Foto: Shutterstock
Pamācības vai aizrādījumi no apkārtējiem par to, kā vecāks izvēlas audzināt savu bērnu, ir lieta, ar ko saskārusies ne viena vien mamma vai tētis. Bet, ko darīt, kad nākas saskarties ar citu vecāku taktikām, un sāc apšaubīt savējās?

Mamma Rebeka portāla "Psychology Today" klīniskajai psiholoģei Lorai Markamai jautā: "Kā lai es izskaidroju savu audzināšanas manieri citiem vecākiem, kuri domā, ka es izlutinu savu bērnu? Viņi visi izmanto pārtraukuma metodes un citus sodīšanas veidus."

Psiholoģe skaidro, ka katrs vecāks izvēlas citas audzināšanas metodes un nav divu vienādu paņēmienu. Brīžos, kad kāds cits sāk kritizēt vecāka audzināšanas paņēmienus, ir tikai normāli, ja vecāks uzmet bruņas un jūtas aizskarts par audzināšanas spēju apšaubīšanu. "Ja sāksi skaidrot, ka tava maniere izaudzina emocionāli veselus bērnus, bet cits vecāks audzina bērnus nepareizi, ko tas pasaka par viņiem? Konflikts ir neizbēgams," norāda Markama.

To, vai vecāks izvēlējies pareizo audzināšanas metodi, var redzēt vien tad, kad bērns pieaudzis. Jebkura recepte taču arī prasa laiku, lai to pagatavotu, tāpēc nav pierādījumu, ka konkrētā metode, kuru izvēlējies vecāks, strādās un kā tas ietekmēs bērna raksturu un rīcību nākotnē. Psiholoģe izceļ arī to, ka brīžos, kad kāds cits kritizē audzināšanas principus, tas veicina paša vecāka bailes par to, ka kaut kas darīts nepareizi. "Vai mēs tiešām iemācām bērnam uzvesties, ja nesodām par sliktu uzvedību? Varbūt mēs, dievs pasarg', izlutinām savu bērnu?" retoriski jautā psiholoģe.

  • Šajā rakstā smelies iedvesmu no pārbaudītiem mammu paņēmieniem, kā saudzīgi disciplinēt nepaklausīgu atvasi.

Ko atbildēt tiem ļaudīm, kas grib tikai labu, un piemet uguni pakulām, ka tu izlutini savu bērnu? Īsā atbilde, ko iesaka psiholoģe, ir: "Nekad nesūdzies, nekad nepaskaidro," atbildot ar smaidu kritizētājam un nosakot, ka audzināt bērnus taču ir grūti. Savā prātā tajā pašā laikā vecākiem vajadzētu paturēt to, ka darīts vislabākais, ko noteikusi paša vecāka intuīcija un bērnam viss būs kārtībā.

Situācijās, kad bērns rotaļu laukumā, dārziņā vai citos apstākļos konfliktē ar citu bērnu, un pretējās puses vecāki gaida, kad nu tiks piemērots sods, psiholoģe Lora Markama iesaka parādīt, ka ir iespējams nospraust ierobežojumus un vadīt savu bērnu ar empātiju. Lūk, piecas metodes, ko iesaka psiholoģe!

1. Palīdzi savam bērnam salabt ar citu konfliktā iesaistīto bērnu. Ja tavs bērns nav gatavs atvainoties, atvainojies viņa vietā, kad esi fiziskā kontaktā ar savu atvasi (apskāvienā vai turot roku). Izmanto tādas frāzes kā "mums ir ļoti žēl, ka tu savainojies, vai viss labi?", "Alise bija sadusmojusies" vai "Vēlāk, kad visi būs nomierinājušies, Alise tev atvainosies".

2. Turies pretī vēlmei sodīt bērnu, bet novirzi viņu prom no sarunu vietas. Centies iedziļināties un esi empātisks, kad situācija ir sarežģīta un noticis konflikts. Ļauj bērnam izgāzt dusmas, apskauj. Kad bērns jutīsies labāk, pajautā, ko viņš var darīt, lai salabtu ar bērnu, kam nodarījis pāri. Salabšana ir daudz efektīvāka par sodu, lai palīdzētu bērnam atgūties un nomierināties.

3. Pirms pasākumiem, kur būs vairāki bērni, izrunājiet, kā jāuzvedas. Pajautā bērnam vēl pirms noticis burziņš, kādiem vajadzētu būt, viņaprāt, uzvedības noteikumiem. Piemēram, vienmēr pieskatīt jaunākos bērnus, turēties vecāku redzeslokā, atsaukties, kad vecāki sauc utt.

4. Nebaidies izvirzīt robežas, bet dari to ar humoru un sirsnību. Tādā veidā bērni visticamāk piekritīs. Un tie, kuri redzēs, ka esi vecāks bez aizspriedumiem, sapratīs, ka pacietīgi turies pie noliktajām robežām.

5. Ja bērnam ir visai skaļa dusmu izplūde, paved nostāk no apkārtējo redzeslauka. Kad bērni ir pārstimulēti ar visdažādākajām norisēm, jo īpaši saietos un pasākumos, viņiem ir tendence būt maziem dusmu vulkāniem un kādā brīdī izvirt. Šādos brīžos bērnam jājūtas droši un mīlētam, nevis kritizētam. Lai to nodrošinātu, vajadzīgs privātums. Neatvainojies, ka dodaties prom, tikai pasmaidi un atbildi ziņkārīgajiem radiem, citiem vecākiem vai draugiem, ka ar bērnu viss būs kārtībā un jums vajag pabūt divvientulībā. Zem četrām acīm ar bērnu varēsiet abi nomierināties, izrunāties un pēc tam doties tālākās gaitās.

  • Situācijās, kad bērns neklausa, izplūdis dusmās vai nodarījis pāri citam bērnam, var pielietot arī citas disciplinēšanas metodes, piemēram, pārtraukuma metodi jeb "stop" krēslu. Vairāk par pozitīvās bērnu disciplinēšanas metodēm vari lasīt šajā portāla "Cālis" rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!