Psiholoģe nosauc 10 iemeslus, kādēļ ir jāatvadās no sapņa būt ideālai mātei
Foto: Shutterstock

Bērna piedzimšana sievietē netieši pamodina visus viņas kompleksus, bailes un aizvainojumus. Nogurums, sakliegšana uz pārējiem ģimenes locekļiem, neapmierinātība ar sevi un savu dzīvi, lūk, problēmas, ar kurām jaunās mammas visbiežāk vēršas pēc palīdzības pie speciālista! Tās atrisinot, apslāpējot savu trauksmi un tiekot skaidrībā ar sevi, sieviete atgūst ne tikai sirdsmieru, bet arīdzan mājās iestājas harmonija. Neizgulēšanās vai bērna kaprīzes vairs neļaus tev piedzīvot emociju sprādzienus.

Psiholoģe Olga Tovpeko portālam "Adme" atklāj 10 patiesības, kuras nebeidzot atgādināt savām klientēm, lai viņas beidzot varētu atslābt, pieņemot savu ne ideālās mammas tēlu un varētu audzināt laimīgus bērnus. Tālāk iepazīsties ar 10 iemesliem, kādēļ ir jāatvadās no sapņa būt ideālai mātei!

Ideālu mammu nav, samierinies ar to!


Pats galvenais, kas jāielāgo jaunajai mammai – necensties atbilst kaut kādiem stereotipiem, vērtībām, plāniem, galvenais ir būt pašai. Tieši tas dod brīnišķīgu iespēju audzināt laimīgu bērnu. Nepareizi piemēri, nepareiza rīcība, bet "dzīvs" kontakts ar savu dvēseli, sevis pieņemšana, iekšējs miers – labākā dāvana, ko iespējams nodot bērnam!

Taču būt pašai – tas nav rezultāts, ko iespējams sasniegt kā sportā, un tā nav prece, kuru iespējams iegādāties veikalā. Tas ir ceļš. Sevis apzināšanās ceļš, dziedināšanās no bērnībā iegūtiem aizvainojumiem, savu nepilnību pieņemšana. Bet tieši šis ceļš dāvā laimi, dziļu iekšēju piepildījumu un apmierinājuma sajūtu – gan pašai mammai, gan bērnam.

Ja tu iemīlēsi sevi, attiecības ģimenē uzlabosies


Tas patiešām tā ir. Tiesa, bieži vien šajā sfērā norisinās izpratnes maiņa. Mīlestība pret sevi tiek uztverta negatīvi pārspīlētā nozīmē – "Lai visi iet pie velna, es darīšu tā, kā gribēšu, jo es taču sevi mīlu!" vai otrādi – kā sevis žēlošana: "Man nekas neizdodas, nu labi, tā arī dzīvošu". Patiesa mīlestība pret sevi, tāpat kā mīlestība pret bērniem – tas ir līdzsvars starp jūtīgumu un stingrību, starp sapratni un disciplīnu.

Tavs "iekšējais bērns" ļoti ietekmē tavas attiecības ar bērniem


Tēlaini izsakoties, "iekšējais bērns" ir grupa vajadzību, kuras atspoguļo tavas personības visneaizsargātākās puses: vēlme saņemt atbalstu, aizsardzību, siltumu. Ja bērnībā šīs vajadzības ir tikušas apmierinātas, tad izaugot, tu jau vairs nejūti akūtu atkarību no ārējā atbalsta. Iekšēji vienmēr pastāv atbalstošā "mamma". Ja tomēr tev nav izdevies apmierināt šādas smalkas vajadzības, tad tavs "iekšējais bērns" saglabājas nenobriedušā stāvoklī.

Traumētais "iekšējais bērns" – tā nav tava vaina, bet tā ir tava atbildība. Tev ir jāattīsta sava "iekšējā mamma", kura sāks rūpēties par tavu "iekšējo mazuli". Apmierinot tā vajadzības, viņa varēs palīdzēt arī tavam reālajam mazulim. Tad parādīsies spēks nākamajam solim: "Jā, bērns negrib ģērbties, bet es esmu pieaugusi, es varu tikt galā un atrast svarīgus argumentus". Tu iemācīsies precīzi atšķirt, kas ir izsaucis vienas vai otras emocijas: bērna uzvedība, tavas bērnības pārdzīvojumi vai nogurums.

  • Vēl plašāk par "iekšējo bērnu" un ko tas īsti nozīmē lasi šajā rakstā, kur par to stāsta ģimenes psiholoģijas centra "Līna" radītāja un vadītāja, psiholoģe, psihoterapijas speciāliste Vita Kalniņa.


Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Mamma Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa audzināšana Mazulis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form