Foto: Shutterstock
Grūtniecība – tas ir laiks, kad topošā mamma paliek viens pret vienu ar saviem kompleksiem, pārdzīvojumiem un trauksmi. Galvā nemitīgi maisās domas par nākotni – par to, kāds būs mazulis, vai ar viņu viss būs kārtībā.

Jā, protams, tuvākie cilvēki ir gatavi atbalstīt, bet reāli var palīdzēt tikai galvas savešana kārtībā. Lai tas notiktu, ir jātiek skaidrībā, kas tad patiesībā ar tevi notiek. Portāls "Mama-likes" piedāvā aplūkot piecas stadijas, ko piedzīvo teju ikviena topošā mamma, kura ir sava pirmdzimtā gaidībās.

Nevēlēšanās pieņemt grūtniecību kā kaut ko reālu

Pat ja mājās jau ir veikts grūtniecības tests, tad, izdzirdot no ārsta apstiprinājumu – "jūs esat stāvoklī", nav viegli pilnībā apzināties, kas ir noticis. Daudzām sievietēm šķiet, ka viņu dzīvē ir palikusi tāda pat un ne par pilīti nekas nav mainījies. Bet mazulis tam nepiekrīt un sāk augt. Kopā ar viņu aug vēders un apģērba izmēri. Topošā mamma sāk uztraukties, brīnoties, kā gan tā sanācis, ka iemīļotajā blūzītē vairs nevar ielīst.

Patiesībā – tā ir pilnīgi normāla reakcija. Nav vērts šādu uzvedību izskatīt kā nevēlēšanos kļūt par mammu. Vienkārši smadzenes vēl nav paguvušas pārstrādāt šo jauno informāciju – ka sievietes ķermenī aug vēl viena dzīvība.

Šīs iespējamās šaubas parasti pāriet līdz ar mazuļa pirmajām kustībām vēderā. Viņš it kā paziņo "tevī aug jauna dzīvība, kura tevi mīl – dāvā arī tu savu mīlestību". Šajā brīdī arī sākas mīlestības pret bērnu apliecināšana. Šis brīdis vienkārši piesedz tavu sarūgtinājumu par mazu palikušās blūzītes dēļ un citām lietām.

Paaugstināts riebīguma līmenis

Visiem zināms, ka grūtnieces var kļūt diezgan riebīgas un kaprīzas. Saistībā ar šo ginekologi skaidro – riebīgums grūtniecēm parādās pirmā trimestra beigās, un tas notiek saistībā vērienīgām hormonālajām izmaiņām organismā.

Psihologi piebilst, ka šādas uzvedības iemesls ir arī tā sauktais "dusmu etaps". Lieta tādā, ka šajā laikā sieviete sāk pamanīt ne visai patīkamas izmaiņas sava ķermeņa aprisēs, un viņai pazūd bezrūpības stāvoklis. Tieši tas arī ir milzu solis iepretim tam, lai reāli apzinātos faktu – es būšu māte.

  • Kā grūtniecei iemācīties kontrolēt savas emocijas, lasi te.

Tirgošanās ar laiku

Cik gan daudziem ir pazīstamas sajūtas, kad grūtniece skraida kā apburta un cenšas atklāt sevī visus pasaules talantus. Te viņai sagribējās mācīties par pavāri, tad viņai autovadītāja tiesības nepieciešamas. Un, vēlams, tieši visas kategorijas reizē! Dažas vēl cenšas aizlidot uz Indiju, kur atrodas Zemes enerģētiskais centrs. Bet vēl kādas topošās mammas cenšas arī apgūt slidot prasmi.
Foto: Shutterstock

Patiesībā, viss ir vienkārši. Topošā mamma cenšas tirgoties ar laika iespēju atgriezties normālā ritmā. Cenšas izdarīt pēdējos mēģinājumus, lai viss atgrieztos savās vietās. Un viņai šķiet, ka ar šādu rīcību spēs aizgaiņāt trauksmi par nezināmo nākotni.

  • Te atradīsi interesantus faktus par māņticību grūtniecības laikā, un skaidrojumi, vai dažādi dīvaini stereotipi atbilst patiesībai. Piemēram, ja grūtniece turpina valkāt ciešus džinsus par spīti tam, ka ir parādījies puncītis, viņa samazina bērnam skābekļa padevi?

Te jautri, te skumji

Šāds neparasts stāvoklis grūtniecēm rada neizbēgamības sajūtas. Šeit pievienojas arī periodiska trauksme par to, vai "vīrs mani mīlēs arī pēc dzemdībām", vai sieviete dzīvē varēs kaut ko sasniegt, vai viņai radīsies kaut nedaudz brīva laika tikai sev.

Ja topošā mamma iedomājusies, kā pastaigāsies ar mazuli un ģērbs viņu skaistās drēbītēs, tad viņa jūtas jautri, noslēpumaini un draudzīgi. Tiklīdz viņa iedomājas negulētas naktis, neizprotamas slimības un pirmos zobiņus, tā pacilātība ir zudusi: asaras, panika, spēku izsīkums.

  • Kā tikt pāri raudulīgumam un nervzozitātei grūtniecības laikā, lasi šeit, kur ieteikumus sniedz psiholoģe Benita Grikškeviča.

Konkrēta izpratne par notiekošo

Kad mēs redzam grūtnieci, kurai ir depresija un nospiestība, šķiet, ka tā tam nevajadzētu būt. Tomēr patiesība slēpjas tajā, ka izjust visas šīs negatīvās emocijas sievietei ir pat nepieciešams. Viņa tās sajutīs jebkurā gadījumā. Šis ir laika jautājums un to nav vērts kaut kā aizkavēt. Nevajag to sevī uzkrāt, lai izlaistu brīvē līdz ar bērna piedzimšanu.

Katrai grūtniecei ir jāiziet caur visiem šiem etapiem un tos jāpieņem bez sarūgtinājuma sirdsapziņas pārmetumiem, lai bērna piedzimšanas dienā izelpotu un sacītu "cik esmu laimīga, ka esmu mamma".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!