tava mazuļa pēdas būtu veselas visu mūžu?
- Pirmkārt: ļauj bērnam pēc iespējas staigāt basām kājām! Mājās, kad kļūst aukstāk, uzvelc neslīdošas zeķītes – tas būs pietiekami.
- Otrkārt: kad bērnam jau nepieciešami apavi, tiem jābūt par 12 mm garākiem par pēdiņu. Tā kā pēdiņas ātri aug, mazuļi bieži vien nejūt, kad apavi jau ir kļuvuši par mazu, tāpēc vismaz ik pēc trim mēnešiem būtu jāpārbauda, vai apavi vēl der.
- Treškārt: bērna pēdām apavos jāspēj labi kustēties un nav vajadzīgi ne ieliktņi, ne atbalsta polsteri.
