Psiholoģiskā neauglība jeb Kā vecmāmiņu dzīves pieredze ietekmē mūsdienu sievietes auglību
Foto: Maria Philp / CC

"Nedomā tik daudz par pagātni, dzīvo uz priekšu!" iesaka mūsdienu pozitīvās domāšanas popularizētāji. Izrādās, ka šī pieeja neder visiem un vienmēr. Dziļi noslēptas emocionālās traumas, kuras piedzīvojušas mūsu, iespējams, nekad nesatiktās vecmāmiņas turpina ietekmēt šodienas ģimeņu dzīvi. Kā?

Par dzimtas traumu ietekmi uz ģimenes plānošanu un sievietes auglību vairāk stāsta Junga analītiskās skolas pārstāve, psihoterapeite Ginta Teivāne, kas jau daudzus gadus strādā arī ar sievietēm, kas pie viņas nonāk fiziski veselas, bet nespējīgas ieņemt vai veiksmīgi iznēsāt bēniņu.

Par ko noklusēja vecmāmiņa

Sievietei bija apmēram 32 gadi. Pie terapeites viņa atnāca stresaina, uztraukta, uzvilkta, dusmīga. Vienmēr biksēs vai drēbēs, kas nekādi neizcēla viņas sievišķību. Piedzīvojusi vairākus spontānos abortus, ārstējot nemitīgas ginekoloģiskās saslimšanas. Ārsti nespēja atrast cēloni visām šīm vainām, bet sieviete nekādi netika pie bērniņa. Terapijā sieviete nāca vairākus gadus. Ne uzreiz, bet pamazām atklājās dažas tumšās lapaspuses viņas vecmāmiņas dzīvē. Kara laikā vecmāmiņa tikusi nežēlīgi izvarota, par šo pieredzi viņa nekad un ne ar vienu nerunāja, bet pats fakts bija zināms gan vecmāmiņas meitai – sievietes mātei, gan vēlāk atklāts arī pašai klientei. Nu un? Tā ir vecmāmiņas dzīve! Kā gan tā var ietekmēs 3. un pat 4. paaudzi pēc kara?

Izrādās, ka var, stāsta Ginta Teivāne. "Ne velti Bībelē rakstīts, ka par vecāku grēkiem atbildēs nākamās paaudzes. Par kara laikā piedzīvoto tagad atbild šī laikmeta jaunā paaudze, kas noklusēšanas dēļ joprojām nav tikuši galā ar tā saucamajām transģenerālajām emocionālajām traumām – dzimtas pieredzi, ko manto no paaudzes uz paaudzi."

Klientes vecmāmiņa – 1. paaudze, kas piedzīvoja karu un tika izvarota. Tas kļuva par dzimtas noslēpumu. 2. paaudze – vecmāmiņas meita, klientes māte, tika audzināta stingri reliģiskā atmosfērā. Nekādi lieki pieskārieni vai mīļošanās pat ar bērniem netika pieļauta. Attieksme pret intimitāti un seksualitāti bija izsmejoša vai noliedzoša. Vienlaikus 2. paaudzes meitenei vecmāmiņa neapzināti iemācīja upura lomu, ko pēc izvarošanas ieņēma pati. 3. paaudze – kliente, kas nespēja ieņemt bērniņu, auga reliģiozas un emocionāli vēsas mammas paspārnē, neiemācījās pieņemt ne savu sievišķību, ne arī prot runāt par savām emocijām.

Tas, kas notiek galvā, ietekmē arī fizioloģiju, rezultātā radās neauglība. Psihe un fiziskais ķermenis ir saistīti. Fizioloģiski vesela sieviete, bērniņa nav! Pozitīvā ziņa ir tā, ka pēc ilgstošas terapijas un sava ķermeņa pieņemšanas viss izdevās!

"Kliente gan strādāja ar sevi, gan uzsāka apmeklēt cigun nodarbības, iemācījās pieņemt savu ķermeni, iemīlēt to," stāsta terapeite.

Caur kariem un režīmiem

Latviešu tauta patiesi ir unikālā situācijā – piedzīvotie kari un grūtie vēsturiskie apstākļi ir cirtuši sāpīgus robus arī katra cilvēka apziņā un zemapziņā. Pat nepiedaloties karā, nepiedzīvojot fašismu, leģionāru gaitas un brāļu karu cīņas, mēs joprojām esam savas dzimtas apziņas turpinātāji.

Terapeite uzsver, ka tas ir diezgan raksturīgs latviešu sieviešu dzimtas uzvedības modelis - pēc kara dzimušās sievietes padomju laika pedagoģiskās ietekmes un kara laika traumu dēļ audzinātas atturīgi, ar maz pieskārieniem, noliedzot sievišķību. Tālāk tas nevilšus ir iemācīts arī nākamajai paaudzei.Pat tikai uzzinot, kas slēpjas aiz neizrunātiem vārdiem, paliek vieglāk un mierīgāk.

Rādiet bērniem albumus, stāstiet...

"Kamēr vēl mūsu vecmāmiņas un vectētiņi ir dzīvi, ļoti svarīgi ir uzzināt, ko viņi ir piedzīvojuši savā dzīvē. Tagad mums, kas ir ceturtā paaudze, ir uzdevums integrēt vecvecāku pieredzi savās dzīvēs. Ir vērts izpētīt savas tautas un dzimtas vēsturi. Kamēr būs neizrunāti noslēpumi paaudžu starpā, nekāda attīstība nav iespējama. Rādiet bērniem savus dzimtas albumus," aicina psihoterapeite.

Neizrunātas lietas rada trauksmi, identitātes krīzes, nemieru, kompleksus. Arī vīriešiem.

Vēl daži psiholoģiskās neauglības iemesli 

Protams, ka ne jau tikai vecmāmiņu dzīve ietekmē sievietes auglības ciklu. Teivāne min vēl arī citus psiholoģiskos aspektus, ar kuriem nākas strādāt, ja pie psihoterapeita vēršas sieviete ar diagnozi "psiholoģiskā neauglība".

Nedrošība attiecībās ar vīrieti, ar kuru tiek plānots bērns. Pat ja sieviete apziņas līmenī domā, ka ar attiecībām viss ir kārtībā, iespējams, ka šī sajūta nesakrīt ar zemapziņas raidītajiem signāliem.

Sarežģītas, konfliktējošas attiecības ar māti ir vēl viens iemesls – sievietei sava mamma liekas tik "nepareiza", ka viņa neapzināti izvēlas būt pretēja mātei, tāpēc bērniņš arī nepiesakās.

Piesaiste – veids, kā sieviete veido attiecības ar apkārtējiem, var ietekmēt ģimenes plānošanu. Izpētīts, ka Latvijā visvairāk ir tieši nedrošā piesaiste, kas veidojas tad, ja bērnībā bērns ir audzināts nekonsekventi – te mīļots, ne atstumts atkarībā no vecāku garastāvokļa, ja prasības pret bērnu nav bijušas konsekventas. Izaugot, viņš vairs īsti nejūtas drošs par savu vietu un mīlestību, ko saņem no partnera un apkārtējiem.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form