Psiholoģe: pusaudža depresiju vispirms novēro līdzcilvēki
Foto: Larm Rmah / cc

Pusaudžu gadi ir laiks, kad cilvēks piedzīvo lielas pārmaiņas, kas skar viņa emocionālo un fizisko pasauli. Taču daudzi jaunieši nespēj tikt galā ar pārmaiņām un sabiedrības spiedienu, kā rezultātā viņi piedzīvo depresiju, kas krasi ietekmē viņu dzīves kvalitāti un dažkārt pat vēlmi dzīvot. To, kas liecina par to, ka jaunietim ir depresija un kā viņam palīdzēt tikt ar to galā, stāsta psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite (apmācībā), LU psiholoģijas doktorante Inese Elsiņa.

"Pasaules Veselības organizācija regulāri uzsver, ka jauniešu psihiskā veselība ir kritisks punkts daudzās pasaules valstīs. Arī Latvija nav izņēmums. Līdz ar to tai vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību", uzskata psiholoģe. Tāpat Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka pasaulē vidēji ik pēc 40 sekundēm kāds cilvēks izdara pašnāvību, tātad dienā tie ir aptuveni 3000 cilvēku. Latvija diemžēl šajā ziņā ir viena no Eiropas līderēm. Mums priekšā ir tikai Baltkrievija, Ukraina un Lietuva. Latvijā uz 100 000 cilvēkiem aptuveni 31 no tiem gada laikā nolemj pats izbeigt savu dzīvi.

Turklāt Pasaules psihiskās veselības pētījumos ir atklāts, ka aptuveni 60 līdz 80 procentu cilvēku, kas izdarījuši pašnāvību, tajā brīdī ir cīnījušies ar depresiju, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) Psihiatrijas un Narkoloģijas katedras izveidotajā portālā "Depresija.lv" sniegtā informācija. Jāatzīst gan, ka pietrūkst datu par to, kāds ir konkrētāks sadalījums pa vecuma grupām – cik daudz ir pieaugušo, cik pusaudžu. Taču Veselības pamatnostādnēs 2014. līdz 2020. gadam ir minēts, ka arī bērni un pusaudži ietilpst pašnāvību risku grupā.

Raidījumā "LNT top 10" sniegtā informācija liecina, ka desmit gadu laikā ir novērtos – pieauguši vīrieši pašnāvības izdara četras līdz piecas reizes biežāk nekā sievietes. Taču ar pusaudžiem ir citādāk. Elsiņa min, ka pētījumu dati liecina, ka depresija, kas pasaulē tiek minēta kā viens no pašnāvības motīviem, daudz biežāk piemeklē pusaudžu meitenes nekā zēnus.

Depresija ir simptomu kopums, taču tās diagnozi nosaka ārsts, uzsver Elsiņa. Tajā pašā laikā ir ļoti būtiskas apkārtējo cilvēku, kuri ir ciešā kontaktā ar pusaudzi – pedagogi, vecāki, draugi, zināšanas un prasmes atpazīt depresijas pazīmes, lai pusaudzim pēc iespējas ātrāk tiktu sniegta palīdzība.

Sevišķi būtiska loma pusaudžu psihiskās veselības kontekstā ir vecākiem. Tieši viņu novērojumi un iesaiste bērna dzīvē var mainīt viņa nākotni un, iespējams, pat mazināt risku saslimt ar depresiju. Psiholoģe uzsver, ka ir ļoti būtiski ir būt kontaktā ar savu bērnu, veltot viņam savu uzmanību un rūpes. "Šeit runa nav tikai par lielu vecāku aizņemtību, bet arī par to, ka Latvijā diemžēl nereti bērni tiek atstāti ar vecvecākiem, kamēr vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm," viņa stāsta. Varētu šķist, ka daži mēneši bērnam prom no vecākiem un otrādi neradīs atsvešinātības sajūtu, taču tā nebūt nav. Arī šāds laika periods ir pietiekošs, lai bērns atsvešinātos no vecākiem un lēnām zaudētu kontaktu.

Tāpat ļoti svarīga ir arī emocionāla tuvība starp bērnu un vecākiem. "Jo veselīgāka ir emocionālā piesaiste starp vecāku un bērnu, jo bērnam ir mazāks risks attīstīt ne tikai depresiju, bet arī citus emocionālos un somatiskos traucējumus," Elsiņa skaidro.

Vecākiem ir ne tikai svarīgi būt līdzās un veidot emocionālo piesaisti, bet arī sarunāties ar bērnu un iemācīt viņam izpaust emocijas un runāt par savām sajūtām. Psiholoģe stāsta, ka bieži vien, kad viņa pusaudžiem jautā, kā viņi jūtas vai ko domā par konkrēto situāciju, viņi vāji spēj atpazīt savas domas un izjūtas, to savstarpējo saistību un ietekmi uz viņu uzvedību. Tāpat pusaudžiem nereti ir grūtības dalīties ar citiem par to, kā viņi jūtās un kā viņiem iet. Elsiņa uzskata, ka šīs ir lietas, kuras jau no mazotnes bērnam tiek mācīts ģimenē. "Ja bērns to dzīves laikā nav apguvis, un nāk pusaudžu laiks ar visiem saviem izaicinājumiem, un to ir virkne, tad pusaudzis ir apjucis, jo viņš nezina, kas notiek viņa prātā, kā viņš par to jūtas un kā to paust citiem. Tas apjukums ir milzīgs, un kad nāk vēl papildus citi simptomi, piemēram, depresijas gadījumā palielināta aizkaitināmība, prieka un entuziasma trūkums, nogurums, miega problēmas u.c., tad viņš jūtas bezspēcīgs, vientuļš un nesaprast, "Līdz ar to vecākiem ir būtiski mācīt bērniem socāli emocionālās prasmes – sevis un citu apzināšanos, pašregulācijas prasmes u.c.

  • Šeit lasi 10 iemeslus, kāpēc ļaut bērnam rīkot histērijas, bet te iepazīsties ar pieciem citiem iemesliem, kāpēc bērna niķošanās vērtējama arī pozitīvi.

Source

Cālis.lv

Tags

Attiecības Pasaules Veselības organizācija Psiholoģe Pusaudzis Pusaudžu depresija Slimība Depresija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form