Priekšmetus mutē bāzt nevajag! Kā lēkmes laikā palīdzēt epilepsijas slimniekam
Foto: Shutterstock

Ar epilepsiju slimo aptuveni tikai viens procents cilvēku visā pasaulē, taču ikvienam no mums būtu jāzina, kā lēkmju gadījumā sniegt cilvēkam pirmo palīdzību, jo epilepsijas slimnieku varam nejauši satikt uz ielas, darbā vai izglītības iestādē. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) neirologs Jurģis Strautmanis skaidro, kā rīkoties apkārtējiem, ja redz, ka cilvēkam sākusies krampju lēkme.

Epilepsija ir galvas smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa epileptiskas lēkmes (galvas smadzeņu šūnu īslaicīgi darbības traucējumi). Lēkmes var izpausties dažādi: cilvēks var noģībt, raustīties, zaudēt apziņu vai piedzīvot krampjus.

  • Plašāk par epilepsiju un to, kā rīkoties, ja šī diagnoze uzstādīta bērnam, lasi šajā rakstā.

Tu nekad nezini, kad kādam būs vajadzīga tava palīdzība. Tāpēc to, kā lēkmes gadījumā palīdzēt epilepsijas slimniekam jāzina ne tikai viņa ģimenes locekļiem, paziņām un draugiem, bet arī tev.

Ja pamani, ka kādam ir sākusies epilepsijas lēkme, svarīgākais ir nepadoties panikai un censties palikt mierīgam. Pirmā lietas, kas būtu jādara – jāpārliecinās, vai lēkmes laikā cilvēks atrodas drošā vidē. Ja tuvumā ir kādi bīstami priekšmeti, tos vēlams novākt.

Pastāv iespēja, ka lēkme notiks publiskā vietā. Šādā gadījumā būs grūti izvairīties no ziņkārīgajiem, kas nevēlēsies palīdzēt, bet gribēs tikai apmierināt savu zinātkāri. Šādiem cilvēkiem jālūdz nepievērst uzmanību notiekošajam un turpināt savas ikdienas gaitas. Papildus uzmanība nav nepieciešama.

Ir gadījumi, kad lēkmes laikā cilvēks spārdās ar kājām vai neapzināti vicinās ar rokām. Šādos gadījumos nevajadzētu censties cilvēku turēt. "Tie muskuļi, kuri ir iesaistīti lēkmes laikā, ir ļoti stipri," skaidro neirologs. "Cilvēks var neapzināti Jūs satraumēt, tāpēc labāk pagaidiet, kad lēkme beidzas." Arī gadījumos, kad lēkme izpaužas ar emocijām, piemēram, agresiju, Strautmanis iesaka cilvēkam netuvoties.

Daudzi uzskata, ka epilepsijas lēkmju laikā slimniekam mutē jāliek kaut kas, lai viņš neaizrītos pats ar savu mēli. Taču neirologs apstiprina – tas ir tikai mīts: "Ar mēli var aizrīties tikai pēc lēkmes, kad cilvēks ir atslābis un guļ uz muguras." Šī iemesla dēļ, kad lēkme ir beigusies, viņš jānovieto uz sāniem. Tas pasargās ne tikai no aizrīšanās ar mēli, bet arī ļaus visam šķidrumam, kas sakrājies mutē, iztecēt ārā.

Kamēr cilvēks nav pilnībā atjēdzies, aptuveni piecas līdz 20 minūtes pēc lēkmes beigām, nevajadzētu viņam dot dzert, ēst vai medikamentus, jo pastāv aizrīšanās risks. Šajā laikā labāk ir ar cilvēku runāt, tādā veidā viņu nomierinot.

Ir gadījumi, kad pēc palīdzības jāvēršas arī pie mediķiem. Ātrā palīdzība jāsauc tad, ja:

  • Lēkme ir ilgāka par piecām minūtēm. Ja lēkme nav beigusies šajā laikā pastāv iespēja, ka viņa turpināsies 30 minūtes un ilgāk, līdz ar to var ciest smadzenes. Pamatā tas attiecas uz lēkmēm ar krampjiem;
  • Tā cilvēkam ir pirmo reizi dzīvē;
  • Pēc lēkmes neatjaunojas elpošana;
  • Cilvēkam ir trauma, grūtniecība vai diabēts;
  • Lēkme notikusi ūdenī.


"Šie ir vispārējie principi, kā epilepsijas slimniekam palīdzēt lēkmes gadījumā," piebilst Strautmanis. "Katrs vecāks pazīst savu bērnu labāk un zina, kas vislabāk iedarbojas tieši uz viņu."

Source

Cālis.lv

Tags

Ātrā palīdzība Bērna veselība Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Cilvēks Epilepsija Epilepsija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form