Pirkstiņzīmēšana: pedagoģe dalās radošās idejās un skaidro ieguvumus bērnam
Foto: Shutterstock

Anita Sokolova – četru bērnu māmiņa un mākslas pedagoģe. Viņa mazajiem bērniem pasniedz nodarbības, kurās viņi aktīvi darbojas ar pirkstiņiem – zīmē, veido, krāso un pat plēš. Pedagoģe stāsta, ka šāda veida radošajām darbībām ir svarīga nozīme bērna attīstībā. Tas palīdz attīstīt sīko motoriku, uzmanības noturību un nodarbināt abas smadzeņu puslodes. Mākslas pedagoģe dalās idejās, kā mājas apstākļos radoši kopā ar mazo darboties ar pirktiem, un skaidro, kādi vēl ieguvumi no šādas darbošanās ir bērnam.

Sensoro spēju attīstīšana iet roku rokā ar bērna intelektuālo spēju izaugsmi un valodas prasmju veicināšanu. Zīmēšana, figūru veidošana no dažādiem materiāliem, piemēram, māla, plastilīna vai pat mīklas pikuča, palīdz attīstīt mazuļa sīko motoriku jeb roku pirkstiņus.

Vingrinot tā saukto sīko motoriku, pēc logopēdes Evijas Pugas teiktā, sekmīgi veidosies fonemātisko (skaņu atpazīšana, saklausīšana, noteikšana vārdos) iemaņu ceļi galvas smadzenēs. Tāpat sīkās motorikas attīstīšana ir ļoti būtiska bērna rakstīšanas iemaņu pirmsākumos. Ja mazā rociņa tiks vingrināta, daudz vieglāk būs arī apgūt rakstītprasmi.

Nedrīkst aizmirst arī, ka šāda veida radošā darbošanās ar pirktiem palīdz attīstīt runu un spēj uzlabot bērna smadzeņu darbību. Ja bērns darbojas ar abām rokām, tas palīdz attīstīt abas smadzeņu puslodes. "Vienmēr, neskatoties ne uz ko, tomēr viena no pusēm būs vadošā, tomēr tāpat vajadzētu censties panāk, lai abas puslodes darbotos. Tas ļaus bērnam attīstīties gan kā analītiski, gan radoši domājošam."

Tāpat zīmēšana, lapu plēšana, dažādu formu veidošana no plastilīna vai cita materiāla palīdz bērnam izlikt sakrājušās emocijas. "Bērns ļoti precīzi māk attēlot to, kā viņš jūtas. Pēc bērnu zīmējumiem var arī pateikt, vai mamma ar tēti ir sastrīdējušies, vai ģimenē ir cita veida nesaskaņas," atklāj mākslas pedagoģe. "Iespējams, bērns kaut kādu iemeslu dēļ tobrīd emocijas ir paturējis pie sevis, piemēram, mamma viņu ir kušinājusi, lai neraud. Bet, kad viņam tiek iedota lapa, viņš var visu un neviens viņu neierobežo." Sokolova piebilst, ka mazie vēl nespēj savaldīt savas emocijas un tikt ar tām galā, tāpēc ir ļoti svarīgi ļaut viņiem tās izpaust uz āru. Dažkārt tas nāk ar bļaušanu, kliegšanu, speršanu un asarām, bet to vajadzētu ļaut.

Šīs nodarbes attīsta arī bērna radošumu. Pedagoģe stāsta, ka vecāki vai skolotāji, audzinātāji ir tie, kuri nereti ierobežo bērna radošumu. Piemēram, ja bērna darbiņš izskatās pabeigts, bet viņš pēkšņi izdomā uz tā uzlīmēt uzlīmes vai ar to sist pa galdu, vecāki vai skolotāji šādu rīcību aizliedz, taču, pēc Sokolovas teiktā, šādi rīkoties nevajadzētu. "Arī tad, kad bērns ir pabeidzis savu nodarbi, viņam jāļauj darboties – arī tad, ja šī darbošanās neatbilst tam, ko mēs gribētu redzēt. Mūsu izpratnē tā ir ķēpāšanās un muļķošanās, taču bērnam ļoti svarīgs ir process arī vēl pēc tam," viņa pamāca. "Tā vietā, lai pārtrauktu bērnu, vajadzētu viņam ļaut darboties un vajadzības gadījumā palīdzēt."

Tāpat kopīga darbošanās ar bērnu, kuras laikā viņam ilgstoši jākoncentrējas uz vienu lietu, māca uzmanības noturību, kam tālākās viņa dzīves gaitās būs liela loma, līdz ar to arī šī iemaņa nav mazsvarīga.

Dažāda veida radošas nodarbes, kas attīsta sīko motoriku, var uzsākt jau tad, kad mazulis ir iemācījies rokās noturēt karoti, kas, kā Sokolova piebilst, notiek aptuveni gada vecumā. Un pēcāk radošo darbošanos var turpināt līdz pat četru piecu gadu vecumam vai tik ilgi, kamēr bērns izrāda par to interesi.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form