Tas, ka bērns nevēlas kļūt pieaudzis, psiholoģijā tiek saukts par Pītera Pena sindromu. Pusaudži no visa spēka mēģina turēties pie aizejošās bērnības, cenšoties izvairīties no atbildības. Šāda uzvedība biežāk sastopama tieši zēniem. Plašāk par šī sindroma īpatnībām, vēsta portāls letidor.ru.

Mūžīgais bērns

Par Pītera Pena sindromu sāka runāt 1983.gadā, kad ķāds amerikāņu psihologs pievērsās tēmai par vīriešiem, kas tā arī nav kļuvuši par pieaugušiem cilvēkiem. Pīters Pens ir Džeimsa Berija pasakas galvenais varonis. Kurš no mums atminas mūžīgo bērnu Pīteru, kura dzīve bija pilna piedzīvojumu un burvestību? Viņa vēlme palikt bezrūpīgajā bērnībā ir cieši saistīta ar daudziem mūsdienu pusaudžiem. Vieni bērni neprot pieaugt, bet citi – to nevēlas.

Pirmajā gadījumā var runāt par tipisku asocialitāti, kad bērns neatrod veidus, kā kļūt par daļu no sabiedrības. Tādiem zēniem (vēlāk pusaudžiem un pieaugušiem vīriešiem) ļoti grūti iziet no savas komforta zonas, ar ko viņi asociē laimīgo bērnību. Kad bērns ir mazs, par viņu rūpējas, viņu sargā, viņa vietā pieņem lēmumus. Pieaugot, zēns sastopas ar nepieciešamību parādīt patstāvību, neatkarību. Un tas biedē.

Ja pusaudzis nezina, kā pielāgoties pieaugušo dzīvei, daļēji tā ir vecāku vaina, kas laikus nav snieguši atbildes uz svarīgiem jautājumiem vai arī pārspīlējuši ar savas uzmanības izrādīšanu. Ja zēns nevēlas kļūt vīrišķīgāks un uzņemties atbildību par savām izdarībām, tas ir pierādījums viņa nepiemērotībai apkārtējai pasaulei, tāpat tas liecina par egoismu, bezatbildību, infantilismu.

Pēc ārvalstu psihologu domām, neatkarīgi no rakstura, Pītera Pena sindroma parādīšanos jāskata kā psiholoģiskas dabas novirzi, ko vecāki var koriģēt ar speciālistu palīdzību.

Tags

Sarakstu karuselis Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības

Comment Form