bērni
Foto: PantherMedia/Scanpix

Grāmata cilvēkbērnam ir kamols peles vietā kaķēnam. Bērnu ārsts Artis Žeigurs piedāvā metodi, kas ļoti atvieglo bērna lasītapmācību.

Bērni no divu gadu vecuma spēj lasīt un saprast savam vārdu krājumam atbilstošus teikumus kā saistītas domas, nevis kā izolētus vārdus. Daļa šo bērnu iemācījās lasīt paši, vērojot, kā māca lasīt vecākos bērnus, tieši tāpat, kā viņi iemācījās runāt un saprast runu, vērojot, ko runā un kā rīkojas pieaugušie.

Kāpēc mācīt bērnu lasīt agri?

Divgadīga un trīsgadīga bērna hiperaktivitāte mazinās, ja vecāki viņu māca. Bērna spējas viegli uztvert informāciju vairs nekad nebūs tik lielas kā 2-3 gadu vecumā. Bērniem, kuri agri iemācās lasīt, ir iespējas iemācīties patstāvīgi uzņemt vairāk derīgas informācijas. Šie bērni skolā nebaidās no lasīšanas, jo uzskata to par izklaidi un jautru veidu, kā gūt zināšanas. Un galvenokārt - maziem bērniem ļoti patīk, ka vecāki ar viņiem nodarbojas.

Vispateicīgākais un jaukākais mātes un bērna kontaktēšanās veids ir kopīga lasīšana. Nav lielāka prieka bērnam, kā kopīgi ar vecākiem sākt apjaust vārdu, teikumu, runātu un rakstītu domu nozīmi. To var droši saukt par bērnības piepildījumu.

Kādā vecumā sākt?

Ja gribat panākt maksimālu rezultātu ar minimāliem pūliņiem, sāciet jau 2-3 gadu vecumā. Ja gribat sev nodarbošanos, varat sākt jau pirms gada vecuma. Tad pirmos vārdus, ko bērns mācēs izrunāt, viņš mācēs arī izlasīt. Un abas šīs spējas nāks vienlīdz viegli.

Lai bērns spētu labi uztvert vārdus, tiem ir jābūt pietiekami lieliem, un, vēlams, sarkanā krāsā. Ja lietojat datoru, tad fontu izmēru ņemiet vislielāko. Ja jums ir iespēja vārdus izdrukāt, tad sāciet ar 10 cm lieliem sarkaniem burtiem, rakstītiem uz vienāda izmēra garenām baltām kartītēm. Bērna redzei pierodot un attīstoties, burtu izmērs pakāpeniski samazināsies.

Pirmais solis ir iemācīt viņam lasīt 15 vārdus. Kad tie ir apgūti, varat iet tālāk. Vienkārši paceliet kartīti ar vārdu “mamma” un sakiet: te rakstīts "mamma". Neko citu nesakiet. Rādiet kartīti apmēram vienu sekundi. Tālāk rādiet kartīti “tētis” un sakiet: te rakstīts "tētis". Parādiet vēl 3 citus vārdus. Ietveriet bērna vārdu un vēl citus svarīgus. Neprasiet, lai bērns atkārto šos vārdus.

Pēc piektā vārda cieši apskaujiet bērnu, samīļojiet un ļoti izrādiet savu prieku un mīlestību.

Pirmajā dienā rādīšanu atkārtojiet vēl reizi vai divas. Starplaikiem jābūt vismaz pusstundu gariem. Tas kopumā jums paņems 2 - 3 minūtes un bērnam tikpat. Nav runas par pārpūli, vai zaudētu bērnību.

Otrajā dienā parādiet iepriekšējās dienas kartītes un pēc pauzes pievienojiet vēl 5 jaunus vārdus. Neprasiet, lai bērns kaut ko atkārto. Arī šos vārdus būtu labi viņam parādīt vairākas reizes dienas laikā. Kopā jūs rādīsiet 10 vārdus, sadalītus pa 5 kartiņām vairākas reizes dienā. Katra seansa beigās apgalvojiet, ka bērns ir ļoti gudrs un jūs ļoti iepriecina. Mīļojiet bērnu, izrādiet ka jūs viņu mīlat un ar viņu lepojaties.

Bērns jābaro ar jaunām zināšanām tādā tempā, kādu nosaka viņa paša izsalkums. Tas izsaka visu. Bērni mācās zibenīgi un, ja jūs viņam vārdus rādīsiet biežāk nekā 3 reizes dienā, bērnam ātri apniks. Ja kartīti rādīsiet ilgāk nekā 1 sekundi, bērnam zudīs interese.

Arī pārāk ātrs temps var bērnam radīt sajūtu, ka viņš nespēj sekot līdzi. Materiāls kļūst pārāk svešs, un līdzi ar to interese un uzmanība zūd.

Paļaujieties uz savu intuīciju. Parasti vecāki spēj noteikt sava bērna zināšanas, tās bieži nepārbaudot. Ja jūs bērnam pārāk bieži jautāsiet vienu un to pašu, viņš sāks jums atbildēt nepareizi, jo tas var izrādīties jautrāk un interesantāk. Vislabāk ignorējiet nepareizās atbildes, bet priecājieties par pareizajām.

Trešajā dienā pievienojiet trešo 5 vārdu komplektu. Nu jūs savam bērnam rādiet 3 komplektus pa 5 vārdiem katrā, katru 1 - 3 reizes dienā. Tagad jūs ar bērnu dienā lasāt 3 - 9 reizes, kas kopumā jums paņem mazāk par 10 minūtēm. Ja esat noturējušies, nepārbaudījuši bērnu, iespējams, viņš pats jums savu prasmi parādīs, pirms jums nosaucot kādu kartīti. Bet tas nav jūsu mērķis. Atkārtojiet šo programmu 4, 5, 6 dienas. Septītajā dienā varat dot viņam iespēju parādīt savas zināšanas.

Pārbaudiet zināšanas ne biežāk kā reizi nedēļā un tikai tad, ja bērns pats to vēlas. Pirmajiem 15 vārdiem ir jāapzīmē bērnam mīļas un pazīstamas lietas. Tuvākie ģimenes locekļi, mīļi ēdieni, mīļas lietas. Grūti dot sarakstu, katram bērnam tas būs kas personisks un atšķirīgs.

Kāpēc šī metode neiesaka sākt ar alfabētu?

Tādēļ, ka apmācība vislabāk veicas, ja sāk ar zināmo. Grūti iedomāties ko abstraktāku un neizprotamāku 2 - 3 gadīgam bērnam kā burtu A. Tāpēc tas ir neinteresants un grūti atšķirams no citiem. Brīnums, ka bērni to vispār iemācās. Lasīt burtus ir ļoti grūti, jo neviens vēl burtu B nav ēdis, ne arī to noķēris vai valkājis. Bērns saprot, ka var apēst burkānu, noķert bumbu, valkāt bikses. Burti, kas veido vārdu “bumba” ir abstrakti, bet pati bumba ir bērnam pazīstams konkrēts priekšmets, tādēļ vārdu “bumba” viņam iemācīties ir vieglāk un sagādā vairāk prieka, kā burtu B.

Vārds “bumba” atšķiras no vārda “acis” vairāk nekā burts B atšķiras no burta A. Tas padara vārdus vieglāk lasāmus kā atsevišķus burtus. Turklāt valodas pamatvienība ir nevis burts vai zilbe, bet vārds. Pat lielam bērnam pāreja no bez izpratnes nolasītām zilbēm līdz teksta uztverei reizēm prasa vairākus mēnešus. Tikpat laika prasīs bērnam iemācīt lasīt vārdus, bet priekšrocība ir tā, ka bērns uzreiz saprot izlasīto, viņš uzreiz lasa izteiksmīgi un ātri, jo teksts uzreiz ar bērnu runā. Alfabētu un zilbes varēsiet mācīt tad, kad bērns būs izlasījis savu pirmo grāmatiņu, un tad tas viņam liksies daudz saprotamāks un vieglāk apgūstams. Bērns ir apguvis pašu grūtāko posmu lasītapmācībā. Viņš ir ievingrinājis savus redzes ceļus un smadzenes atšķirt vienu rakstītu simbolu no cita. Viņš ir apguvis vienu no vissarežģītākajām abstrakcijām, ar kuru dzīvē nāksies sastapties - viņš spēj lasīt vārdus.

Otrajā posmā seko vārdi, kas attiecas uz bērnu pašu. Tie ir bērnam labi zināmi vārdi. Tie ir jāraksta mazāki par iepriekšējiem, ja drukājat - 8 cm augsti, vēlams sarkanā krāsā. Tāpat kā iepriekš, vārdus rādiet pa vienam. Tie varētu būt sekojoši 20 vārdi: roka, kāja, galva, vēders, mugura, plauksta, pēda, acs, deguns, mute, auss, vaigs, piere, īkšķis, mati, zobi, mēle, plecs, elkonis, dibens.

Jau esošajiem 3 komplektiem pa 5 vārdiem no 1. posma, pievienojiet vēl 2 komplektus pa 5 vārdiem no 2. posma. Tagad bērns skatās 25 vārdus, 8 cm augstus, sadalītus komplektos pa 5. Vienu vai vairākas reizes dienā.

Turpmāk vārdi tiek mainīti, ievērojot sekojošo sistēmu: katrā komplektā vārds, kas ir rādīts jau 5 dienas, ir jāaizvieto ar jaunu. Bērns katru dienu mācīsies 25 vārdus, un 5 no tiem būs jaunie.

Izvairieties vienu pēc otra rādīt vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu burtu, bērnam tie var sākt likties līdzīgi, un viņš var tos jaukt.

Bērni, kas jau prot alfabētu, kļūdās biežāk, jo ieraugot pazīstamu burtu, bērns pārstāj uztvert vārdu, bet priecīgi iesaucas, ka viņš šo burtu zina.

Bērns uztver vārda attēlu, kā jūs uztverat neparastu piktogrammu - dažās sekundēs. Ja vārds būs izvēlēts interesants, viņš to ar prieku lasīs un bez piepūles iegaumēs, iemācīsies izlasīt 5 jaunus vārdus dienā.

Kad bērns būs iemācījies pazīt vārdus, kas attiecas uz viņu pašu, pārejiet uz nākamo posmu.

Pirms tam piebilde par bērniem, jaunākiem par 2 gadiem. Šie bērni, iespējams, nepratīs izrunāt visus vārdus, ko jūs viņiem mācīsiet. Viņi daudzus vārdus vispirms iemācīsies lasīt. Būtībā bērns mācās jaunu valodu un gluži kā pieaugušais, kurš apgūst svešvalodu, spēj lasīt vārdu, pirms prot to izrunāt. Bērns var nespēt izrunāt savu vārdu, bet viņš spēj pazīt kartiņu ar savu vārdu, ja rādīsiet viņam to bieži. Tas, ka bērns ir par jaunu vārdu izrunāšanai, vai arī nevēlas to darīt, nenozīmē, ka viņa vārdu krājums un spēja tos izlasīt nepalielinās. Valoda ir un paliek valoda, neatkarīgi no tā, vai tā tiek lasīta vai dzirdēta. Grūtības te sagādā vienīgi zināšanu pārbaude. Jūs varat izmantot netiešas metodes, kā piemēram: atnes man, kopīgi paspēlēsim - un rādiet kartiņu – “bumba”, vai, lūdzu atrodi un iedod man kartiņu, uz kuras rakstīts – “bumba”.

Trešais posms - sadzīves priekšmeti un apkārtējā vide. Burti 5 cm, sarkani. Mājas vārdi ietver apkārt esošo priekšmetu nosaukumus, piemēram, gulta, krēsls, galds, siena, grīda, logs, durvis utt. Mājas vārdi dalās grupās: priekšmeti, bērna lietas un darbības vārdi. Īpašvārdus rakstiet, sākot ar lielo burtu, bet bērna uzmanību tam īpaši nepievērsiet. Viņš arī parasti neko nejautā.

Ap šo laiku bērns jau lasīs 25-30 vārdus, un nebūtu prātīgi tos katru dienu atkārtot. Saraksts var ietvert 10 līdz 50 bērnam tuvus un saprotamus vārdus pēc jūsu izvēles. Darbības vārdus varat ilustrēt, izpildot kustību. Parādiet kartīti un sakiet: te rakstīts “lec”. Un parādiet, kā jūs lecat, guļat, sēžat utt. Tas bērnam patiks un labi paliks atmiņā.

Ceturtajā posmā burtu izmērs būs 5 cm, melni. Izvēlieties kādu bilžu grāmatu, kur katrā lappusē būtu attēls, ko varētu aprakstīt ar vienkāršu teikumu. Šī teikuma vārdus rakstiet uz ceturtā posma kartītēm.

Kad bērns pratīs izlasīt atsevišķus vārdus, jūs tos saliksiet kopā teikumā. Bērns apgūs, kā atsevišķi vārdi, savirknēti teikumā, izsaka sarežģītāku domu. Lasītprasme virzās no vienkāršā uz sarežģīto, no pazīstamā uz nepazīstamo. Tagad bērns prot lasīt ap 50 atsevišķu vārdu, un ir laiks viņu gatavot teikumu lasīšanai.

Ņemiet atsevišķus vārdus, kas ir sastopami teikumā, un pareizajā secībā iemāciet tos bērnam ar parasto metodi, katru atsevišķi. Nevajag pievērst bērna uzmanību tam, ka burti tagad ir melni. Ja teikums ir – “tā ir meitenīte”, tad katru no šiem vārdiem iemāciet atsevišķi, īpaši nepaskaidrojot, piemēram, vārdu “ir”.

Kad bērns atsevišķus vārdus ir apguvis, jāveic jauns svarīgs solis - vārdi jānolasa saistīti. Lai to panāktu, izkārtojiet kartiņas vienu aiz otras uz grīdas vai gultas, tā, lai bērns tās labi varētu redzēt un lēni un skaidri, norādot uz katru vārdu sakiet: šie vārdi kopā skan - "tā ir meitenīte".

Vairāku vārdu izlasīšana bērnam ir nopietns pārbaudījums. Tas jādara uzmanīgi, bet priecīgā atmosfērā. Nepiespiestā atmosfēra ir vissvarīgākais priekšnoteikums. Daži bērni ar uzdevumu tiek galā ļoti viegli, citiem veicas grūtāk, bet, ja vien būsiet pacietīgi, nepievērsīsiet uzmanību neveiksmēm, bet izrādīsiet prieku par panākumiem, bērns tiks galā. Pirms vārdus liekat kopā, ir ļoti svarīgi, lai bērns tos pazītu atsevišķi.

Izlasītais teikums apstiprinās, ka vārdi, nevis burti, vai zilbes, ir valodas pamatvienība un savirknēti veido valodu. Nav iespējams saprast valodu, nesaprotot vārdus, bet ir iespējams saprast uzrakstīto, neizšķirot burtus un skaņas.

Kad bērns prot izlasīt pirmo teikumu, pārejiet pie vārdiem, kas apraksta attēlu nākamajā lappusē. Piemēram: “un tā ir viņas māmiņa”. Kad apgūti vārdi atsevišķi, iemācieties lasīt visu teikumu. Tā apgūstiet visus teikumus nākamajās lappusēs - vispirms vārdu pa vārdam, tad apvienojot teikumos. Katra teikuma apgūšana prasīs dažādu laiku. Tas atkarīgs no bērna intereses, jūsu pacietības un vārdu skaita lappusē, taču tempam nevajadzētu būt lēnākam kā 5 vārdi dienā, lai nezaudētu interesi un perspektīvu. Izvēlieties tekstu, kur bērnam nebūtu vairāk kā 50 jaunu vārdu. Piektais posms: burti melni, 2 cm lieli. Katrā kartiņā ierakstiet vienu veselu, bērnam jau pazīstamo teikumu, ko iemāciet pēc parastās metodes. Pirmajā kartiņā ir rakstīts: “tā ir meitenīte”. Otrajā – “un tā ir viņas māmiņa”. Parādiet pirmo kartiņu un sakiet: te ir rakstīts: “tā ir meitenīte” utt. Kad katra no kartiņām ir parādīta 5 dienas pēc kārtas, ja iespējams, vairākas reizes dienā, varat būt pārliecināti, ka bērns tās zina. Kad tas ir noticis, lappusi varat sastiprināt kopā ar citām, veidojot grāmatu. Šādā veidā tā kļūst ik dienu par 5 lappusēm biezāka. Ja temps izrādās jūsu bērnam nepiemērots, varat to mainīt.

Nu bērns ir gatavs lasīt īstu grāmatu. Būtībā viņš to jau ir 2 reizes izlasījis. Pirmo reizi atsevišķu vārdu veidā, otro - kā kartītes, kas satur atsevišķus teikumus. Tikai tagad burti būs tikai 1 cm augsti. Šis burtu izmērs, kas pakāpeniski mazinās, ir ļoti nozīmīgs faktors, jo trenē redzes ceļus pievērst uzmanību aizvien sīkākai drukai. Ja jūs bērnu mācāt straujāk, nekā viņa redzes uztvere spēj izšķirt, to jūs manīsiet, kad pārejot uz sīkākiem burtu izmēriem, bērns sliktāk pazīs vārdus, ko spēja labi lasīt iepriekš.

Ja bērnam grūtības sagādā 2 cm augstie teikumi, pamāciet viņam citus vārdus, kurus viņam patīk lasīt un atgriezieties pie teikumiem pēc pāris mēnešiem. Šāda rakstura grūtības varētu pastāvēt, mācot bērnu līdz 3 gadu vecumam. Tomēr arī šinī gadījumā vārdu lasīšana palīdzēs bērna smadzenēm attīstīties labāk, kā jebkura cita nodarbe. Kad bērns ir izlasījis īstu grāmatu, šis ir viens no viņa dzīves nozīmīgākajiem notikumiem. Bērns ir ieguvis saturīgas izklaides un patstāvīgas zināšanu ieguves iespējas.

Lasītmācīšanās procesā ir 3 izteiktas izpratnes stadijas. Veicis katru no tām, bērns būs sajūsmināts. Pirmo prieku viņam sagādā atklājums, ka vārdiem ir nozīme. Bērnam tas šķiet kā izprasts noslēpums, kas zināms tikai viņam un pieaugušajiem. Un sagādā milzīgu prieku. To izprast jūs palīdzēsiet, ja kartīšu otrā pusē uzlīmēsiet tā priekšmeta attēlu, ko kartiņa nozīmē. Ja bērns uzzīmē kādu lietu, zīmējumu parakstiet un vārdu iekļaujiet lasāmajās kartiņās. Kartītes varat piestiprināt mājas lietām un mēbelēm. Dodot bērnam patīkamas norādes, izmantojiet kartītes. Piemēram, ja gribi konfekti, meklē to zem - un parādiet kartīti “spilvens”.

Nākamais atklājums - vārdus lasot var savienot, tad tie nozīmē ko vairāk kā atsevišķi vārdi. Arī tas šķiet brīnišķīgi, un jūs varat bērnam rakstīt veselas zīmītes. Un, visbeidzot - pēkšņi un negaidīti bērns atklāj lielo noslēpumu - grāmata viņam stāsta stāstu, viņam vienam. Visbiežāk tas nāk jau ar otro vai trešo grāmatu. Un tad bērns vairs nav valdāms. Viņš kļūst par aizrautīgu lasītāju. Viņš aptver, ka zināmie vārdi pārkārtoti izsaka katrreiz citu domu. Lai kaut ko izlasītu, vairs nav jāmācās gatavi vārdu komplekti. Un cik lielisks ir šis atklājums - pēc bērna vēlmes viņam ik mirkli par sarunu biedru var kļūt kāds gudrs un interesants pieaugušais - jāpaņem tikai cita grāmata!

Cilvēka spēja labvēlīgi ietekmēt savu likteni, izvēlēties no daudzajām iespējām sev vispiemērotāko, sākas ar prasmi patstāvīgi iegūt zināšanas. Lielākā daļa cilvēces uzkrāto zināšanu ir pieejamas rakstiski. Ko vairāk piebilst par labu lasīšanai nav nepieciešams.

Kad bērns jums stāstīs par saviem atklājumiem, esiet pacietīgi un noklausieties ar mīlestību. Viņa sakāmais ir ļoti nozīmīgs. Pirmās grāmatas vislabāk veidot pašiem. Ja grāmatas pērkat, izvēloties ievērojiet, ka drukai ir jābūt pietiekami lielai, saturam jābūt bērnam saprotamam un interesantam, grāmatai jāatbilst bērna vārdu krājuma apjomam. Katrā lappusē nevajadzētu būt vairāk kā pāris vienkāršiem teikumiem. Vēlami saprotami, paskaidrojoši attēli.

Nekad nespiediet bērnu lasīt. Pat, ja bērns iemācīsies izlasīt tikai pāris vārdus, arī tas būs vairāk kā nekas. Svarīgāks par iemācītajiem vārdiem ir kopīgi patīkami pavadītais laiks un abpusēja sajūta, ka nodarbības ir interesantas. Ja jums vai bērnam nav noskaņojuma mācīties, noteikti to nedariet. Ja bērns atsakās lasīt, nodarbības vajag atlikt varbūt uz nedēļu vai ilgāk. Tā jūs būsiet tikai ieguvēji.

Ja šobrīd jums nav noskaņojuma bērnu mācīt, atlieciet lasīšanu uz dienu vai nedēļu.

Necentieties apmānīt bērnu, viņš noteikti sajutīs nepatiku un attiecinās to uz mācībām. Pētot literatūrā aprakstītās metodes, pēc kurām mazi bērni bija iemācījušies lasīt, to kopīgās pazīmes bija šādas: visas savstarpēji ļoti atšķirīgās metodes, pietiekami cītīgi lietotas, iemācīja bērnus lasīt. Visos gadījumos tika lietoti liela izmēra burti. Visās metodēs ļoti svarīgs faktors bija iejūtīga attieksme un priekpilna gaisotne. Ikviens autors uzsvēra, ka bērniem par panākumiem jāsaņem bagātīgas uzslavas, panākumi tika gūti tieši proporcionāli līksmam noskaņojumam mācību procesā.

Mazie bērni saprot un labi reaģē tikai uz emocionālu izturēšanos. Izmeklēti, bet mierīgi izteikti atzinības vārdi viņus iepriecina mazāk. Bērniem patīk entuziastisks noskaņojums, viņiem patīk, ka viņus uzliela, tāpēc neliedziet viņiem šo prieku. Viņi to ir godam pelnījuši.

Kad mierīgās, nopietnās, intelektuālās mātes lūdza bērnu izlasīt vārdu vai teikumu un bērns to veiksmīgi izdarīja, viņas parasti reaģēja šādi: labi, meitiņ, tagad nolasi nākamo vārdu. Turpretī vairāk emocionālas mātes parasti uz bērna panākumiem reaģēja šādi: brīnišķīgi, ļoti, ļoti, labi. Tu mani ārkārtīgi iepriecināji! Šīs mātes ar balsi un žestiem, gan vispārējo izturēšanos parādīja savu priecīgo satraukumu par bērna panākumiem. Un šīm emocionālajām māmiņām bērni apguva vielu labāk.

Ja vēlaties mācīt bērnam ko derīgu, atcerieties, ka nav iemesla nepriecāties par lielisko izdevību pašiem pavērt savam bērnam durvis, aiz kurām atrodams milzīgs izklaides un zināšanu krājums. Dariet to ar prieku vai nedariet nemaz.

Ja jums nav pārliecības par to, ka tas, ko darāt, jūsu bērnu iepriecina un viņam noder, jūs nebūsiet labs skolotājs. Necentieties sevi piespiest. Esiet izdomas bagāti. Jūs tagad zināt, kāds ir galamērķis, un es esmu pārliecināts, ka ceļu līdz tam jūs atradīsiet paši. Katrs bērns ir drusku citāds, un tikai vecāki zina, kā bērnam mācību procesu padarīt patīkamu. Ņemiet par pamatu iepriekš teikto, bet radoši izdariet tajā izmaiņas, atbilstoši jūsu bērna vajadzībām.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form